Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
0
-
Šķirojam sanpaulijas
Sanpaulijas (Saintpaulia) mēdz dēvēt arī par Uzumbāras vai Āfrikas vijolītēm, bet ir saimnieces, kas šīs labi zināmās puķes dēvē arī par Paulītēm. Pasaulē zināmi 36 sanpauliju taksoni – sugas, pasugas, varietātes – un desmitiem tūkstošu šķirņu un hibrīdu. Sanpaulijas iedala pēc:
- auga lieluma: miniatūrās, standarta un lielās;
- auga formas: aug kā ūdensroze vai ar nokareniem dzinumiem;
- ziedu krāsas: vienā, divās vai vairākās krāsās;
- ziedu veida: vijolītes, zvaniņi, it kā izstiepti, ar kruzuļiem, bārkstīm, vienkārši vai pildīti;
- ziedu lieluma: pavisam sīki un pat 5 cm diametrā;
- lapu veida: gludas, ieliektas kā karotes, ar viļņiem vai krokām, pat robotas;
- lapu krāsas: zaļas, ar baltu pamatni vai raibas.
Vismaz viena sanpaulija ir bijusi gandrīz katrai saimniecei: uzdāvināta, pašas iegādāta. Kā paiesi garām, ja zied košiem ziediem un maksā salīdzinoši maz – pilni veikali! Parasti lielveikalu sanpaulijām nav norādīta šķirne, bet, ja neesi kolekcionāre, tad šķirnes nosaukums pat nav svarīgs: lai tikai zied! Podiņos nopērkamās sanpaulijas audzētas labos apstākļos – piemērotā gaismā un siltumā, dāsni barotas un laistītas. Parasti rūpnieciskais audzēšanai tiek izvēlētas izturīgas, bagātīgi ziedošas un ne īpaši cimperlīgas šķirnes, tādēļ – pārziedēs, atpūtīsies un ziedēs atkal: pat gadiem, nešķirojot – ziema vai vasara.
Kur likt, un kā kopt?
Ideālā vieta sanpaulijai ir virtuvē uz palodzes ziemeļu vai ziemeļrietumu pusē. Virtuvē tādēļ, ka tur parasti ir mitrāks gaiss, un tas puķei patiks. Lai nebūtu par sausu, sanpaulijai blakus der nolikt kādu trauku ar ūdeni. Savukārt tumšāko debespušu logs dos drošību, ka sanpaulijai neapdegs lapas. Bet – ja no loga apakšas pūš auksts gaiss, parūpējies par sanpauliju un novieto to uz kāda paaugstinājuma.
Pārstādīt sanpauliju var arī tās ziedēšanas laikā – neapvainosies. Labāk izvēlēties seklus un platus, nevis šaurus un dziļus traukus.
Podam nevajag būt pārāk lielam – sanpaulija ir pieticīga, tai šaurība ir pa prātam. Ja neizdodas nopirkt speciāli sanpaulijām ražotu augsni, derēs arī lapu kaktusiem un papardēm paredzētā.
Sanpaulijām tīk viegla, mīksta augsne, tādēļ tai vērts pievienot perlītu vai vermikulītu. Katrā ziņā – mālains rakums no biešu vagas gala sanpaulijām noteikti nepatiks.
Sanpaulijai patīk silts (pat mazliet siltāks nekā istabas temperatūra) un mīksts ūdens: lietusūdens patiks, nostādināts krāna ūdens patiks, bet novārīts ūdens vai ciets krāna ūdens nepatiks. Par to, vai puķi laistīt no apakšas vai augšas, viedokļi atšķiras: no vienas puses – laistot no augšas, sakņu kamols samitrinās vienmērīgāk. Bet! Tad jālaista tā, lai ūdens nenonāk uz lapām un rozetes centrā. Ja tā noticis, lapas tūdaļ jānosusina. Dažkārt sanpaulija sakuplo tik ļoti, ka to nav nemaz tik viegli apliet. Tad noder lejkanniņa ar garu, tievu snīpīti vai pat šļirce. Tāpēc prātīgāk tomēr sanpauliju laistīt no apakšas – tad augs sadzeras, cik grib, un liekais ūdens no trauciņa jānolej.
Mēslot sanpauliju, protams, vajag, bet tas nekādā gadījumā nav jādara laikā, kad puķe tikko pārziedējusi. Ļauj tai atpūsties! Piebarot puķi vajag sākt vien tad, kad tai jau ieriesušies pumpuri jaunai ziedēšanai.
Vecenīte sanpaulija?
Trīs gadus veca sanpaulija ir jau pieklājīga vecuma dāma. Dažkārt tā izaug tā, ka vairāk atgādina palmu: gara kāta galā turas kupls lapu pušķis. Un vairs ne zied, ne lāgā aug. Šādai sanpaulijai var mēģināt piešķirt otro jaunību. Dara tā: noskaita trīs jaunāko lapu kārtas, pārējās – nost, un atstāj pāris centimetru garu kātu, kam nokasa mizu kā burkānam. Tad kātiņu ievieto nostādinātā ūdenī un liek zem plastmasas vai stikla kupola. Nu jāgaida, kad kāts sadzīs saknītes. Dzertgriba šādai sanpaulijai ir laba, tādēļ rūpīgi jāpieskata, lai puķei neslāpst. Kad saknītes sadzītas, augu var stādīt – un sanpaulija atkal jauna.
