Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Piedēvēt dzīvniekiem cilvēka rakstura īpašības ne vienmēr ir pareizi, tomēr mājdzīvnieku uzvedības pētnieki atzinuši, ka suņi izjūt ne tikai tādas pirmatnējas emocijas kā dusmas, trauksme, pārsteigums, bet arī krietni sarežģītākas, piemēram, vainas izjūtu, apmulsumu un pat greizsirdību. Nav vajadzīgi nekādi zinātniski pētījumi – kaķumīļi arī paši būs pamanījuši, ka viņu lolojums demonstrē ko līdzīgu greizsirdībai. Nereti šīs astaiņu greizsirdības izpausmes var kļūt par nopietnu apdraudējumu pāru attiecībām.
Daudzi noteikti atceras Holivudas kases grāvēju – ģimenes filmu Mārlijs un es, kas uzņemta pēc žurnālista Džona Grogena tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filma sākas ar to, ka jauns pāris, pirms izšķiras par bērniņa radīšanu, nolemj vecāku lomu apgūt, iegādājoties kucēnu – brīnišķīgu nerātnu retrīveru. Filmā vērojamās pāra un kucēna, vēlāk jau pieauguša suņa, attiecības, atklāj ne vienu vien patiesību, kā četrkājainais ģimenes loceklis var gan stiprināt, gan graut divu cilvēku savienību.
Greizsirdībai iemeslu nevajag
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka mājas mīlulis nav izklaides objekts vai greznumlieta, bet gan pilntiesīgs ģimenes loceklis, kas nemitīgi pieprasa sev uzmanību un rūpes. Jā, tieši tāpat kā bērni, kas arī dažkārt jūtas greizsirdīgi uz vecākiem. Un nereti šīs ne tik tīkamās emocionālās izjūtas piedzīvo, piemēram, tēvi, kad ģimenē uzrodas mazulis un atņem iepriekš vīram nedalīti veltīto sievas uzmanību.
Citi lasa
Vēl sarežģītākas situācijas rodas, ja viena vecāka ģimenē uzrodas jauns partneris.
Greizsirdības jūtas reizēm uzrodas bez jebkāda racionāla pamata – nav jābūt pat nekādam reālam apdraudējumam, pietiek ar to, ka ir mainījusies ierastā lietu kārtība. Bērnu vecāki noteikti būs pamanījuši, ka jaunākā vecuma bērniem greizsirdību izraisa pat tas, ka ilgstoši runājat ar kādu pa telefonu vai visu uzmanību veltāt iemīļotajai televīzijas pārraidei. Jūsu uzmanības karalim taču jābūt viņam! Līdzīgi var uzskatīt arī mājas četrkājainais mīlulis.
No apātijas līdz agresijai
Greizsirdības izpausmes dzīvniekā var jau nojaust, manot, ka suni satrauc tas, kā izrādi maigumu savam partnerim, piemēram, to glāstot. Agrāk taču suns bija tas, kurš alka tavu roku pieskārienu. Tāpat kā mīlīgu uzrunāšanu, cienāšanu ar gardumiem, rotaļāšanos, kopīgas pastaigas.
Sašutis par uzmanības novēršanu, tavs astainais draugs var tik ļoti pārdzīvot, ka atteiksies no ēdiena, nolīdīs kaktā un neatsauksies tavam aicinājumam. Tas, protams, ir mazāk bīstami, nekā ja greizsirdības lēkmē suns ikreiz agresīvi apries tavu sirdsāķīti, kad tas parādīsies jūsu tuvumā, paslepus grauzīs viņa apavus, bet, redzot, ka apskaujaties, centīsies tevi glābt no bīstamās situācijas, metoties pa vidu.
Savukārt kaķis, aizvainots par tavu nodevību, var pazust pat uz vairākām dienām, piečurāt tavu gultu, ja sajutīs tajā svešinieka aromātu, un varbūt pat izdomās vēl rafinētāku atriebību.
