Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Juris Narvaitis, santehniķis ar 20 gadu darba pieredzi.
Vēsa ūdens šalts ir tieši tas, kas nepieciešams nogurušam ķermenim, noskalojot dienas putekļus. Tas arī visbiežāk ir galvenais praktiskais iemesls, kādēļ šādu ieceri īstenot. Tiesa, tai var būt dažādas variācijas – no absolūti funkcionālas dušas, kas aprobežojas ar ūdens padevi, līdz tādai, kas ne tikai ļauj noskaloties, bet organiski iekļaujas dārza vai piemājas ainavā, ir apgādāta ar siltu ūdeni un neļauj nonākt gruntsūdeņos izmantotajam mazgāšanās līdzeklim.
Funkcionalitāte, nepieciešamība vai relaksācija, lietošanas biežums, lietotāju skaits, sezonalitāte, iespējas nodrošināt ūdens padevi un izlietotā ūdens aizplūšanu – tas viss jāņem vērā pirms dušas ierīkošanas.
Estētikai arī ir nozīme
Vienkāršākā āra dušas konstrukcija, kas gadiem bijusi populāra gan piemājas teritorijās, gan ārpus pilsētas dārziņos, ir aptuveni 1 × 1 metru liela un līdz 2 metriem augsta kabīne ar metāla vai plastmasas ūdens tvertni virs tās, kur dabiskā veidā – saules apspīdēts – uzsilst iepildītais ūdens. Ainavu gan parasti šāda konstrukcija nedaiļo, taču noskaloties ļauj, un, iespējams, nekas vairāk saimniekiem nav nepieciešams. Tomēr, realizējot āra dušas projektu tagad, kad attieksme pret vidi un ainavu, kādā dzīvojam, ir mainījusies un arī pieejamo materiālu ir krietni vairāk, dārzā vai citā piemājas zonā, kas ir labi pārskatāma, nevajadzētu ierīkot kaut ko smagnēju un estētiski nebaudāmu. Citādi ir, ja funkcionālo, taču ne pārāk simpātisko objektu ir iespējams aizsegt ar augiem. Tomēr arī šim risinājumam ir noteikums – ja dušas apdarei izmantots koks, svarīgi, lai tai apkārt var brīvi cirkulēt gaiss, vēdinot un žāvējot mitrumu.
Iespējamie risinājumi
Pārnēsājamā duša
Iespējams, dažus vasaras mēnešus, kad āra duša ir aktuāla, var izlīdzēties ar pārnēsājamu dušu, ko nereti izmanto tūristi: iegādājies, piepildi tvertni ar ūdeni, iekar kokā, lai uzsilst, un vakarā noskalojies. Tomēr tas nozīmē, ka ikreiz būs jāatceras iepildīt ūdeni, ir nepieciešama piekļūšanai gana ērta vieta un, iespējams, būs grūti šim procesam nodrošināt privātumu (var jau skaloties, arī pilnībā neizģērbjoties – šī taču nav ne pirts, ne vannasistaba). Tiesa, pastāv iespēja iegādāties arī dušas telti – ja šos aprīkojumus veiksmīgi apvieno, vasaras duškabīne ir gatava, turklāt nav jāraizējas par būvniecību, un tā būs viegli nojaucama, kad zaudēs aktualitāti.
Jāņem vērā, ka dušā, kam nav ierīkota notekūdens savākšana, nevajadzētu lietot mazgāšanās līdzekli, lai tas kopā ar iztecināto ūdeni nenonāk augsnē.
Pārnēsājamās dušas ir pieejamas gan saimniecības, gan tūrisma preču veikalos. Minimālais tilpums, lai viens cilvēks varētu noskaloties, sevišķi netaupot, ir 20 litru. Var izvēlēties arī lielāku, piemēram, ar 40 litru tilpumu.
Ar stacionāru ūdens tvertni
Šis risinājums, protams, ir žanra klasika, un to var uzbūvēt ikviens prasmīgs saimnieks. Vispirms izveido attiecīga izmēra pamatus, kam var izmantot betona klučus, pie tiem stiprina aptuveni divus metrus garas brusas (atkarībā no paredzētās tvertnes lieluma karkass var būt arī metāla), ko augšā pa perimetru savieno ar brusām. Uz konstrukcijas uzceļ ūdens tvertni. Tvertne var būt metāla (iespējams gan, ka tad rūsēs) vai plastmasas. Izvēloties plastmasas, labāk iegādāties tādu, kas paredzēta tieši šim mērķim, jo dažādu plastmasu sastāvs atšķiras. Šai gadījumā svarīgi, lai tad, kad plastmasa saulē uzsilst, tā neizdala veselībai kaitīgas vielas (skatīt marķējumu!). Kad tvertne uzstādīta, ar sūkni no akas vai dīķa tajā iepilda ūdeni. Ja tvertne ir tumša, ūdens saulē uzsils ātrāk.
Dušas sienas var apšūt ar dažādiem materiāliem, piemēram, impregnētiem dēlīšiem vai polikarbonātu. Tās var veidot arī no citiem materiāliem, piemēram, no klūgu aizslietņiem, piešķirot dekoratīvu odziņu. Lai mazgātos, vēl ir nepieciešams krāns, šļūtene un dušas uzgalis. Grīdai šādā konstrukcijā visbiežāk izmanto koka redeles. Ja par kanalizāciju nav padomāts un ūdens paliek turpat apakšā, lai nepiesārņotu vidi, lietojot dušu, būs jāiztiek bez ziepēm.
