Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
1
-
Vispirms jāsaprot, ko gribas
Kādu es vēlos redzēt savu dārzu? Krāšņi ziedošu, ar dekoratīvajiem krūmiem un puķu dobēm? Varbūt kā sakņu dārzu? Vai kā atpūtas vietu ar plašu zālienu un pāris akcentiem smukumam? Varbūt pirmajā gadā tikt vaļā no garās zāles un lielākajā daļā dārza platības iegūt kaut ko līdzīgu zālienam. Vēl uzrakt un iekopt dažas dobes – vairāk gan puķēm, bet pāris zaļumiem un garšaugiem arī nekaitētu…
Ja līdzekļi atļauj, labs un ērts variants ir uzaicināt speciālistus no kādas dārzu sakopšanas un ierīkošanas firmas – nopļaus, uzraks, uzkultivēs, sakops… Tomēr tas jau būs cits stāsts, šoreiz izejas punkts ir pašu rokas un spēks, savukārt naudas līdzekļi – minimāli. Ķeramies klāt! Kas jādara vispirms?
Sakopšanas plāns. Soli pa solim
- Jānopļauj garā zāle
Ļoti garu zāli būs grūti nopļaut ar stumjamo zāles pļāvēju. Pirmkārt, pļāvēja motoram tā var izrādīties pārāk liela slodze, otrkārt, ja nav skaidrības par to, kas dārzā atrodas, tas var būt bīstami. Proti, garajā zālē var slēpties veci celmi, akmeņi, kaut kādi lūžņi, kas zāles pļaujamo mašīnu var neglābjami sabojāt.
Ja ir laba izkapts un prot pļaut, garai zālei pirmajā reizē tas ir labi piemērots variants – tiesa, tikai tad, ja zināms, ka zālē nemētājas kaut kas, pret ko izkapti var sabojāt. Vēl viens variants ir pļaut ar trimmeri, bet, ja nekā no minētajiem darbarīkiem saimniecībā nav, var izlīdzēties arī ar labām dārza šķērēm vai sirpi – vajadzēs vairāk papūlēties, tomēr neiespējami tas nav. Un, kad lielums nopļauts, pēc tam jāturpina regulāri pļaut ar pļaujmašīnu, jo tikai tā pamestā, aizaugušā dārzā var tikt pie pieklājīga zāliena. - Cīņa ar daudzgadīgajām nezālēm
Lielākā daļa nezāļu ir viengadīgas – pirmajā reizē pļaujot vai griežot, svarīgi darbu pabeigt, kamēr vēl nav nobriedušas sēklas, lai nesasējas no jauna. Bet kopumā viengadīgās nezāles nav īpaši naskas uz ataugšanu – ja regulāri pļauj, tās vienkārši iznīkst.
Citādi ir ar daudzgadīgajām nezālēm, kuras ataug griezdamās, un dažkārt sanāk krietni nopūlēties, lai no tām tiktu vaļā. Piemēram, labi ataug vībotnes, lielās nātres, vārpatas, kurām ir arī spēcīgas saknes. Bet viena no visgrūtāk apkarojamām daudzgadīgajām nezālēm ir gārsa – ar pļaušanu vien to iznīdēt ir grūti, arī izrakt ir pagrūti, turklāt gārsai piemīt tāda īpašība, ka tieši pēc zemes uzrakšanas tā aktivizējas un sāk dzīt spēcīgas atvases. Ko darīt? Gaidīt rudeni un skatīt informāciju rāmītī par nezāļu nīdēšanu ar ķīmijas palīdzību! - Nezāļu smacēšana ar plēvi
Ja negribas lietot nekādus ķīmiskos nezāļu nīdēšanas līdzekļus, var izmēģināt melnās plēves pārklāšanu. Tātad – noskatītajā platībā nezāles nopļauj īsas, virs tām vairākās kārtās uzklāj melnu plēvi (vai kādu citu blīvu, necaurlaidīgu tumšas krāsas materiālu) un tā nostiprina, lai cieši piegulst un vējš neaizpūš. Tiesa, ar šo metodi pilnīgi visas nezāles iznīdēt neizdosies – piemēram, tās daudzgadīgās nezāles, kurām ir spēcīgas saknes, aizlīdīs uz citu, labāku vietu vai arī pacietīgi nogaidīs, līdz plēvi noņemsi, un tad atkal izlīdīs! - Rakšana un nezāļu izlasīšana.
