Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pūst zemenes un avenes
Vēsā un mitrā laikā negribas iet laukā, kur nu vēl lasīt avenes un zemenes. Bet, kad kāre uz ogām tomēr uzvar, tās atrodam jau daļēji sapuvušas. Ar pelēko puvi avenes un zemenes inficējas jau ziedēšanas laikā. Ogas kļūst mīkstas, viegli birst. Katra sapuvusī oga inficē blakus esošās veselās ogas, tās pārklājas ar pelēcīgu apsarmi… Slimība pārziemo augu atliekās. Tāpēc svarīgi ir fitosanitārie darbi. Pēc iespējas jāsavāc visas sapuvušās ogas, tās nevar atstāt arī zemē. Ja uzklāta mulča, tas apgrūtina darbu, jo ogas sašķīst un paliek, piemēram, starp šķeldu mulčas gabaliem. Katram gribas pēc iespējas lielāku ražu, tāpēc nereti avenēm atstājam par daudz dzinumu. Šādā sabiezinātā stādījumā nelīdzēs pat ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Aveņu dzinumi ir jāretina! Tie veicina ne tikai slimību attīstību, bet arī konkurē ar ražojošiem dzinumiem par ūdeni un barības elementiem, kā arī paši savā starpā. Jaunos dzinumus retina, kad tie sasnieguši 20–25 cm garumu. Atstāj spēcīgākos! Uz vienu metru nevajadzētu atstāt vairāk par 10–15 jaunajiem dzinumiem. Izņēmums var būt pēdējos gados populārās Rietumeiropas šķirnes, kas bargākā ziemā varētu apsalt vai izsalt, tāpēc pieļaujama gandrīz visu jauno dzinumu atstāšana, retināšanu atliekot uz agru pavasari. Taču nekādā gadījumā nedrīkst atstāt dzinumus ar redzamām slimības pazīmēm.
Palīdzi avenēm!
Līdz ar puvi avenēm pamanāmas arī citas kaites. Bieži vien uz to dzinumiem novērojami zilganvioleti vai sarkanbrūni plankumi. Tā ir slimība, ko sauc par avenāju mizas plaisāšanu. Ja infekcija stipra, arī uz lapām var redzēt nekrotiskus plankumus V burta veidā. Nākamajā gadā ražojošo dzinumu miza saplaisā un atlobās, stipri bojāts dzinums nokalst. Otra izplatītākā slimība ir avenāju iedega, kas parādās jau jūnijā kā sīki plakumiņi uz dzinumiem, bet ko tā pa īstam var ievērot tikai vasaras otrajā pusē, kad sīkie plankumiņi kļuvuši lielāki, ar pelēcīgu vidu un brūni violetu apmali.
Citi lasa
Abas šīs slimības visbiežāk sastopamas pārāk biezā stādījumā. Tātad vēlreiz – dzinumu retināšana! Bojātos dzinumus nekavējoties izgriez un aizvāc no dārza.
Pēdējā laikā diezgan izplatīta situācija – jau ražojošs aveņu dzinums sakalst, tam nobrūnē lapas. Iemesli varētu būt vairāki – no aveņu pangodiņa līdz sakņu fitoftorajai puvei. Sastopamas vēl vairākas aveņu slimības, tāpēc neskaidras dzinumu novīšanas un sakalšanas gadījumā tos vajag nevis izgriezt, bet izrakt. Ja nelīdz fitosanitārie pasākumi, tad paliek divas iespējas. Vai nu no konkrētās šķirnes atvadīties, jo visas šķirnes vienādi neslimo – ir izturīgākas –, vai nu iegūt speciālo apliecību, kas ļauj lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, un pēc ražas novākšanas apsmidzināt avenājus ar Čempionu vai vismaz ar Bordo šķīdumu. Nākamais solis jau ir nopietnāki līdzekļi, piemēram, Efektors.
Avenes garšo arī avenāju vabolei. Noplūcot aveni, iekšā redzams neliels kāpurs. Kāpurs iekūņojas augsnes virskārtā, un jau pēc 10 dienām izlido jaunā vabole. Tāpēc svarīgi pēc iespējas savākt arī tārpainās ogas.
