Visu nepieciešamo saliec kastē, vēlams, hermētiskā (piemēram, instrumentu kastē), un pirmā lieta, kas jāizdara, – uz kastes vāka jāuzlīmē lapiņa ar veterinārās klīnikas vai veterinārārsta tālruņa numuriem. Otra vērtīgā lieta, kam jābūt aptieciņā, ir pildspalva (varbūt arī mazs blociņš), ar ko varēsi ātri pierakstīt ārsta norādījumus un zāļu nosaukumus.
Ņem vērā! Lai aptieciņā vienmēr būtu viss nepieciešamais, neizmanto to savām vai citu dzīvnieku vajadzībām!
Svarīgi: kādus medikamentus nedrīkst dot
Tikpat svarīgi, kā zināt, ko var dot savam sunim un kaķim, ir zināt, ko nekādā gadījumā nedrīkst dot. Pašrocīgi nedrīkst rīkoties ar pretsāpju medikamentiem un antibiotikām, ko saimnieki, labu gribēdami, iedod mīlulim, bet patiesībā nodara lielāku ļaunumu kā labumu. Ļoti raksturīgs piemērs ir pretsāpju medikamenta Ibumetin izmantošana, ko saimnieki paši bieži lieto sāpju gadījumā, bet suņiem un kaķiem šis medikaments ir toksisks un var nodarīt milzu kaitējumu aknām, nierēm un gremošanas traktam.
Dzīvniekam nekādā gadījumā nedrīkst dot ne tikai ibuprofēnu saturošās pretsāpju zāles, tas pats attiecas uz citām cilvēkiem paredzētajām pretsāpju zālēm – to nepareiza lietošana var kaitēt mīluļu veselībai, īpaši tiem, kuriem ir nieru, aknu un gremošanas trakta kaites. Tipiskākās sekas ir kuņģa uz zarnu trakta čūlas.
Citi lasa
Drošākais no mums pieejamajiem pretsāpju medikamentiem ir No-Spa, kas atslābina gludo muskulatūru un palīdz pret sāpēm, piemēram, ja dzīvniekam ir vēdergraizes vai tikko sācies cistīts (urīnpūšļa iekaisums). Tas pats attiecas uz antibiotikām – gadās, ka tās palikušas pāri pēc slimošanas, un saimnieks, labu gribēdams, tās iedod arī mīlulim.
Pirmkārt, šādi ar recepšu medikamentiem nedrīkst rīkoties, jo dzīvniekiem ir citas medikamentu devas atbilstoši ķermeņa svaram. Otrkārt, nepareizi lietotas antibiotikas veicina antibiotiku rezistenci, kas nozīmē – ja dzīvnieka slimībā vainojama kāda baktērija, tā nevis tiek iznīcināta, bet kļūst izturīgāka pret konkrēto vielu.
Kam jāatrodas mājdzīvnieku aptieciņā:
- Ūdeņraža pārskābe
Ļoti bieži suņiem gadās iedzīvoties kādā brūcē, piemēram, pastaigas laikā sagriezt kāju vai ielauzt nagu, tāpat mīluli var sakost kāds svešs suns. Tādiem gadījumiem mājās lieti noderēs 3% ūdeņraža peroksīds, kas pieejams katrā aptiekā un bieži ir mājās pieejams saimnieku vajadzībām. Ar to var apstrādāt svaigas brūces, atbrīvojot tās no netīrumiem, lai pēc tam uzliktu pārsēju.
- Marles saite un elastīgais pārsējs
Palīdzēs apturēt asiņošanu, ja tāda radusies, vismaz līdz brīdim, kad ir iespēja dzīvnieku nogādāt pie veterinārārsta.
Laikus vajadzētu sagatavot īpašus tamponus – marles pārsējā ietītu vati, jo plika vate var pielipt trombam un, to noņemot, asinsvadu atkal atraut vaļā.
- Kālija permanganāta pulveris jeb zilie graudiņi
Tie noderēs, ja suns ielauzis nagu (tas asiņo). Vates kociņš mazliet jāsamitrina, jāiemērc zilo graudiņu pulverī un uz dažām sekundēm jāpiespiež pie atklātās brūces – tas apturēs asiņošanu. Kālija permanganāts nedrīkst iekļūt acīs, uz plakstiņiem, mutē.
