Man dārzā uzziedēja magnolija!

Pieredzē dalās Ināra Bondare: bioloģijas zinātņu doktore, Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras nodaļas pētniece, rucavas arborētuma izveidotāja. Ja sals ziemā nav bijis pārāk bargs un ziedpumpuri nav bojāti, magnolijas sāk ziedēt aprīļa beigās, maija sākumā. Savvaļā magnolijas aug Amerikas kontinentā no Kanādas dienvidiem līdz Brazīlijai, Austrumāzijā – Japānā un Korejā, bet visbagātīgāk Ķīnā, Himalajos un Malaju arhipelāgā. Magnolijas pieskaitāmas pie tikpat seniem kokaugiem kā ginki, tulpjukoki, likvidambari. Eiropā tās savvaļā neaug, lai gan daudzos apvidos ir tam piemēroti apstākļi.

No 120 līdz 128 sugām, kuras labi zināmas, Latvijā var audzēt trīs četras Japānas, pāris Korejas, piecas sešas Ķīnas, trīs četras Ziemeļamerikas magnoliju sugas. Dienvidos augošās mūsu klimatam nav piemērotas.

Eiropā magnolijas sāka audzēt 19. gadsimta pirmajā pusē – Anglijā, Francijā, vēlāk arī Vācijā, kad šo zemju kolekcionāri un botāniķi no ceļojumiem atveda sēklas. Vienus no pirmajiem magnoliju krustojumiem Eiropā, netālu no Parīzes, ap 1800. gadu veica franču armijas oficieris Etjēns Sulanžs-Bodēns (Etienne Soulange-Bodin), Karaliskās dekoratīvās dārzkopības institūta izveidotājs. Viņš krustoja divas Ķīnā augošas magnolijas – kailo (Magnolia denudata) ar lilijziedu (Magnolia liliiflora) – un krustojumu nosauca par Sulanža magnoliju. Skaistie ziedi izraisīja apbrīnu, un sākās Sulanža magnoliju uzvaras gājiens Eiropas dārzos. Pēdējos simt gados Eiropā un Ziemeļamerikā pakāpeniski arvien vairāk ienāk Austrumāzijas sugas un notiek intensīvs selekcijas darbs.

Audzēšanas nianses

Dabā magnolijas aug mežainos apvidos kompānijā ar citiem kokiem, kas dod aizvēju un bagātīgu lapu vai skuju mulču sakņu sistēmas aizsardzībai. Stādot savā dārzā, tev vajadzētu magnolijām atrast no aukstajiem vējiem aizsargātas vietas. Magnolijas ir visai spējīgas pielāgoties urbānai videi, kur lielo ēku mūri rada aizvēju un dienās akumulēto saules siltumu atdod naktīs. Koku sakņu sistēma ir visai sekla, tādēļ apdobes nepieciešams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu materiālu. Nebūtu labi pēc iestādīšanas pārrakt zemi ap pašu augu.

Stādi no vējiem aizsargātās vietās, bet apdobi ap magnoliju nomulčē.

Magnolijām tīkamas saulainas vai viegli noēnotas vietas.  Lielāku noēnojumu pacieš liellapu magnolijas – trīsvainaglapu jeb lietussarga (Magnolia tripetala), otrādi olveida (Magnolia obovata), cilindriskā (Magnolia cylindrica) un arī minēto sugu hibrīdi, kuriem piemērotāki ir Latvijas rietumu un dienvidrietumu rajoni. Augsne – mitra, ar humusu bagāta un viegli skāba (pH 5,7–6,7), ar labu drenāžu. Smilšainās un smagās māla augsnes ielabojamas ar kūdru, pievienojot komplekso mēslojumu, kas domāts rododendriem, hortenzijām. Vēlamais stādīšanas laiks – pavasaris vai vasaras sākums. Bezlietus periodā jālaista. Audzēt var gan kā daudzstumbru, gan vienstumbra koku – stils jāizvēlas katram pašam. Dabā magnolijas neviens neapgriež un dārzos arī var audzēt bez apgriešanas – īpaši jaunos stādus, jo pirmie ziedpumpuri veidojas jauno zaru galos. Ja nu kāds vēlas veidot īpašas formas vai kādu citu apsvērumu dēļ griezt, ieteicams to darīt no jūlija sākuma līdz septembra sākumam, bet tad jārēķinās ar vēlāku ziedēšanu.

Piemēri iedvesmai

Vai iespējams magnolijas audzēt visos Latvijas dārzos, ja radīti visi priekšnosacījumi? Grūti teikt. Daudzas kolekcijas esmu redzējusi Kurzemē, viena no tām ir Aivara Zonberga – Spāres ciemā, Sūniņu ezera galā, Ventspils šosejas malā. Viņa kolekcijā ir daudz zvaigžņu magnoliju (Magnolia stellata) šķirņu un Kosāra hibrīdu (lilijziedu un zvaigžņu magnoliju krustojumi) – Ann, Betty, George Henry Kern, Ricki, Randy, Susan, arī cilindriskās (Magnolia cylindrica), gurķaugļu (Magnolia acuminata), lilijziedu (Magnolia liliiflora) un Sulanža (Magnolia x soulangeana) magnoliju šķirņu. Kolekcionārs iegādājies daudz jaunu magnoliju hibrīdu, tās vēl nav ziedējušas un aprobētas mūsu klimatā. Rucavas arborētumā pirmās magnolijas iestādītas pirms divdesmit gadiem. Kolekcija tiek arvien papildināta, vecākās ir Lebnera magnoliju šķirnes – Merrill, Leonard Messel, Raspberry Fun, Wildcat, zvaigžņu magnoliju šķirnes Kikuzaki, Chrysanthemumiflora, Royal Star, Waterlily. Kolekcijā aug un zied gurķaugļu (Magnolia acuminata) magnoliju hibrīdi, cilindriskās, Virdžīnijas (Magnolia virginiana), Zībolda (Magnolia sieboldii), trīsvainaglapu (Magnolia tripetala) sugas.