Lai no sanpaulijas nenāktu šķirties tās vecuma dēļ, jau laikus var parūpēties par jauniem augiem.
Viena lapa – daudz stādu
Sanpauliju var ieaudzēt no lapiņas – jaunuļi izaugs tieši tādi kā augs, no kura nolauzta lapa. Starp citu, dažkārt arī dārzkopības preču veikalos atrodamas nolūzušas sanpauliju lapas – pajautā, varbūt tevi pacienās, bet pati gan nelauz: negribi taču vienas zaļas lapas dēļ saķerties ar policistu! Kad esi tikusi pie kolēģes, kaimiņienes vai pārdevējas dāvinātas lapas, dari tā: ar asu nazi slīpi nogriez kātiņu tā, lai tā garums ir vismaz četri centimetri. Vari likt lapas spraudeni ūdenī, bet pastāv risks, ka kātiņš sāks pūt. Parasti ūdenī labāk apsakņojas lielākas lapas, savukārt mazākām patīk saknes dzīt augsnē. Lapiņu mazliet apkaltē un sprauž kūdrā. Apmēram pēc mēneša lapa būs apsakņojusies un dos veselu sanpauliju čemuru. Tas būs uzmanīgi jāsadala pa vienam stādiņam. Labāk vispirms no stādiņu saimes atdalīt mammu – lapu ar visām saknēm –, un tikai tad izstādīt bērnus, turklāt saime būs vieglāk šķirama, ja augsni pirms tam mazliet iekaltēs. Sanpaulijas ziedus no jaunuļa var gaidīt jau astoņus mēnešus pēc apsakņošanās. Bet… pirmos ziediņus labāk izkniebt, tad nākotnē gaidāma raženāka ziedēšana. Starp citu, lapu ar visām saknēm var atkal likt augsnē un gaidīt nākamo sanpauliju paaudzi.
Mazie sanpauliju bērneļi pirmajās nedēļās pēc pārstādīšanas īpaši jālutina, pārsedzot tos ar plastmasas vai kāda cita materiāla jumtu – gluži kā siltumnīcā. Te nu ievēro: mazu sanpaulijas stādiņu nedrīkst uzreiz stādīt pārlieku lielā podā – ka neapmaldās. Tādēļ stāds vispirms jāliek bērnudārzā: maza izmēra podiņā, lai sakņu sistēma veidotos pareizi. Pirmajam podiņam jābūt vien 3–5 cm diametrā, un tikai tad sanpauliju var pārcelt pamatskolā – 10–15 cm diametra podiņā.
Sanpaulijas pieci NĒ!
- Nerasini. Sanpaulijas lapiņas ir samtainas – tās pārklātas ar sīkiem matiņiem. Ja nu tomēr augs ir apputējis, noskalo to zem rāmas, remdenas dušas un tad ļauj pilnībā nožūt. Ja slapju augu novietosi saules staros – apdegs.
- Neiekaltē. Ja tas noticis, atsāc laistīšanu pamazām – šodien aplej nedaudz, ieliec podiņu plastmasas maisiņā, lai lapas tiek pie mitruma, bet rīt aplaisti vēlreiz.
- Nepārlaisti. Ja sanpaulijai liek dzert pārāk daudz, tai sāk pūt lapas. Labs padoms, kā saprast, ka sanpaulija jālaista: ar to vajag sasveicināties. Proti: patausti lapiņu – ja tā vairs nav īsti stingra, ir laiks padzerties.
- Nepārvieto. Sanpaulijai patīk miers: ja tai vieta atrasta, tad bez īpaša iemesla uz citu vietu pārcelt nevajag.
- Nepārstādi. Nu, vismaz nedari to pārlieku bieži. Tieši tad, kad sanpaulija pieskaņojusi pilnu podiņu, tā sāk ziedēt īpaši devīgi.
Sanpaulijas sūdzības un diagnoze
Es dzeltēju! Te iemelsu var būt daudz: puķei ir par siltu, tā tiek nepareizi laistīta vai barota.
Manām lapām ir gari kāti! Augam trūkst gaismas, tādēļ tas izstīdz.
Man ir brūngani pleķi! Augs atrodas pārlieku spilgtos saules staros, tādēļ tam jāpameklē cita vieta. Vēl brūni plankumi uz lapām var parādīties, ja laistāmais ūdens ir par aukstu.
Man ziedpumpuriem nav vietas! Ja lapu, ka biezs, tās var paretināt –pa kādai izlauzt, lai ir vieta pumpuriem.
Man ir nesmuka forma! Ir jāpieskata, lai sanpaulija veido sakoptu lapu rozeti. Ja augam malās sāk veidoties blakusrozetes – it kā bērniņi –, tās noteikti jānogriež vai jānokniebj.