- Zāles pret caureju
Viena no biežākajām problēmām, kas mēdz piemeklēt suņus un kaķus, piemēram, mainot barību vai apēdot kādu jaunu produktu, ir diareja jeb caureja. Caureju gan nevajadzētu tūlīt censties pārtraukt – labāk ļaut sunim vai kaķim atbrīvoties no savām vēdera problēmām, bet, ja caureja nepāriet, var iedot dažus medikamentus.
Šīs problēmas risināšanai vislabāk mājās glabāt kādu no veterinārajās klīnikās nopērkamajiem bezrecepšu medikamentiem, piemēram, Pro-Pectalin tabletes, kas kalpos kā labs absorbents, Evimox pastu, Endosorb tabletes, Kaolin Pectin vai kādu citu šim mērķim paredzētu līdzekli, kas plašā klāstā pieejami veterinārajās aptiekās.
No cilvēku medikamentu klāsta derēs arī Sorbex vai visiem labi zināmā aktivētā ogle, kas atrodama teju katrā mājā, kā arī Smecta un Linex.
Ja dzīvniekam šī problēma ir ilgāka par pāris dienām, tiek novērota vemšana vai apetītes trūkums un slikta pašsajūta, tad gan nedrīkst kavēties un ir jādodas uz klīniku, lai izmeklētu dzīvnieku un nepieciešamības gadījumā nozīmētu ārstēšanu, kas mājas apstākļos un pašu spēkiem nav veicama.
Gadās, ka dzīvnieks apēd ko nepiemērotu vai pat indīgu. Kādos gadījumos drīkst izraisīt dzīvniekam vemšanu un kādos ne, kā to pareizi darīt? Viena no situācijām, kad vemšanu vajag izraisīt, ir tad, ja dzīvnieks apēdis žurku indi. Tādā gadījumā tas jādara maksimāli ātri, lai inde nepaspēj uzsūkties. Vemšana, kas būs izraisīta vēlāk nekā divas stundas pēc indīgās vielas apēšanas, vairs nebūs efektīva. Vemšanu var izraisīt ar sālsūdeni vai 3% ūdeņraža peroksīdu, ko dzīvniekam dod caur muti.
Pat ja vemšanu izdevies izraisīt, jādodas uz veterināro klīniku. Pretēji jārīkojas, ja dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni, piemēram, bumbiņu, norijis kaula gabalu vai diegu. Tādos gadījumos vemšanu izraisīt nedrīkst, jo svešķermenis var iesprūst un apgrūtināt dzīvnieka elpošanu vai nopietni traumēt barības vadu.
Populārākie raksti
- Pincete
Noderēs, ja suns ierāvis skabargu. Vēlams aptieciņā glabāt arī pinceti ērču izņemšanai.
- Mazs kabatas lukturītis
Palīdzēs kārtīgi aplūkot brūci, dzīvnieka acis un mutes dobumu.
- Antiseptiskās salvetes
Nepieciešamas, lai tu varētu ātri dezinficēt savas rokas.
- Gumijas cimdi
Pasargās no tieša kontakta ar atklāto brūci vai inficēto vietu.
- Mazas, asas šķērītes
Vajadzīgas plākstera vai marles pārsēja griešanai.
- Fizioloģiskais šķīdums
Tas vajadzīgs brūču tīrīšanai, pārsienamā materiāla mitrināšanai, acu un nāšu iztīrīšanai, ja tajās iekļuvis svešķermenis. Acis nedrīkst tīrīt ar joda tinktūru vai ūdeņraža pārskābi, jo šīs vielas kairina acs gļotādu!
Vienreizējās lietošanas šļirces ar noņemamu adatu var izmantot četros veidos:
- lai iešļircinātu preparātu,
- lai ievadītu zāles mutē (bez adatas),
- ar strūklu izskalotu brūci,
- kā dozētājs, lai precīzi noteiktu šķīdumu un zāļu daudzumu mililitros.
Vates jeb tā sauktie ausu kociņi noderēs brūces tīrīšanai, ja no tās jāizvelk sīki netīrumi.