Tāpat neierastas izdarības, kam par pamatu var būt apslēpta sāncensība, var novērot pie ne mazāk attapīgajiem spārnotajiem ģimenes locekļiem.
Tomēr situācijā, kad ģimenē ienāk jauns cilvēks vai jauns mājdzīvnieks, esošie mājas mīluļi labāk pielāgosies attiecību nodibināšanai ar cilvēku. Tūkstošiem gadu gaitā mājdzīvnieki jau ģenētiski ir pielāgojušies kopdzīvei ar cilvēku, nevis citu četrkājaino sugu pārstāvjiem. Tāpēc jau mēs aizvien esam gatavi dzīvot cieši līdzās. Lai gan ne mazums ir arī tādu mājdzīvnieku, kas ar prieku pieņem savā kompānijā kā divkājainos, tā četrkājainos.
Iespējams, ka nevēlamas, greizsirdības rosinātas mājas mīluļu izdarības pamanīsi tikai jauno attiecību sākumposmā, ar laiku ģimenes jaunpienācējs nostiprinās savas pozīcijas un ierādīs, kur rangu tabulā katram ir jāatrodas. Tāpat pieļaujams, ka tavs mājdzīvnieks ir atvērts mīlestībai trijatā jau no pirmā tikšanās brīža un nekavējoties sirsnīgi sveiks tavu partneri, jo uzskatīs, ka nu dzīve kļūs vēl raibāka.
Mājdzīvnieks bērna vietā
Tomēr jāņem vērā arī tas, ka vēstures gaitā tikai relatīvi nesen mājdzīvnieki ir kļuvuši par cilvēku kompanjoniem un draugiem. Agrāk mājdzīvniekam bija savi pienākumi, viņi tika radināti pie darba – sargāt, medīt vai ganīt. Līdz ar to arī cilvēku attieksme bija atšķirīgāka – suns netika lutināts kā mūsdienās.
Patlaban cilvēku un mājdzīvnieku attiecības vairāk līdzinās vecāku un bērnu attiecībām, kas, protams, rada zināmu problemātiku mīluļu uzvedības maiņā.
Tā kā, piemēram, suņu barā valda noteikta ranga attiecības, tad attiecībās ar saimnieku suns ir ieņēmis augstāku vietu nekā kādreiz. Tas nozīmē, ka viņam var arī nepatikt, ka esat situācijas noteicējs, suns labi jūt, ka ne tikai viņš ir atkarīgs no tevis, bet arī tu esi kļuvis atkarīgs no viņa, lai arī tikai emocionāli. Tāpēc kāds pieredzējis veterinārārsts, lai kādu pārmēru lielu kaķu dievinātāju atgrieztu realitātē, viņam atgādinājis: ja kaķis augumā būtu daudz lielāks, viņš savu īpašnieku apēstu! Tādi lielie kaķu dzimtas plēsēji kā tīģeri un lauvas taču mums liek būt piesardzīgiem.
Attiecību spožums un posts
Daudz kas atkarīgs arī no tā, kā tava otrā pusīte veidos attiecības ar tavu uzticamo četrkājaino draugu. Tāpat mājdzīvnieki intuitīvi jūt, vai svešais cilvēks viņu pieņem vai arī uzlūko atturīgi. Un, nenoliedzami, arī saimnieka nostāja var ietekmēt suņa vai kaķa uzvedību. Ja jau kopš pirmajās tikšanās reizēm mīlulis sapratīs, ka netiek atstāts novārtā, bet gan saņem ierasto vai pat divkāršu uzmanības devu, viņam jaunā situācija var nešķist tik mulsinoša.
Un nav jau tā, ka pārim attiecības jābalsta uz to, kā viņu pieņems otras pusītes suns vai kaķis.