Laba metode, ja ir spēks, iedvesma un vesela mugura. Būs vajadzīgi divi darbarīki: gan lāpsta, gan dakšas, jo ar pirmo varēsi labāk sagriezt gabalos blīvi saaugušu velēnu, savukārt ar dakšām velēnas būs vieglāk izcilāt un izkratīt. Ja izlasītās nezāles liksi komposta kaudzē, neaizmirsti pievienot Biokompostētāju, lai labāk notiek kompostēšanas process un viss sadalās, ieskaitot nezāļu sēklas (kamēr tās vēl nav nobriedušas, nevajag baidīties likt kompostā). - Ja gribi ātro dobi
Kad nezāles nopļautas un gribas uzreiz ierīkot kādu dobi, piemēram, salātiem un garšaugiem, viens variants ir smagi strādāt – proti, uzrakt aizaugušo zemes pleķīti un atbrīvot to no nezālēm. Otrs variants ir ātrais: attiecīgo dobes platību apsedz ar melno agrotīklu, uzber apmēram 10–15 cm bagātinātas kūdras un jaunās dobes malas nostiprini ar dēļiem, lai nezāles no malām netiek iekšā. Savukārt tās nezāles, kas palikušas zem agrotīkla, cauri tam netiks, vismaz ne šajā vasarā! Turpretim iestādīto kultūraugu saknes gan izlīdīs cauri agrotīklam un tiks pie augsnes labumiem. Šādā ātrajā dobē var stādīt, piemēram, sīpolus lociņiem, redīsus, salātus, kādu gurķa stādu. - Ko iesākt ar krūmiem un kokiem?
Vecus ogu krūmus un arī dekoratīvos krūmus, kuri nav slimi vai kroplīgi, var atjaunināt – proti, nogriežot gandrīz līdz zemei vai līdz pusei (atkarībā no sugas). Lai arī ne pirmajā gadā, tomēr kopumā apgriešana labi stimulē jaunu dzinumu augšanu, un, kad tie būs sakuplojuši, varēs izgriezt arī vēl atlikušos vecos zarus. Pēc apgriešanas krūmus ieteicams pamēslot ar kompleksajiem minerālmēsliem – vienu reizi līdz Jāņiem un tad vēlreiz rudenī.
Nezāļu nīdēšana ar ķīmiju – rudenī
Pašlaik rīkoties ar ķīmiskiem līdzekļiem nevajag – to varēja darīt agrāk pavasarī, bet tagad aktuālais darbs ir regulāra pļaušana. Taču rudenī, ja līdz tam nebūs izdevies iznīdēt daudzgadīgās nezāles (visticamāk, tā arī būs!), gan var pamēģināt ķīmisku cīņu.
Septembrī, kad augi jau sāks domāt par gatavošanos ziemai, jāļauj nezālēm atkal paaugties apmēram 15–20 centimetru garumā. Rudenī augi visus labumus, kas uzkrāti lapās, sūta uz saknēm, tāpēc turp veiksmīgi nokļūs arī ķīmija, iznīdējot saknes.
Visai izplatīta mazdārznieku kļūda ir smidzināt ķīmiskos līdzekļus uz īsiem nezāļu stiebriem – tā nekas nesanāks.
Jo Raundaps un citi glifosātu preparāti iedarbojas caur lapām un iznīdē visu zaļo, tāpēc jāatceras: tikai tad, kad nezāles paaugušās un salapojušas, tās var miglot. Miglojamā maisījuma attiecības ir 200 gramu preparāta uz 10 litriem ūdens. Ja miglošanu veic pavasarī, jāatceras, ka pēc tam jānogaida divas ieteicamās nedēļas, kamēr ķīmijas iedarbība beigusies, un tikai tad var sākt zemes uzrakšanas un citus darbus. Vēl pēc miglošanas vēlams augsnē iestrādāt kādu dabisko augsnes uzlabotāju, kas satur derīgos mikroorganismus.
Pavasarī televīzijā bieži tiek reklamēts Raundapa gels – var izmantot to, konkrētām nezālēm nosmērējot lapas. Tiesa, lielā platībā tas nebūs risinājums, bet var noderēt, piemēram, cīņā ar pāris viltīgām gārsām rožu dobē. Katrā ziņā no vides saudzēšanas viedokļa šāds līdzeklis ir nekaitīgāks par miglošanu lielās platībās.
Raundapu un citus glifosātu preparātus nedrīkst lietot tuvu dīķiem, upēm, grāvjiem un citām dabiskām ūdenstilpēm, jo šo preparātu sastāvs ir bīstams ūdenī mītošiem organismiem. Jāievēro vismaz 20 metru attālums!
