Kāpēc jākrāso mēbeles?
- Aizsardzībai. Krāsotas koka mēbeles ir daudz izturīgākas par nekrāsotām. Neapstrādāts koks ļoti ātri kļūst netīrs, ātrāk nolietojas, savukārt krāsots koks ir vieglāk kopjamas un ilgmūžīgāks.
- Atjaunošanai. Pārkrāsošana ir lielisks veids, kā ātri un ērti atjaunot un uzlabot izskatu lietotām, nobružātām, neizskatīgām vai apnikušām mēbelēm.
- Dizainam. Pat tad, ja iepriekšējais krāsojums ir nevainojams, mēbeli var pārkrāsot, lai to piemērotu attiecīgās telpas interjeram: izceltu vai padarītu nemanāmāku. Ja vēlies, savas mēbeles vari pārkrāsot ik pa laikam, turklāt izmantojot netradicionālus risinājumus – krāsojot vairākās krāsās, plūdinot krāsas utt.
Sagatavošanās
Lai krāsojums būtu noturīgs, krāsojamā virsma atbilstoši jāsagatavo.
Koks. Jaunas virsmas pirms krāsošanas jāpieslīpē, koka āra mēbeles pirms krāsošanas jānogruntē. Atjaunojamas vai pārkrāsojamas virsmas pirms krāsošanas jānotīra, jāattauko, jāļauj tām nožūt, tad jāpieslīpē, lai nodrošinātu labāku krāsas saķeri ar virsmu.
Dzelzs. No virsmas jānoņem rūsa, virsma jāattauko un jāpieslīpē, jānoklāj ar metālam paredzētu grunti.
Betons. Jānotīra sadrupušās un birstošās daļas. Virsmai jābūt sausai.
Ja krāsojamā virsma pirms tam krāsota ar ūdens dispersijas krāsu, iepriekšējo klājumu vēlams pilnībā noņemt, jo jaunais klājums virs tā var sākt lobīties.
Pirkumu saraksts
Smilšpapīrs. Tas noderēs krāsojamo virsmu pieslīpēšanai.
Ota. Izvēlies otu ar dabiskajiem sariem. Tai jābūt piemērotai krāsošanai ar šķīdinātāju saturošiem produktiem.
Rullītis. Vajadzīgs rullītis, ar ko var iegūt īpaši kvalitatīvu pārklājumu. Vislabāk derēs rullītis ar īsu spalvu vai porolona rullītis ar plūksnu, vai velūra rullītis.
Līmlente. Tā būs vajadzīga, lai nosegtu vietas, kas nav jāpārkrāso.
Šālīte.
Šķīdinātājs instrumentu tīrīšanai.
Krāsa. Viena kvadrātmetra nokrāsošanai vajadzēs 80–100 mililitru krāsas. Klājot ar otu, kvadrātmetram patērēsies 80–100 mililitru, ar rullīti 90–100 mililitru, bet ar smidzinātāju – 100 mililitru krāsas. Krāsošana ar otu ir visekonomiskākā, bet darbietilpīgākā.
Klājot pirmo klājuma kārtu, krāsu var mazliet atšķaidīt ar vaitspirtu, bet tas nedrīkst pārsniegt 3% krāsas apjoma.
Krāsu vislabāk klāt divās kārtās. Otrā kārta klājama vien tad, kad pirmā kārta pilnībā nožuvusi. Sausumā un 20 grādu temperatūrā krāsotā virsma putekļus neuzņem pēc piecu stundu žūšanas, bet pārkrāsojama tā ir pēc astoņām stundām. Ja krāsa paliek pāri, tā jāglabā cieši noslēgta vēsā, labi vēdināmā telpā, kurā temperatūra ir no +5 līdz +20 grādiem.
Soli pa solim
Sagatavo virsmu! Pirms krāsas uzklāšanas virsma rūpīgi jānotīra. Ja uzklāsi krāsu uz nenotīrītas, eļļainas virsmas, šajā vietā krāsa var nesaķerties ar virsmu un nonākt no atbilstoši nesagatavotās vietas. Uzmanīgi ar flomāsteru švīkām! Tās vajadzētu maksimāli nomazgāt un noslīpēt, jo ir flomāsteri, kuru zīmējumi spīd cauri arī jaunai krāsas kārtai.