Rīgā magnolijas vari apskatīt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, operas skvērā un Kronvalda bulvārī.

Vairākas labas magnoliju kolekcijas ir Grobiņā. Rīgā vecākā magnoliju kolekcija atrodas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Operas skvērā katru gadu zied Japānas kobus magnolija, Kronvalda bulvārī pie bijušās Latvijas Universitātes Ķīmijas un bioloģijas fakultātes – Amerikas gurķaugļu magnolija. Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā daži Japānas kobus magnoliju koki ir jau četrdesmitgadnieki. Nelielas kolekcijas pēdējā desmitgadē veidojas Babītes novadā un Mārupes novadā. Jūrmalas pilsētā pie jaunuzceltajām mājām arī aug dažas skaistas magnolijas.

Top arvien jaunas

20. gadsimta otrajā pusē īsts magnoliju hibridizācijas bums sākās ASV, Anglijā un Beļģijā. Īpašu uzmanību selekcionāri pievērsa ziemcietībai un vēlākam ziedu plaukšanas laikam, lai ziedus nebojātu pavasara salnas. To panāca, krustojot ziemcietīgās Ziemeļamerikas sugas ar Ķīnas skaistulēm, tā iegūstot gan pietiekami salcietīgas, gan greznas šķirnes. Daudzas no tām ievestas arī Latvijā. Diemžēl nevienā kolekcijā vai atsevišķos dārzos jaunākās hibrīdās magnolijas nav vēl augušas un ziedējušas pietiekami ilgu laiku, lai es varētu vērtēt to dekorativitāti, ziedēšanas ilgumu, krāšņumu un – galvenais – izturību.

Lūk, tās, kuras tu vari mēģināt audzēt savā dārzā!

Dzeltenziedu hibrīdās magnolijas

• Anilou. 10 gadu laikā izaug 3–5 metrus augsts koks.
• Butterflies – 6 metri.
• Elizabeth – 6 metri.
• Gold Star – 7 metri.
• Golden Gift – 3–3,5 metri.
• Lois– 4 metri.
• Yellow Bird – 7,5 metri.
• Yellow River – 4,5–5,5 metri.

Baltās un zaļziedu magnolijas

• Kikuzaki – 1–1,5 metri.
• Issi – 2,5 metri.
• Waterlily – 2,5–3 metri.
• Chrysanthemumiflora –  3 metri.
• Royal Star. Ļoti ziemcietīga, 3,3 metri.
• Centennial – 3,5–4 metri.
• Alexeed un Ballerina – 4–4,5 metri.
• Blue Opal un Seiju –   5–6 metri.
• Merrill. Ļoti ziemcietīga, 6 metri.

Sārtziedu hibrīdāsmagnolijas

• Blushing Belle.  Ļoti ziemcietīga, vainags piramidāls, 10 gadu laikā izaug 6 metrus augsta.
• Roseanne. Ļoti ziemcietīga, tetraploīds (dubultās hromosomas palielina izturību, zieda formu). Vainags piramidāls, augstums 5–8 metri.
• Daybreak. Ļoti ziemcietīga. Vainags piramidāls, augstums 6 metri.
• Leonard Messel. Ļoti ziemcietīga. Augums 3,7–4,5 metri. Šķirne izveidota Vācijā pagājušajā gadsimtā, pirms Pirmā pasaules kara, autors – Makss Lebners.
• Red Baron. Ziedi piesātināti rozā. Ziemcietīga, vainags paplats, augums – 7,2 metri.
• Pink Surprise. Ziemcietīga. Augstums – 6,6 metri.
• Ann, Betty, Judy, Pinkie, Randy, Ricki, Susan. Ziemcietīgas. Augums 3–4 metri. Pirmās paaudzes hibrīdus izveidoja Viljams Kosārs 1955.–1956. gadā ASV Nacionālajā arborētumā. Latvijā audzē 20 gadus.

Latvijā visziemcietīgākās ir Japānas magnolijas

1. Magnolia stellata.
2. Magnolia kobus.
3. Magnolia x loebneri. It īpaši Latvijā izaudzētie sēklaudži.
4. Magnolia salicifolia.

Rakstā pieminēto augu nosaukumi latviskoti pēc Latvijas kokaugu atlanta, kas iznācis 2009. gadā.

Kur nopirkt?

• Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī – Magnolia stellata un  Magnolia x loebneri sēklaudžu piecgadīgie stādi. Cena 10–20 eiro.
• Lielveikalos, piemēram, Depo. Ja piedāvājumā ir Sulanža magnolijas, tad jārēķinās, ka katru gadu neziedēs, jo šīm ziedpumpuri pavasarī ļoti bieži nosalst.
• Internetveikalos: magnoliastore.com un lunaplant.de.   Potētais 1,5 metrus liels stāds maksā 45–65 eiro.