Pēdējo sauso un karsto vasaru dēļ avenes iecienījusi arī aveņu ērce. Kaitēklis ir tik sīks, ka bieži vien to nevar saskatīt pat ar lupu! Aveņu ērces sūc sulu lapu apakšpusē, un tās kļūst raibas. Šo pazīmi var viegli sajaukt ar kādu vīrusslimību. Ko darīt? Mākoņainā laikā lapu apakšas var apstrādāt ar Bacilonu. Augu aizsardzības līdzekļi pret šo kaitēkli Latvijā nav reģistrēti.
Miltrasa zemenēm
Sākumā nevar saprast, kāpēc kaimiņiem tās pašas zemeņu šķirnes ogas konkrētajā gadā ir garšīga, bet man ne! Ja ieskatās vērīgi, oga šķiet tāda kā matēta. Salasot ogas lielākā traukā, tās savādi smaržo – uzvirmo it kā sēņu aromāts. Tā ir zemeņu miltrasa. Lai gan pastāv pieņēmums, ka miltrasa vairāk izplatās sabiezinātos stādījumos, praksē pierādījies, ka miltrasa uzbrūk arī retāk sastādītajām zemenēm. Šī slimība galvenokārt atkarīga no šķirnes. Pie ieņēmīgajām šķirnēm pieskaitāmas, piemēram, ‘Zefīrs’, ‘Kent’ un ‘Lambada’. Miltrasa var nebūt vairākus gadus un tad pēkšņi izpausties. Zemeņu miltrasai patīk silts laiks, gaisa mitrums nav noteicošais. Sausā un karstā laikā slimība ir pat vairāk izteikta. Lapu plātnes sagriežas it kā uz augšu un krāsojas rozīgas. Ņemot vērā pēdējo gadu karstās vasaras, es ieteiktu samazināt slimības ieņēmīgo šķirņu daudzumu vai pat atteikties no tām.
Izgrauztas lapas un plankumi zālienā
Avenes, zemenes, rozes, gurķi, kāposti, bietes un citi kultūraugi patīk ne tikai mums, bet arī dārza vabolei. Jau no jūnija līdz pat augustam augu lapām redzami dažādu veidu izgrauzumi. Vainīgā vabole parasti ir diezgan veikla, un to ieraudzīt izdodas reti. Nereti vaboles apgrauž augļaizmetņus un pat augļus. Dārza vabole ir aptuveni 1 cm gara, pēc izskata atgādina maijvaboli.
Vislielāko postu nodara dārza vaboļu kāpuri. Tie izskata ziņā atgādina nelielus maijvaboļu kāpurus (2,5 cm garš). Vaboles olas dēj vietās, kas netiek apstrādātas, rušinātas. Arī mauriņā, īpaši iecienīti ir vieglās augsnēs un saulainās vietās augošie mauriņi. Ja zāliens plankumiem sāk nīkuļot – kļūst dzeltens un aiziet bojā –, ne vienmēr vainojama kāda slimība, bet jāmeklē dārza vaboles kāpuri. Bojā gājušajā zālienā augsne jārok uzreiz pēc minēto pazīmju parādīšanās. Ja kāpurus sadomāsi meklēt septembrī vai oktobrī, tos var arī neatrast, jo tie uz rudeni lien arvien dziļāk augsnē, pat līdz 30 centimetriem. Kamēr kāpuri ir dažu centimetru dziļumā, tos aktīvi ēd dažādi putni, piemēram, kraukļi, kovārņi, arī vārnas. Putni ir lieli, un pēc to darbošanās mauriņā var būt skats kā karalaukā, jo tie izcilā arī augus.
Plaisas stumbrā
Straujas augšanas laikā augļu kokiem resnāks kļūst arī stumbrs, un tikai tad top redzamas stumbra plaisas, kas izveidojušās jau daudz agrāk – februārī, marta sākumā –, jo stumbrs nav bijis nokaļķots vai apsaitēts. Tagad kaut ko smērēt vai saitēt ir par vēlu. Viss jau ir noticis, arī dažādu slimību infekcijas, kas var kļūt redzamas tikai pēc gada vai pat vairākiem. Tāpat kā cilvēkam, arī augam brūces dzīst. Ja apkārt plaisai veidojas valnītis, tad ir paveicies, koks izveseļosies, ja vien brūces neatkārtosies.
Koka stumbra plaisās var iekļūt dažādu slimību sporas vai baktērijas.