Izjauc mēbeli! Visērtāk un kvalitatīvāk mēbeles var nokrāsot, ja tās pirms darba izjauc un saliek atpakaļ tikai pēc krāsas pilnīgas nožūšanas. Ja pilnībā mēbeli izjaukt nevar, vismaz gādā, lai netiktu nokrāsoti mēbeļu mehānismi – eņģes, rokturi, atvilktņu sliedes. Tie pirms krāsošanas noteikti jānoņem vai rūpīgi jāaplīmē ar līmlenti.
Izvēlies labu līmlenti! Neizmanto papīra līmlenti, bet gan tādu, kas piemērota šķīdinātājus saturošiem produktiem. Papīra līmlente paredzēta darbam ar ūdens bāzes produktiem, savukārt alkīda krāsa var papīru sabojāt vai zem tās pasūkties. Vari līmlenti arī neizmantot un krāsot tik uzmanīgi, lai neskartu vietas, ko nav paredzēts krāsot (piemēram, bufetes stiklus). Ja tie tomēr mazliet nokrāsosies, krāsai jāļauj nožūt, un tad tā jānotīra ar skrāpi.
Izvēlies īsto smilšpapīru! Mēbeļu pieslīpēšanai derēs smilšpapīrs ar graudainību 120–150. Šis skaitlis norāda, cik graudiņu saskaitāmi vienā smilšpapīra kvadrātcentimetrā. Jo skaitlis lielāks, jo smilšpapīrs smalkāks: norāde 20 liecinās, ka tas ir ļoti raupjš smilšpapīrs, kas izskrāpēs pat betonu, – tāds mēbelēm noteikti būs par raupju. Savukārt skaitlis 600 rāda, ka tas ir ārkārtīgi smalks smilšpapīrs, ar to mēbeli pieslīpēt neizdosies.
Labāk izvēlēties smilšpapīru ar auduma, nevis papīra pamatni. Papīra pamatnes smilšpapīrs mēdz būt nekvalitatīvs – slīpēšanas slānis sabirst, papīru vien salokot.
Ja pārkrāsojamai mēbelei ir smalkas detaļas, iespējams, noderēs kāds specifiskāks smilšpapīrs, piemēram, kā sūklis vai kā lupatiņa.
Krāso tikai atbilstošas virsmas! Pārkrāsot var arī krāsotu plastmasu, savukārt nekrāsotas plastmasas, lamināta mēbeļu un virsmu pārkrāsošana var beigties ar neveiksmi, jo krāsa slikti turēsies – lamināts ir pārāk blīvs materiāls, lai krāsai ar to veidotos saķere. Arī ledusskapja pārkrāsošana var neizdoties, jo ledusskapjus krāso rūpnieciski ar pulverveida krāsu, kas pēc tam augstā temperatūrā tiek it kā sakausēta. Pie šādas virsmas krāsa turēsies slikti – tai nebūs noturības: vietās, kur krāsojums tiks kaut nedaudz bojāts, tas sāks atlupt. Krāsojot āra mēbeles, jāzina, ka krāsa nederēs virsmām, uz kurām krājas ūdens.
Sargi sevi! Vislabāk, ja pārkrāsojamo mēbeli vari iznest nojumē. Ja krāso iekštelpā, noteikti atver logu, lai telpu izvēdinātu. Noteikti sargi acis, uzliekot brilles, un uzvelc cimdus. Turklāt atceries, ka auduma cimdi šim darbam neder – tiem krāsa sūcas cauri.
Krāso rūpīgi! Krāsojot jāklāj iespējami plāna krāsas kārta. Īpaša uzmanība jāpievērš dažādām savienojumu vietām: vispirms tajās krāsa ar otu rūpīgi jāieslauka un pēc tam it kā jāizslauka, lai neizveidojas krāsas sabiezējumi. Krāsošana jāsāk ar mazākajām detaļām un grūtāk sasniedzamajām vietām.