Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Kāpēc vērts batikot?
- Vecs palags vai pārvalks, kas vairs nav glīts, bet arī ne tik nodilis, lai to saplēstu lupatās, batikojot var pārtapt par oriģinālu raibu audumu, no kā uzšūt vasaras kleitu vai kreklu vīrietim.
- Batikoti galdauti un salvetes brīnišķīgi papildinās galda klājumu! Turklāt batikošanai nebūt nav jāpērk jauns audums – vari izmantot jebkuru veco, balto galdautu.
- Batikojot var pārveidot teju visu mājas tekstilu – gultas pārklājus, aizkarus, no batikota auduma var uzšūt dekoratīvus spilvenus. Piemēram, koša, batikota dienas aizkara apakšējā mala noteikti piesaistīs skatienu, novēršot uzmanību no, iespējams, vairs ne tik koši baltā aizkara auduma.
- Biežas mazgāšanas dēļ svaigumu zaudējušas bērna drēbītes kļūst krāsainas, interesantas un vēl kādu laiku valkājamas.
- Batiko, lai atjaunotu savu garderobi! Drēbes, kas jau apnikušas, taču ir ļoti ērtas, batikotas izskatīsies pilnīgi citādi.
- Ar batikošanas metodi var veiksmīgi noslēpt auduma defektu, piemēram, neizmazgājamu traipu.
- Batikošana ir lieliska radoša nodarbe kopā ar bērniem un mazbērniem – viņi audumus nosien, bet tu krāso. Pievienotā vērtība – pārsteigums un prieks, redzot rezultātu.
Auduma brīnumainās pārvērtības
Audumu krāsošanai ir ļoti sena vēsture. To darīja jau senajā Ķīnā, Babilonijā, Asīrijā, Ēģiptē un Indijā. Batikošanas prasmes plaši izmantoja arī Āfrikas tautas, turklāt batikošanas tehnika toreiz neko daudz neatšķīrās no tās, ko izmanto joprojām.
Batikas tehnikas ir vairākas – sietā batika, karstā batika jeb vaska (parafīna) batika, aukstā batika jeb kontūrtehnika.
Mājas apstākļos vispieejamākā un nebūt ne grūti realizējama ir sietā batikas tehnika – ar diegu, aukliņu vai knaģu palīdzību noteiktās vietās saspiež vai sasien audumu un iegremdē krāsā. Tur, kur audums būs sasiets, saglabāsies tā sākotnējā krāsa.
Batikot var teju jebkādu audumu vai apģērbu, ja vien nopērk audumam atbilstošu krāsu. Uz krāsas paciņas ir rakstīts, kādam auduma svaram krāsa paredzēta. Izvēloties krāsu, jāņem vērā: ja tā nav universāla, bet domāta, piemēram, kokvilnai un auduma sastāvā ir kāda cita šķiedra, iecerētajā krāsā nokrāsosies tikai kokvilnas šķiedra. Protams, var mēģināt batikot arī ar dabīgajām, augu izcelsmes krāsvielām, taču auduma toņi būs pabāli. Bet batikas mērķis taču ir panākt kontrastu!
Kur meklēt krāsu?
Batikošanai nepieciešamās tekstila krāsas var meklēt mākslinieku darba piederumu, hobiju, grāmatu vai interneta veikalos. Atkarībā no krāsojamā auduma daudzuma un tā, cik košu efektu plāno panākt, ar vienu krāsas kastīti, iespējams, pietiks pat vairākām krāsošanas reizēm.
Krāsas var arī jaukt, tikai, pirms to dara, der atsvaidzināt skolā zīmēšanas stundās iegūtās zināšanas par krāsu toņu jaukšanu (zils + dzeltens = zaļš, zils + sarkans = violets). Krāsas vislabāk jaukt stikla burciņā – tā var redzēt, kāds tonis veidojas.
Ekonomiskāk būs, ja pie vienas reizes batikosi vairākus audumus vai apģērba gabalus. Krāsas šķidrumu vari izmantot vēl pāris dienu, tikai jāņem vērā, ka tas ne pārāk patīkami smaržo. Bet, ja nu neapmierina iegūtais rezultāts, batikoto audumu izskalo, izžāvē un, kad ir iedvesma, batiko atkal citā krāsā. Jāatceras, ka batikošanai nedrīkst izmantot traukus, no kā ēd.
Batikotu audumu vai apģērbu var mazgāt veļasmašīnā, tomēr pirmo reizi pēc batikošanas gan to labāk izmazgāt atsevišķi – ja nu tomēr krāsa mazliet iet nost, tā var sabojāt citus apģērbus.
Lai cik prasmīga batikotāja esi, šajā procesā vienmēr piedalās arī nejaušība – nekad neizdosiet iegūt divus identiski vienādus izstrādājumus. Bet tieši tādēļ jau arī ir vērts izmēģināt!
Kā rodas raksti?
Viss noslēpums ir tajā, kā audumu pirms krāsošanas sagatavo – nosien, nodiedz, sasprauž ar knaģiem, saloka. Sien ar jebkādu diegu vai stingru gumiju. Auduma sagatavošanai var izmatot dažādus priekšmetus un, jo interesantāks priekšmets, jo interesantāks veidojas raksts.
Kad audumu saloka līnijās, tur, kur krāsa netiek klāt, paliek balts. Vispirms loka kā vēdeklīti vienā virzienā, tad otrā, sasien ar diegu un met krāsā. Nokrāsojot veidojot rūtis.
Batikošanai ļoti noderīgs priekšmets ir skrūves – iesien tās audumā vairākās vietās un krāso. Papildus efektu dod skrūves vītne. Nav jābaidās izmantot sarūsējušas skrūves – tās var vietām piedot rūsganu toni, kas batiku padarīs vēl neparastāku.
Nelielu aplīšu iegūšanai labi noder arī kreļļu bumbiņas, bet kvadrātiņu veidos kāds plastmasas gabaliņš, piemēram, adatu kastītes vāks.
Lielāku apļu iegūšanai var izmantot skārda konservu kārbas – iesien tās audumā tāpat kā mazos priekšmetus un krāso.
Lielisks palīgs – plastmasas santehnikas caurule (50–60 cm gara). Audumu aptin ap cauruli, tad sabrucina krokās un mērc krāsā – iegūsi neregulāri svītrainu audumu.
Ņem talkā adatu un rupju diegu! Iediedz audumā ģeometriskas figūras, apļus, vai kādas līnijas, pavedienu cieši savelc un krāso. Tur, kur bijis diegs, saglabāsies balta kontūra (ja audums ir balts), viss pārējais būs tādā krāsā, kādā krāso.
Balinātāja efekts
To, ka netīšām uzšļakstījies balinātājs spēj sabojāt labu apģērbu, noteikti zini (kam gan nav gadījies!). Bet, vai zināji, ka balinātājs spēj paveikt kaut ko batikai līdzīgu? Eksperimentam būs nepieciešams tumšāks audums vai apģērbs – uz tā vietām uzlej balinātāju vai pašā balinātājā iemērc kādu apģērba daļu. Tad vēro, kā audums maina krāsu. Jau pēc desmit minūtēm melnu audumu balinātājs būs padarījis rūsganu.
Vēl viens veids! Ielej balinātāju tukšā logu tīrāmā šķidruma pudelē un izsmidzini uz auduma vai apģērba – sanāks skaistas rūsas krāsas šļakatas. Pēc 10 minūtēm vai tad, kad rezultāts šķiet pieņemams, audumu kārtīgi izskalo un izžāvē, vēlams laukā uz auklas, lai pamatīgi izvēdinās hlora smaka.
Batikošana soli pa solim
1. Nodrošinies ar krāsošanai nepieciešamajiem priekšmetiem! Tev jāsarūpē tik krāsošanas trauku, cik krāsas plāno izmantot, atsevišķs trauks (derēs neliela stikla burciņa) krāsas pigmenta izšķīdināšanai, gumijas cimdi un kāds kociņš, ar ko krāsojot apmaisīt.
2. Sagatavo audumu. Izdomā, kādu rakstu vēlies izveidot – saulītes svītras, rūtis utt. Atbilstoši idejai audumu sasien (izmantojot priekšmetus, ievilktus dūrienus vai locīšanas metodi) tik vietās, cik nepieciešams.
3. Pirms auduma samitrināšanas nosver to un aprēķini, cik daudz ūdens nepieciešams krāsošanai un cik krāsas vajadzēs šķīdināt.
4. Kad materiāls sagatavots, uzliec uz plīts trauku ar ūdeni, kurā krāsosi audumu. Kamēr ūdens silst, velc cimdus un nelielā silta ūdens daudzumā izšķīdini krāsu tā, lai nav kunkulīšu. Ja krāsosi vairākās krāsās, katras krāsas izšķīdināšanai izmanto tīru stikla trauku.
5.Uzkarsē ūdeni līdz apmēram 50–80 grādu temperatūrai, pievieno izšķīdināto krāsu, kārtīgi samaisi ar koka skalu. Mērc šķidrumā vai nu visu audumu (ja krāso vienā tonī) vai arī tikai konkrētas vietas. Paturi krāsā 10–15 minūtes.
Ņem vērā! Ja krāso divās (vai vārāk) krāsās, tad iespējams, ka vietā, kur krāsas satiekas, izveidosies īpatnējs tonis. Kāds tieši – to ir grūti prognozēt.
6. Krāsojot vairākos toņos, process būs ilgāks. Kad kāda vieta vienā krāsā nokrāsota, to daļu, ko vēlies citā krāsā, mērc nākamajā traukā un atkārto to pašu krāsošanas gaitu.
7. Kad audums nokrāsots, izņem to no krāsas un skalo. Sākumā sasietu (tas ir karsts un uzreiz atsiet būs grūti), bet tad atsietu. Audums ir izskalots, kad skalojamais ūdens vairs nav ietonēts.
Ja vēlies, vari iegūt audumu ar burzījuma efektu. Tas labi izdodas, piemēram, krāsojot oderaudumu. Karstu audumu pēc nokrāsošanas iemērc un paturi ļoti aukstā ūdeni – atsienot un izžāvējot redzēsi, ka no temperatūras krasās maiņas audums ir saburzīts. Izgludināt to būs gandrīz neiespējami.