Viena no bīstamākajām – lapu koku vēzis. Šo slimību izraisa daudzi organismi, gan sēnes, gan baktērijas. Katram lapu koku vēzim ir nedaudz citāds izskats un slimības gaita, bet bieži vien tā ir koka bojāeja.
Ko darīt? Lai arī vēzi izārstēt nevar, saslimušais koks nav jānozāģē. Svarīgi bojājumu laikus pamanīt un novērst tālāku tā izplatību. Ja iespējams, vēža skartais zars jānozāģē ar veselā zara rezervi. Ja vēža bojājums redzams uz jauniem kociņiem, piemēram, zarojuma vietās, dažreiz nākas nogriezt lielāko koka daļu. Var vēža bojājumu izgrebt līdz veselajai koksnei, un koks aug un ražo tālāk. Ir tik ļoti dažādas situācijas, ka tās nav iespējams aprakstīt, bet ir dažas kopīgas lietas, kas jāievēro.
- Vēža sporas lido visu gadu, un jebkura atvērta lielāka vai mazāka brūce (pat no tikko nokritušas lapas) var būt vārti infekcijai. Labā ziņa ir tā, ka sporas un baktērijas ir neizturīgas saules staros, tāpēc visus vainaga veidošanas darbus ieteicams veikt saulainā, sausā laikā, vai tas būtu ziemā vai vasarā.
- Ir izturīgas un ieņēmīgas šķirnes, taču saslimt var jebkura. Kokam, kas aug tuvāk jūrai, kur gaiss mitrāks, ir lielāks risks saslimt ar vēzi. Pēc Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Lailas Ikases novērojumiem, vēža ieņēmīgas ir ‘Lobo’, ‘Cortland’, ‘Mālābele’, ‘Ničnera Zemeņu’, ‘Suisleps’. Savukārt izturīgas ir ‘Edīte’, ‘Ligita’, ‘Cukuriņš’, ‘Konfetnoje’, ‘Rīgas Rožābele’, tikpat kā ar lapu koku vēzi neslimo ‘Talvenauding’. Svarīgi, lai dārzā neatrastos vēža perēklis, no kā var inficēties pārējie koki. Pēdējos gados bieži redzēts, ka tiek pārdota Rietumeiropas šķirne ‘Topaz’, kas ir ļoti kraupja ieņēmīga.
Trupe stumbrā
Jā, ja koks jau novājināts, tam uzbrūk dažādas trupes sēnes. Kādu laiku koks vēl aug un ražo, taču, kad traucētas barības vielu uzņemšanas dēļ tas sāk kalst, jānozāģē, lai trupe neizplatās uz citiem kokiem. Ir dārznieki, kas iesaka dobuma iekšpus, kas izveidojies koka stumbrā trupes dēļ, izsmidzināt ar koksnes antiseptiķi Erlits. Izsmidzināt tik daudz, kamēr šķidrums sāk notecēt. Šis preparāts nav kaitīgs koka dzīvajiem audiem. Pēc tam ļauj visam nožūt. Iespējams, ka tas uz laiku attālina koka bojāeju.
Tipiskā vasaras slimība miltrasa
Ar to slimo praktiski visi augi. Jo karstāks laiks, jo stiprāka miltrasa. Jauno dzinumu galotnēs lapiņas ir deformētas, šauras, kā ar miltiem apbērtas. Augļu kokiem miltrasa pārziemo jauno dzinumu galotnes pumpuros. Ja tā bijusi iepriekš un ja nekas lietas labā netiks darīts, noteikti būs arī turpmāk. Ļoti postīga jauniem kokiem. Stipri inficētie dzinumi galotnē ir deformēti, it kā izlocīti. Raksturīgi, ka miltrasas skartajiem dzinumiem saglabājas iepriekšējā gada lapas. Vienkāršākais veids, kā ierobežot miltrasu, ir nogriezt inficēto dzinumu galotnes. Miltrasa jau tā samazina ikgadējos pieaugumus. Ja vēl katru gadu tos nogriež, koks var ātri novecot. Atliek vai nu izmantot augu aizsardzības līdzekļus, vai audzēt izturīgas šķirnes. Ļoti ieņēmīga pret miltrasu ir visiem tik zināmā ābeļu šķirne ‘Tīna’. Stipras infekcijas gados miltrasas bojājumi novērojami pat uz āboliem – kā tīklveida rūsinājums.
