Malkas apkure atkal modē. Bet tā gādāt jāsāk jau pavasarī!

Latvijā malka ir tradicionālākais apkures veids, turklāt arī lētākais un dabiskākais kurināmais. Ar to mājoklī var nodrošināt gan siltumu, gan karsto ūdeni, turklāt malkas krāsns vai kamīns ne vien sasildīs, bet parūpēsies arī par mājas omulību. Tomēr šīs apkures uzturēšanai ir nepieciešama gudra plānošana, un par malkas rezervēm jāpadomā labu laiku pirms nākamās apkures sezonas sākuma. Ja malkas krājumus sagādāsi laikus, tos varēs likt krāsnī jau šī gada nogalē.

Kādēļ malka jāgādā jau pavasarī

Ievērojot sentēvu tradīcijas, piemērotākais laiks, kad mežā cirst kokus, vest tos mājās, zāģēt un žāvēt, ir no marta līdz maija beigām. Galvenokārt tāpēc, ka pavasarī gaiss ir ļoti sauss un šādos apstākļos malka teicami izžūs pat zem klajas debess.

Arī cietākas un smagākas koksnes – ābeles, bumbieres, ķirša, plūmes, ozola vai oša – malkai jāžūst ne mazāk kā gadu neatkarīgi no gadalaika, kurā tā sarūpēta.

Citi lasa

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Aiva Kanepone

Personības

Helēna Demakova: Dzīvot kopā nevaram, jo viņš pīpē un klausās popmūziku

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Pavasarī jāgādā tipiskākā un vieglākā malka baltalksnis, melnalksnis, apse, bērzs, egle un priede. Ja zaļu malku gādāsi, tuvojoties rudenim vai vēlāk, gaiss būs kļuvis mitrs un malku vajadzēs žāvēt vismaz gadu. Arī cietākas un smagākas koksnes – ābeles, bumbieres, ķirša, plūmes, ozola vai oša – malkai jāžūst ne mazāk kā gadu neatkarīgi no gadalaika, kurā tā sarūpēta.

• Mūsdienās malku ierasts gādāt visa gada garumā. Var iet mežā pats vai arī iegādāties no kāda malkas piegādātāja. Var iepirkt gan zaļu un neskaldītu malku, kas būs lētāk, gan dārgāku – jau saskaldītu un izžāvētu. Visdārgākā malka nopērkama degvielas uzpildes stacijās.
• Viens kilograms pilnīgi sausas malkas dos vienādu siltumu jebkurai koka sugai. Savukārt vienāda sausuma smagākas koksnes pagale dos vairāk siltuma kā vieglāka koka pagale.
• Lai pārliecinātos, ka pārdevējs ir godīgs, derīgi būtu iemācīties pašam izmērīt kravu pēc vienkāršas formulas: sakrautās kravas augstums reiz piekabes platums reiz garums.
• Vidējo rādītāju, cik daudz malkas vajag vienai apkures sezonai, noteikt nevar. Tas atkarīgs no mājokļa lieluma, siltināšanas, kādas un cik jaudīgas krāsnis ir ierīkotas apkurei.
• Izdevīgāk ir iegādāties malku, kas ir smagāka, jo tajā ir vairāk siltumenerģijas, taču malkas siltumatdeve ir atkarīga arī no koku sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Viens kilograms pilnīgi sausas malkas dos vienādu siltumu jebkurai koka sugai. Savukārt vienāda sausuma smagākas koksnes pagale dos vairāk siltuma kā vieglāka koka pagale. Kvalitātes pazīme gan ir viena – vai malka nav trupējusi, pelējusi, bojājusies.

Iemācies izmērīt kravu

Kas ir kas?

Katras malkas mērvienības pamatā ir vienu kubikmetru (1 × 1 × 1 m) liels tilpums. Taču malkas daudzums tajā atšķiras.

• Beramkubs jeb berkubs – malka vienkārši sabērta piekabē. Daudz gaisa, maz malkas.
• Sters jeb kraujkubikmetrs – malka ir sakrauta.
•  Kubikmetrs – izrēķināts tīrais malkas tilpums, neieskaitot gaisa starpas. Viens labi nokrauts sters atbilst ap 0,7 m³, jo, kraujot malku, tikai aptuveni 70% tilpuma veido malka, bet 30% – gaiss starp sakrauto koksni.

Kādu malku izvēlēties?

Kuru malkas veidu izvēlēties, ir katra paša ziņā. Universālākā ir lapu koku, piemēram, alkšņa, apses vai bērza malka. Plaši izmantoti ir arī skujkoki, kuru galvenais mīnuss ir bagātīga sveķu izdalīšanās. Ja sezonas garumā tiks kurināta tikai tīra egles vai priedes malka, krāsns un skurstenis tiks piesārņots ar sveķiem, un krāsns var zaudēt pat 30 procentus no efektivitātes. Tāpēc būtu ieteicams kurināt lapu koku un skujkoku malkas sajaukumu attiecībā aptuveni 3:4.

Tīru cieto koku – oša un ozola – malku neiesaka kurināt nedz metāla, nedz ķieģeļu krāsnīs, jo tās degšanas temperatūra ir ļoti augsta un karstums deformē krāsni.

Virtuves plītij vai dažreiz kurināmam kamīnam noderēs kokzāģētavu koksnes atkritumi, saukti par šāļiem, nomaļiem vai atgriezumiem. Kurināšanai var izmantot arī vecus, nekrāsotus dēļus ar visām naglām, tās krāsnij nekaitēs, tikai vēlāk jāizlasa no pelniem. Taču, ja kurināmais apķepis ar līmi vai krāsu, krāsns tiks pamatīgi piesārņota.Ja krāsns ir galvenais mājas siltuma avots, šāļi nederēs – tie izdegs ātri un ilgstošu siltumu nenodrošinās. Noturīgam siltumam jāizmanto nopietnāka malka. Ja mājās ir čuguna centrālapkures krāsns, malkas veidam un pagaļu izmēram nav lielas nozīmes. Plašākā krāsnī var ievietot lielākas pagales, kas nodrošinās, ka malka būs jāpiemet retāk. Tīru cieto koku – oša un ozola – malku neiesaka kurināt nedz metāla, nedz ķieģeļu krāsnīs, jo tās degšanas temperatūra ir ļoti augsta un karstums deformē krāsni. Īpaši bīstama tā ir ķieģeļu vai senajām podiņu krāsnīm – kurinot cieto koksni, ātri vien izdegs krāsns māls un tā sabojāsies. Šādām krāsnīm piemērotākā būs vieglāka malka, ar pavisam nelielu cietās koksnes piejaukumu. Nereti pie vainas nepietiekamam siltumam ir nevis malka, bet neatbilstoši izvēlēta krāsns – lielā telpā maza krāsns (izplatīta kļūda pirtīs) – vai nepareiza kurināšana. Viena no populārākajām kļūdām ir gruzdēšana – tiek iekurināts kamīns, taču visas gaisa padeves aizvērtas ar domu, lai pagale degtu ilgāk. taču pagale vairs nedeg ar liesmu, bet gruzd, piesārņojot krāsni un skursteni, taču siltumu nedod. Tāpēc vienmēr būtu ļoti svarīgi domāt arī par pareizu gaisa padevi malkas krāsnij.

Lai silda un labi smaržo

Kokus mēdz izvēlēties arī pēc to smaržas, piemēram, pirtīs iesaka kurināt lapu koku malku, jo tā nav sveķaina, piemēram, liepu. Ļoti smaržīga ir sausa bērza malka. Zināma tautas metode skursteņa tīrīšanai ir apses malkas dedzināšana. Savukārt patīkamu smaržu telpā radīs ķirša, plūmes vai ābeles malkas piejaukums. Augļu koki gan ir ekskluzīva malka. Telpas var iesmaržināt ar kadiķa zariņiem kamīnā. Savukārt, dārza kūpinātavā gatavojot vistu vai karpu, noderēs zaļš alksnis un smaržīgās ābeļskaidas.

Degšanas koeficients jeb siltuma daudzums, ko iegūst, sadedzinot vienāda tilpuma koksnes

• Ozols – 10
• Bērzs – 8,33
• Melnalksnis – 7,1
• Egle – 6,2
• Priede – 6,2
• Liepa – 4,2
• Papele – 3,5

Glabā šķūnītī vai nojumē

Malkai apkures vajadzībām nevajadzētu pārsniegt 20% mitruma, jo efektīvi sildīs tikai sausa malka.

Zaļu malku vajadzētu ātrāk sazāģēt un saskaldīt, tā novēršot iespēju, ka ilgstoši mitrā malka sāks pūt un mazināsies tās siltumspēja.

Slapja malka lielāko daļu savas siltuma enerģijas patērēs, žāvējot tajā esošo ūdeni. Un tā būs ļoti izšķērdīga kurināšana. Tāpēc ir svarīgāki nodrošināt malkas izžūšanu, kā arī pēcāk atbilstošu glabāšanu. Zaļu malku vajadzētu ātrāk sazāģēt un saskaldīt, tā novēršot iespēju, ka ilgstoši mitrā malka sāks pūt un mazināsies tās siltumspēja. Lielisks veids malkas žāvēšanai un glabāšanai ir malkas šķūnītis ar redeļu sienām, kuras nodrošina spēcīgu caurvēju. Ja ventilācija nebūs pietiekama, malku pirms glabāšanas šķūnī noteikti vajadzētu izžāvēt. Ja šādā šķūnī liksi slapju malku, tā sāks pelēt un karst. Privātmāju ciematos vai pie daudzdzīvokļu mājām pilsētās, kur ēkas sabūvētas cieši kopā, vējam nav, kur ieskrieties, un malkas šķūnī ne vienmēr var nodrošināt pietiekamu vējošanos. Šādos gadījumos malku var žāvēt un glabāt zem nosegtas nojumes. Taču būtu jāpadomā, vai stiprs lietus vai sniegs nesamērcēs malkas grēdas atsegto pusi. Malku var žāvēt vairākos veidos. Ja ir vieta, sazāģēto malku var samest kaudzē un pirms nešanas šķūnī vai nojumē ļaut tai apžūt pavasara saulītē līdz pat jūnija lietiem. Ja pie mājas ir mazāk vietas, uz zemes novieto stabilu pamatu, malku sakrauj nelielās, pāris rindu grēdiņās un nosedz. Arī šādi malka izvējosies un izžūs labi.

Kā iegūt malku?

Dzīvojot lauku mājās, latvieši jau izsenis māju tuvumā ir izveidojuši kādu bērzu birztalu vai alkšņu mežiņu, lai nekad netrūktu kurināmā. Tomēr, ja vēlies malku sagādāt no sava privātā meža, ir jāievēro valsts likumi un noteikumi. Tāpat ne valsts, ne privātajā mežā nav atļauts malkā pārstrādāt lielus kritušus kokus. Ja savā mežā plāno cirst par 12 cm resnākus kokus, būs nepieciešama Valsts meža dienesta (VMD) izsniegts apliecinājums. Savukārt, ja vēlies malkai nocirst vien pāris tievu alksnīšu mežmalā vai aizaugušā grāvī, par to būtu ieteicams paziņot vietējam VMD pārstāvim. Ja lauku māju tuvumā LVM veic mežistrādes darbus un mežistrādes atliekas netiek pārstrādātas šķeldā kādam ciema vai pilsētas apkures katlam, iedzīvotājiem ir iespēja noslēgt līgumu un šajās vietās iegūt malku par velti. Tomēr līgums paredz, ka iedzīvotāji paši uzņemas atbildību par savu drošību un nekaitēšanu videi.

Malkas rezerves drošībai

Malkas krāsns vai kamīns var izrādīties vienīgais energoapgādes un siltuma piegādātājs, ja plosījusies spēcīga vētra un vairākas dienas netiek atjaunota elektrības piegāde. Tieši pie malkas krāsns varēs sasildīties vai pagatavot ēdienu.

Pie skursteņa malku nežāvē!

Lai malka būtu sausāka, dažas nedēļas pirms kurināšanas to var ienest siltās iekštelpās, piemēram, kurtuvē. Taču malku nedrīkst novietot blakus skurstenim vai krāsnij – arī neliela dzirkstele ātri aizdedzinās sausu malku.

Kas piesārņo skursteni un krāsni?

• Slapja malka – dod nelielu siltumu, bet ar sodrējiem ļoti piesārņo gan krāsni, gan skursteni.
• Plastmasas atkritumi vai ēdienu iepakojumi – degot siltumu nerada vispār, taču smird un piesārņo krāsni.
• Sveķaina malka.