Jāatceras tikai, kā esi veidojis attiecības ar mājdzīvnieku līdz šim, lai tās nesagrautu pēkšņi, bet tikai varbūt nedaudz koriģētu. Kādā aptaujā 72 procenti mājdzīvnieku īpašnieku atzinuši, ka, atgriežoties mājās, pirmais, ar ko viņi no ģimenes parasti sasveicinās, ir suns vai kaķis; 43 procenti vienmēr sagādājuši kādu kārumu vai jaunu mīļmantiņu, ar ko iepriecināt savu draudziņu atkalredzēšanās reizē, bet 36 procenti aptaujāto ikdienā ar mājdzīvnieku dala savu gultu. Tad var tikai nojaust, ko par tik sirsnīgām attiecībām nodomās jūsu jaunais kopdzīves partneris, kurš nav pieradis dzīvot vienā mājoklī ar mājdzīvnieku, kur nu vēl gulšņāt kopā. Un ko viņš teiks par to, ka mīlēšanās brīžos gultā klāt būs kāds liecinieks.
Kurš rūpēsies un atbildēs?
Jautājumi, kas pārim var rasties saistībā ar mājdzīvnieku, ir ne mazums. Tas, kā tos risināsiet, būs ne jau suņa vai kaķa ziņā, bet tava atbildība. Nu, piemēram, kā vienosieties par mājas mīluļa higiēnas un veselības aprūpes jautājumiem, izdevumiem par barības un citu nepieciešamo lietu iegādi, dienas kārtības sadalījumu, jo vismaz sunim, par spīti jūsu mīlas lietām, arī turpmāk būs nepieciešamas fiziskas un intelektuālas nodarbības, garākas āra pastaigas utt. Ja šīs rūpes uzņemsies tikai viens no pāra, tas var raisīt viņā neapmierinātību.
Ja reiz esat kopā, tad tādas frāzes, kā "tavs suns, pats/pati tiec ar to galā!" nedrīkstētu izskanēt.
Jādomā, kā iesaistīt partneri un kādu daļu no rūpēm uzticēt viņam. Protams, ar viņa piekrišanu.
Iespējams, tavam partnerim šķitīs, ka mājdzīvnieka uzturēšanai tiek atvēlēta pārāk liela summa no ģimenes budžeta, jo kvalitatīva dzīvnieku pārtika reizēm izmaksā tikpat, cik uzturs cilvēkam, ja ne vēl vairāk. Vai mazums pensionāru, kuri labāk paši ēdīs subproduktus, bet nopirks savam lolojumam viņa iemīļoto barību. Kur nu vēl izdevumi pie veterinārārsta, kas arī var būt daudzkārt lielāki par tiem izdevumiem, ko atvēlat paši savas veselības uzturēšanai. Ja kāds no pāra būs nemierā ar iepriekšminēto, viņa jūtas pret mājdzīvnieku var arī atsalt, bet tālāk jau tas var pāraugt konfliktā starp jums abiem.
Vēl par vienu no strīdus iemesliem var kļūt arī situācija, kurā partnerim rodas tik siltas jūtas pret tavu lolojumu, ka paliekat otrajā vietā. Tad greizsirdības velniņš var apciemot arī suņa vai kaķa īpašnieku, kas savukārt liks rādīt ragus attiecībās ar partneri.
Jo nav taču paciešams, ja mīļotais cilvēks visu vakaru glāsta kaķi un neievēro jūsu aicinājumus uz tuvību.
Prātā var pat iezagties doma, ka varbūt kaķi vai suni atdot audzināšanā vecākiem vai vecvecākiem.
Kā sadalīt guļamistabu?
Runājot par dzīvnieku greizsirdību, īpaši jāpievēršas tādam tematam kā pāra intimitāte. Ko iesākt, ja suns vai kaķis ir ieradināts dalīt ar saimnieku gultu? Kā no tā atradināt? Jaunajam pārim taču negribēsies, ja starp viņiem ieritināsies taksītis, kurš ikreiz, kad vēlēsieties pabučoties, dusmīgi rūks vai metīsies jums pa vidu un laizīs seju. Tas labākajā gadījumā. Dzīvnieku psihologi atzīst, ka tas ir visai grūts uzdevums, reizēm to var panākt tikai ar laiku un pacietību – iemācīt mazam klēpjsunītim gulēt pašam savā migā.
