Konsultē Ilze Grāvīte, Dr. agr., agronome, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Ja martā nebūs strauju temperatūras svārstību, tad problēmām dārzā nevajadzētu būt. Ja šādi apstākļi tomēr būs, tad veiksmīgāk to izturēs šķirnes ar augstāku salizturību. Kontinentālas izcelsmes šķirnēm atkušņi un atkārtoti sali radīs būtiskus bojājumus gan koksnei, gan ziedpumpuriem.
- Kaitēkļu mošanās ir ļoti atkarīga no gaisa temperatūras – optimālā gaisa temperatūra ir 10–15 grādu. Daļu kaitēkļu vari ierobežot, ap kokiem vai krūmiem aprušinot vai aprokot apdobes. Tad var izlasīt tuvu augsnes virskārtai mītošos vaboļu kāpurus, kā arī tiek izjauktas gliemežu olu ligzdas.
- Sākoties pavasarim, zemenēm jānoņem brūnās lapas, jāaprauga, vai krūmiem un kokiem nav sniega aplauzti zari vai sērsnas plēsta miza.
- Ja sniega nav, augļu kokiem un krūmiem (tai skaitā arī zemenēm) var dot pirmo pavasara mēslojumu.
- Kamēr augsnē ir pietiekami daudz mitruma, avenēm atjauno apdobju mulču. Mulču klājot biezākā slānī (aptuveni 10 cm), var ierobežot vājāko dzinumu augšanu, īpaši vēlams tām šķirnēm, kas jaunos dzinumus veido aktīvi.
- Ja rudenī griezti ogulāju spraudeņi, tos pāršķiro un spraud sagatavotā dobē nedaudz slīpi ar galotni uz ziemeļiem. Šķirojot spraudeņus, pievērs uzmanību sakņu aizmetnīšiem vai kallusa kārtiņai – ja tā nav sākusi veidoties, tad šādus spraudeņus labāk nemaz nespraust.
- Ja ir sagriezti potzari, potē ar kādu no kopulēšanas metodēm, kas piemērojamas neliela diametra kokiem. Resnākus kokus un zarus pārpotē vēlāk – mizas lobīšanās laikā. Pēc pieredzes varu ieteikt – visaugstākie potēšanas rezultāti ir tad, kad sākusies sulu cirkulācija, īpaši svarīgi tas ir kauleņkokiem!
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva