Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ja mājās ir dzīvnieks, tad jārēķinās, ka viņš ar istabas puķēm izrīkojas apmēram tāpat kā mazs bērns – visu, kam tiek klāt, mēģina aptaustīt un pagaršot. Tātad pieaugušais ir tas, kam jāorganizē dzīvnieciņa un istabas puķu līdzāspastāvēšana.
- Dažreiz nākas izvēlēties – puķe vai dzīvnieks. Ja svarīgāks ir dzīvnieks, bīstamākos skaistos augus var kādam atdāvināt. Jānoskaidro, kas īsti mājās aug. No istabas puķēm visindīgākie ir oleandru, eiforbiju, liliju, amariļļu, nakteņu un kallu dzimtas augi.
- Ja gribas paturēt visus – gan zvērus, gan puķes –, viņu dzīves telpa jānorobežo. Puķes var turēt vitrīnā, puķu logā, ziemas dārzā vai vienā atsevišķā istabā, kur dzīvnieks netiek klāt.
- Lai kaķis neķertos pie istabas puķu ēšanas, jāgādā, lai viņa ēdienā būtu pietiekami daudz veselīgu, viegli pieejamu šķiedrvielu. Tāpēc jāizvēlas piemērota, šķiedrvielām bagāta speciālā pārtika, kā arī jāiesēj un kaķītim pa ķērienam jānoliek svaiga kaķu zāle (sēklas var nopirkt zooveikalā) vai arī vienkāršs labības, piemēram, auzu vai kviešu, zelmenītis.
- Nadziņu asināšanai kaķim jāiekārto speciāla vieta. Nav gan garantijas, ka viņš noteikti izmantos to, nevis, piemēram, dracēnas stumbru.
- No suņa, truša un citiem zvēriem, kas nekur augstu nekāpj, telpaugus var pasargāt, novietojot uz skapjaugšas, augstākiem plauktiem, etažerēm un citur. Kaķiem diemžēl šis ieteikums neder, un tieši viņi ir tie, kas visbiežāk nonāk pie ārsta, kad saēdušies puķes – ne tikai istabas augus, bet arī puķes no vāzēm un pušķiem.
Dzīvniekiem bīstamie augi
Var savainot
- Augi ar ērkšķiem – visi kaktusi, pahipodijas, eiforbijas, agaves.
- Augi ar asām lapām – jukas, pandāni.
- Palmas, jo to zari klāti ar asiem ērkšķiem, kas var sadurstīt ziņkārīgā dzīvnieka purniņu. Arī ķepā var iedurties ērkšķis, kad kaķis uz palodzes ķer mušas.
Izraisa saindēšanos
- Augi, kas ir indīgi viscaur – gan stumbrs, gan lapas, gan ziedi un augļi. No mājās biežāk audzētajiem tādas ir dīfenbahijas, hipeastri, eiforbijas, dižkallas, arī visi nakteņu dzimtas augi, lantānas, klīvijas, katarantes, brunfelsijas, aglonēmas. Ļoti indīgi ir skaisti ziedošie oleandri, tāpat arī Alpu vijolītes, sevišķi to sakneņi. Apēsti tie izraisa saindēšanos. Monsterai ir sīki matiņi. Nokļūstot mutē, tie izraisa spēcīgu dedzināšanu, mēle piepampst, sākas vemšana. Var būt rīšanas grūtības. Sevišķi bīstamas ir monsteras lapas. Dracēna dzīvniekiem izraisa koordinācijas zudumu. Kaķiem paplašinās acu zīlītes, ir apgrūtināta elpošana, sākas vemšana, paātrinās sirdsdarbība.
- Augi ar indīgu piensulu, kas, nokļūstot uz cilvēka vai dzīvnieka ādas, apdedzina. Tādas ir eiforbijas, dīfenbahijas, kodijas, akalifas, adēnijas. Ādas un gļotādas kairinājumu izraisa arī pelargoniju, alokāziju, krotonu, filodendru, spatifīlu sula. Puansetijas sula suņiem un kaķiem kairina ādu un gļotādu. Turklāt pat tikai pieskaršanās lapiņai var izraisīt apdegumu. Viena no bīstamākajām ir ļoti bieži audzētā dīfenbahija (Dieffenbachia). Ja kaķis pakošļā dīfenbahijas lapu, indīgās piensulas dēļ pietūkst purniņš, mutes un rīkles gļotāda, dzīvnieks siekalojas, sākas vemšana un viņam vajadzīga veterinārārsta palīdzība.
- Augi ar indīgām ogām – tās piesaista mājas dzīvnieku un putnu, kas brīvi lidinās telpā, uzmanību. Tādi ir efejas, aukubas, nakteņu dzimtas augi, ruskuss. Arī dekoratīvie pipariņi (Capsicum) ir ļoti kodīgi un var apdedzināt ziņkārīgos purniņus.
Ņem vērā!
Suņiem un kaķiem bīstami ir arī laistāmajā ūdenī izšķīdušie mēslošanas līdzekļi, ko augs nav uzsūcis un kas satecējuši paliktnī zem poda. Ja gribas dzert, četrkājaiņi mēdz palakties jebkuru ūdeni, kam tiek klāt.
Arī ūdens vāzē var nodarīt dzīvniekiem pāri, jo tajā nokļūst indīgu griezto ziedu sula. Sevišķi indīgas ir narcises, hiacintes, hipeastri un citas sīpolpuķes.
Ja ir aizdomas par saindēšanos, ieteicams nekavējoties sazināties ar veterinārāstu.
Pirmā palīdzība
- Vispirms jāatņem dzīvniekam auga daļas, kas tam vēl ir mutē.
- Kodīgās istabas augu sulas bojātā gļotāda jānoskalo ar tekošu ūdeni.
- Lai inde neizplatītos tālāk organismā, jāizraisa vemšana. To var izdarīt, dzīvniekam, uz mēles saknes uzlejot kādu rūgtvielu. Maigāks variants ir kuņģa pilieni (10 pilienu uz tējkaroti silta ūdens), skarbāks – vairākas tējkarotes ūdeņraža pārskābes un ūdens attiecībā 1:1. Kaķa rīklē to var ieliet ar karoti vai ievadīt, izmantojot šļirci, kam noņemta adata.
- Ja mutē veidojas pietūkums, tātad inde iedarbojusies jau krietnu laiku. To palīdzēs neitralizēt piena, olas baltuma un augu eļļas maisījums, ko arī rīklē var ievadīt ar šļirci. Tāpat arī jāveic attīrošas klizmas.
Kad noteikti jāmeklē veterinārārsta palīdzība
- Ja dzīvniekam ir krampji, samaņas zudums, redzams, ka viņu moka stipras sāpes.
- Ja mute ir pietūkusi.
- Ja dzīvnieks ilgstoši vemj – vai nu pats vai arī pēc tam, kad saimnieks izraisījis vemšanu.
- Ja dzīvniekam ir caureja.
- Dodoties pie veterinārārsta, vēlams līdzi paņemt tā auga gabaliņu, ko, tavuprāt, nobaudījis dzīvnieks.
Populārākie raksti