Protams, tuvības laikā var suni izraidīt no guļamistabas vai citas telpas, ja intīmām attiecībām ļaujaties spontāni. Taču jārēķinās, ka suns var smilkstēt, riet, skrāpēt durvis. Šāds jandāliņš diezin vai iepriecinās pāri. Bet mīlēties mājdzīvnieka klātbūtnē ir psiholoģiski grūti – liekas, astainis vēro jūsu mīlas rotaļas, kas nešķiet ētiski. Arī fiziski varat tikt apdraudēti – suns var mesties pa vidu pašā karstākajā brīdī, saskrāpēt kailos mīlniekus un pat niknumā iekost kādā intīmā ķermeņa daļā.
Ja esi redzējis filmu K9 ar aktieri Džeimsu Beluši galvenajā lomā, noteikti atminēsies, kā viņam gāja ar viņa aitusuni Džerī Lī brīžos, kad viņš vēlējās tuvību ar savu draudzeni. Varbūt tev pat vajadzēs meklēt kādu, pie kā suni atstāt uz pāris stundām vai pat nedēļas nogali. Dažādas pamācības, kā atradināt suni no gulēšanas gultā un saimnieku guļamistabas, var atrast suņu apmācībai veltītajā literatūrā vai interneta videopamācību vietnēs. Noteikti būs jāapbruņojas ar pacietību, varbūt jānovērš uzmanība ar jaunām rotaļlietām, daudz laika jāvelta pastaigām, īpaši vakara stundās, lai suns naktī justos noguris un cieši gulētu. Ja esat uzsācis romantiskas attiecības, arī kaķi var būt jāatradina no ieraduma ieritināties tev kājgalī, līdzās vai pat ieņemt vietu uz spilvena.
Kā kompensācijai par šo tuvības zaudējumu tev nomoda stundās būs jābūt īpaši uzmanīgam pret savu mājdzīvnieku, jāatrod laiks uzmanības pierādījumiem arī ārpus guļvietas.
Izvēlējās tevi, ne mājdzīvnieku
Jārēķinās arī ar situāciju, ka tavam partnerim var būt alerģija pret mājdzīvnieka spalvām, viņš ilgstoši nevar uzturēties slēgtā telpā ar suni, kaķi, trusi, kāmīti… Tas prasīs daudz nopietnāk visu pārdomāt un rast risinājumus, kā veidosiet turpmāko kopdzīvi. Tāpat tas būs arī tad, ja partneris nespēs iemīlēt tavu lolojumu, lai arī kā tu censtos to panākt. Tas vēl nav pasaules gals, jo arī šādām situācijām ir risinājums! Tev ir tiesības saglabāt savas attiecības ar mājdzīvnieku, tāpat kā viņam ievērot distanci no tā. Tu taču nepieprasi, lai tavs mīļotais cilvēks ir tikpat emocionāli tuvās attiecībās ar jūsu tēvu vai māti. Viņš vai viņa izvēlējās tevi, nevis tavus vecākus, kaķi vai suni.
Psiholoģiski jāmācās pieņemt, ka divu cilvēku attiecībās mājdzīvniekam nevajadzētu ierādīt noteicošo lomu, jo tā tu vari samaksāt ar vientulību.
Vīrieša un sievietes attiecībām jābūt primārām, bet ar mājdzīvnieku – sekundārām. Tajā pašā laikā nevienam nav liegts baudīt tās beznosacījuma jūtas, kuras mūs saista ar uzticamajiem četrkājainajiem draugiem. Visbeidzot – ja tavā dzīvē sācies rozā briļļu periods, esi īpaši atbildīgs! Pirms izvēlies savās attiecībās iesaistīt arī no jauna iegādātu mīļdzīvnieku, rūpīgi apsver visus par un pret, lai neizveidotos savdabīgs mīlas trijstūris. Katram attiecībās jājūtas droši un komfortabli, vienalga, kādas sugas pārstāvis viņš ir.