Tas, kuram nav laika dušu būvēt pašam un nav arī īpašu prasību dušas dizainam, var lūkot pēc veikalu piedāvājuma. Polikarbonāta kabīni var integrēt kādas saimnieciskās būves tuvumā vai mēģināt iekļaut dārza nomales ainavā starp augstākiem stādījumiem.
Gandrīz vai lauku SPA
- Vasaras virtuves ar visām ērtībām – gan plīti (grilu, krāsni) ēdienu gatavošanai, gan izlietni ar siltā ūdens padevi trauku mazgāšanai – ir sastopamas ne vienā vien saimniecībā, bet āra duša, kas ļauj baudīt ūdens procedūru neatkarīgi no saules siltuma labvēlības, pašlaik vēl ir reta parādība. Iespējams, ir vērts padomāt par to, ka vasaras virtuvi un āra dušu var projektēt kā vienu objektu, nodrošinot ūdens apgādi uzreiz abu funkciju pildīšanai.
- Par āra dušu sacīt, ka tā ir lauku SPA, protams, ir mazliet pārspīlēti, taču īstam ūdens procedūru cienītājam nebūs žēl ne laika, ne līdzekļu īpašas āra dušas ierīkošanai, turklāt būs iespēja realizēt vēl kādu dizaina ideju, ierīkojot saimniecībā ko neparastu. Tiesa, jāņem vērā, ka šāda vasaras duša jau būs atsevišķa būve, kam nepieciešams projekts un atbilstoša saskaņošana.
- Ierīkojot āra dušu, kam ir gan regulējama siltā ūdens padeve, gan izlietotā ūdens savākšana, būs vajadzīga ūdens pievade, elektrība tā uzsildīšanai un kanalizācijas risinājums. Ūdeni dušai var pievadīt no mājas, piemēram, caur pagrabu. Ja pagraba nav, var noderēt kolektora mezgls akā. Ūdeni var ņemt arī no akas ar sūkni. Pievadot ūdeni, labāk, ja attālums no ūdens avota līdz dušai ir iespējami mazāks, – tas izbūves procesu ievērojami atvieglos.
- Ūdens uzsildīšanai var uzstādīt nelielu (30–50 litru) boileru, tātad projektā jāiekļauj elektrības pieslēgums un vieta, kur boileru noslēpt, ja tas neiekļaujas dizaina konceptā, jo, visticamāk, šādā variantā duša nebūs vien parasta kabīne ar lejkannu, bet, piemēram, neliela nojume, kurā turklāt var paredzēt arī ģērbtuvi.
- Dušas notekūdeņus pilsētas privātmājā var ievadīt kopējā kanalizācijas sistēmā, bet lauku īpašumā – zemē ierakt grodu vai izvietot bioloģisko attīrīšanas iekārtu, jo notekūdeņi, kas satur ķīmiskas vielas, šajā gadījumā mazgāšanās līdzekļus, ir jāattīra.
- Dušas grīdu var veidot no dažādiem materiāliem – gan jau minētā koka, gan, piemēram, oļiem vai flīzēm.
- Svarīgi ņemt vērā, ka arī šāda āra duša būs lietojama tikai siltā laikā un, tuvojoties salam, ūdeni no sistēmas vajadzēs iztukšot (iztecināt vai izpūst ar kompresoru), lai tas nesasalst un nepārplēš caurules. Jāiztukšo arī boilers, un aukstajā gadalaikā to nevajadzētu atstāt salā. Var rast risinājumu, ja dušas boileru uzstāda kādā no saimniecībā esošajām ēkām, kas atrodas tuvumā, taču tad gan ir vērts parēķināt izdevumus un apdomāt praktisko pusi – vai patiešām āra duša ir nepieciešama, ja tā atrodas teju līdzās iekštelpu sanitārajam mezglam.
- Ja tomēr vēlme pēc lauku SPA ir nelokāma un finansiālie līdzekļi pārāk neierobežo, interneta dzīlēs var smelties lieliskas idejas āra dušas apdares materiālu izvēlei un dizainam. Ir daudz piemēru, kur duša ierīkota tieši pie mājas sienas. Tas, protams, var atvieglot gan ūdens pievadīšanu, gan uzsildīšanu, gan notekūdeņu savākšanu, tomēr Latvijas klimatā, kas jau tāpat ir gana mitrs, ēkas sienai papildu mitrumu uzturošs objekts diez vai būs prātīga izvēle.
Āra dušas knifiņi
- Izvēloties vietu dušai ar ūdens tvertni, jāraugās, lai tvertne nav ēnā un saule to apspīd visas dienas garumā – tad ūdens uzsils vislabāk.
- Ja dušā lietotais ūdens aizplūst augsnē, ieteicams, lai duša atrodas nevis, piemēram, mālainā vietā, bet tur, kur augsne ir viegla, labi drenējoša. Tad ūdens visai ātri iesūksies, neveidojot peļķi.
- Jāzina, ka, izmantojot dušu regulāri, gaisa mitrums šai vietā būs lielāks un var piesaistīt uzmācīgus kukaiņus.
- Āra duša ar ūdens tvertni ir lieliska veselības stiprināšanai – ūdens no tvertnes vienmēr būs vēsāks, nekā ierasts lietot iekštelpu dušā. Var rūdīties līdz par vēlam rudenim – labs atbalsts imunitātei!
Populārākie raksti