Mazliet līdzīgas pazīmes miltrasai rada ābeļu lapu pangodiņš. Arī tad jauno dzinumu galotnes lapiņas deformējas – saritinās no abām lapas malām uz centrālo dzīslu.
Ar miltrasu stipri inficēti dzinumi izliecas. Raksturīgi, ka pie dzinumiem saglabājas iepriekšējā gada lapas.
Ķiršos tārpi!
Pirms gadiem desmit nevarējām iedomāties tārpainus ķiršus, bet tagad par ķiršu mušu nav dzirdējis vien retais. Daudzas slimības un kaitēkļi pie mums atceļojuši no dienvidu valstīm un jau pielāgojušies salīdzinoši siltajām ziemām. Vairāk izplatīta tieši saldajiem ķiršiem jeb, kā tautā saka, čerešņām. Ķiršu mušu ir problemātiski ierobežot, pat lietojot augu aizsardzības līdzekļus, jo olas tā ķiršu ogās dēj tad, kad tās jau sāk krāsoties. Svarīgi novākt visas ogas, lai kāpuri nepaspēj ielīst augsnē. Ar tādu pašu mērķi var zem ķiršu kokiem noklāt blīva auduma vai plēves gabalus, tā būs arī vieglāk salasīt bojātos ķiršus. Ja segumu uzsedz agrāk, ap augļu veidošanās laiku, ķiršu mušas nespēj tikt laukā no augsnes un liela daļa aiziet bojā.
Arī krūmmellenēm metas slimības
Cik ļoti mums visiem garšo lielās krūmmellenes! Dažiem sanāk iestādīt un izaudzēt tās bez sevišķas piepūles, bet pārsvarā notiek citādi – pirmos gadus krūmmellenes aug paklausīgi, bet pēc tam sāk niķoties, pat aiziet bojā. Arī šīm gleznajām ogām ir virkne organismu, kas pretendē uz ražu. Pelēkā puve skar ne tikai ogas, bet arī dzinumus. Raksturīgi, ka dzinumu gali kļūst brūni un vēlāk noliecas. Puvei ļoti patīk sabiezināti stādījumi, tāpēc, stādot krūmus, jāievēro stādīšanas attālums. Jāsavāc visas bojātās ogas.
Zaru iedegu gadījumā dzinumi izskatās kā apsaluši, nobrūnē, sakalsts, bet lapas nenobirst. Inficētie zari pēc iespējas ātrāk jāizgriež, turklāt – jo zemāk, jo labāk.
Nereti krūmmelleņu krūmā var redzēt zarus ar nokaltušām sarkanbrūnām lapām. Tie nedaudz atgādina tādus kā karodziņus. Sarkanbrūnie plankumi uz zariem plaisā, un 2–3 gadus veci zari iet bojā. Tas ir krūmmelleņu zaru vēzis, ko veicina sala bojājumi un mitri laika apstākļi. Bojātos zarus izgriež iespējami zemu. Pēc zinātnieču Dalijas Siliņas un Jūlijas Vilcānes ieteikumiem, mazāk ieņēmīga pret šo slimību ir šķirne ‘Patriot’, bet ļoti ieņēmīgas ir ‘Berkeley’, ‘Blue Ray’ un ‘Jersey’.
Jo kaprīzāks augs, jo vairāk rūpju prasa.
Pazīmes, ko viegli sajaukt ar slimībām, izraisa dažādu barības elementu trūkums, karstums, sausums, slapjas kājas augam, salnas, krusa. Protams, pēc tam augam var uzbrukt dažādas slimības. Krūmmellenes ir ļoti jutīgas gan pret pārāk slapju vietu, gan sausumu. Ja nav lietus, krūmmellenes jālaista gandrīz katru dienu. Regulāri jāpārbauda substrāta pH. Ja pirms 2–3 gadiem tās stādīji skābā kūdrā, tas nenozīmē, ka tāda tā būs arī tagad! Parasti pa šo laiku pH ir ievērojami paaugstinājies un nereti sasniedz 6 vai pat 7. Atbilstoši mēslojumi pH līmeni noteiktos apstākļos var uzturēt, taču pazemināt līdz vēlamajam nespēj. Turklāt, ja ir sausums, krūmmellenes vispār nedrīkst mēslot! Tāpēc pirms un pēc mēslošanas tās noteikti jālaista.
