Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
14
-
0
-
1
-
0
-
Līga un Raimonds ir kopā 18 gadu, draudzēties abi sāka vēl vidusskolā. Līgas dzimta Plakanciemā dzīvo jau ceturtajā paaudzē, bet Raimonds ir Rīgas klusā centra puika, kuru uz Plakanciemu atvilka Līga. Kamēr vīrs strādā būvniecības jomā un meitas Maija un Marta apgūst zinības mācību iestādēs, Līga raujas uz visām pusēm – rūpējas par māju un 11 zirgiem, studē Sporta akadēmijā par jāšanas treneri, spēlē kapelā akordeonu un ermoņikas, raksta grāmatu, organizē un piedalās dažādos pasākumos, aktīvi darbojas apkaimē, aizrāvusies ar holodinamiku un dzimtas sistēmas sakārtošanu pēc Helingera metodes.
Ja sieviete apzinās to, kas viņa ir, ja dara to, kas patīk, un ir laimīga, viņa dod papildu spēku vīrietim.
«Pēdējā gadā esmu sapratusi ļoti daudz. Ja sieviete apzinās to, kas viņa ir, ja dara to, kas patīk, un ir laimīga, viņa dod papildu spēku vīrietim. Jau sen varējām nopirkt mēbeles, bet kaut kā nepirkās, nekas nenotika, un tagad saprotu kapēc – jo vīrietim nebija sievišķās telpas, uz kurieni nest mamutu. Tāpēc sāku ar sevi, veidoju telpu sev apkārt, tiku līdz ģimenei, dzimtai, un tā pamazām veidojas dziļāka izpratne par sevi, sabiedrību un dvēseli. Māju sajūta nāk tikai caur iekšējo sajūtu. Māja var būt, bet sajūtas var nebūt. Tas ir vienkārši apbrīnojami, kas pa šo laiku ar mums ir noticis, kāda māju sajūta radusies, un cik mūsu ģimene šobrīd ir dzirkstoša,» priecājas Līga.
Ir zirgs, vajag māju!
Kad aptuveni pirms 12 gadiem Līga un Raimonds meklēja sev dzīvesvietu, bija treknie gadi, zeme ļoti dārga. Apbraukāja daudzas vietas, bet visu laiku kaut kas notika, līdz viņiem par smiekla naudu piedāvāja vietu Plakanciema mežā. «Kāpēc jādzīvo mežā? Jo man bija zirgs! Visu dzīvi sapņoju par zirgu, un par pirmo lielāko naudu nopirku zirgu. Vai tad citas tā nedara? Jā, sākumā bija traki. To, vai šeit ir piebraucamais ceļš, elektrība, mēs pat nepajautājām. Bijām pārlaimīgi, ka dabūjām sešus hektārus zemes upes malā. Šeit bija ārprātīgi aizaugusi vieta, krūmi kā egles, te bija elles čūkslājs. Kad sākām būvēt māju, izrādījās, elektrības jaudas nepietiek, piebraucamā ceļa nebija. Tolaik arī meistarus nevarēja atrast, jo katrs, kam nebija slinkums, uzdevās par meistaru. Raimonds pats māju apmūrēja un siltināja, jo nebija neviena cita, kas to darītu. Arī ar kredītu gāja traki – vienu daļu iedeva, tad sākās krīze, un banka pateica, ka vairāk nedos, bet mājai jumts jāuzliek. Iekšdarbus veicām pamazām. Viss gāja ļoti lēni – te noplīsa veļas mašīna, te saldētava. Patiesībā līdz mājai, kāda tā ir tagad, esam gājuši desmit gadu, tikai pirms nedēļas uzlikām pēdējo apmali, un tagad varu teikt, ka māja ir pabeigta,» stāsta Līga.
Vīra izlolots
Mājas dizains un interjers lielākoties ir Raimonda izplānots un izsapņots. Viņš izdomāja, ka viss būs ozolā, un ir arī – virtuves lielais galds, visas jaunās mēbeles, iekšdurvis ir no ozolkoka. Gatavotas mūsdienās kādā brīnišķīgā Jēkabpils uzņēmumā, kas diemžēl nupat bankrotējis. Līga stāsta, ka Raimonds viņiem tikai aizsūtīja savas ieceres, un meistari spēja ideju uzreiz uzķert. Turklāt strādāja tik kvalitatīvi, ka vispār nebija, kur piesieties. Daļu mēbeļu, piemēram, lielo dīvānu un skapīti jeb, kā to dēvē lepnākā vārdā – servantu, dzīvojamai istabai atraduši antikvariātā. Radiotehnikas skandas nopirka Raimonds, jo viņš daudz klausās mūziku – uzliek Džimiju Hendriksu, apguļas dīvānā un lasa grāmatu. Tas ir viņa kakts, Līgas vieta ir augšā, guļamistabā, vai ārā, uz terases.
Mājā ir autonomā apkure, bet vēsā un mitrā laikā Broduži iekur kamīnu. Rudeņos, kad ir mitrs un apkure vēl nav ieslēgta, kurina arī krāsni – gan siltāk, gan omulīgāk.
Līgas sirdslieta – zirgi
Sākot dziļāk interesēties par zirgiem, Līga sapratusi, ka zirgs viens pats nespēj un nedrīkst dzīvot – vajag otru. Vēl studējot Vidzemes augstskolā, viņa visus darbus rakstīja par zirgiem un stalli – kādu gribētu, un tagad Līgai ir zirgu pansija, viņa piedāvā izjādes, arī treniņus un seminārus. Pašlaik viņai pašai ir divas ķēvītes: Faira un Melone.
Raimonds stallī neiet, bet meitas ar zirgu jāj kopš brīža, kad iemācījās sēdēt, no astoņu mēnešu vecuma.
«Ķēves ir grūtas, bet ļoti īpašas. Ķēves nevar piespiest, bet ar viņām var sarunāt, un, kad sarunā, viņām ir tik fantastiskas spējas strādāt. Ja jādara –jādara; ķēves neuzdod jautājumus, kā to dara zirgi: kāpēc jādara, gribu iet un spēlēties… Fairai arī patīk spēlēties, un tas ķēvēm nav tipiski. Viņa ir reti gudrs zirgs, barvede. Tas ir mans mūža darbs, izaugt līdz tam, lai viņa ar mani sadarbotos. Raimonds stallī neiet, bet meitas ar zirgu jāj kopš brīža, kad iemācījās sēdēt, no astoņu mēnešu vecuma. Viņām zirgi un jāšana ir pašsaprotama,» ar lepnumu stāsta Līga.
Līga iesaka
- Mācīties novērtēt senās lietas. Ja vecajās lietās ir vērtība, tad ir, nevajag tās vienmēr slīpēt un atjaunot. Šo gudrību Līgai iemācīja draugs restaurators, kas atjaunoja Līgas ermoņikas. Brodužu mājās stāv vecs ozolkoka skapis, kura apakšdaļa kādu laiku nostāvējusi ūdenī, un ko Raimonds gribēja noslīpēt. Taču, noņemot plūdu pēdas, pazūd viss stāsts, un skapis kļūst bezpersonisks.
- Nekreņķēties, ja kaut kas izdarīts ne tā, kā iecerēts. Reizēm viens meistars izdara tā, otrs pavisam citādi, un tad ir divas iespējas – uztraukties par to vai arī neķert kreņķi. Līga izvēlas otro, jo noteicošā galu galā ir māju kopējā sajūta.
- Nedrīkst pirkt neko, ko neesi dzīvē redzējis. Var gadīties, ka bildē redzi vienu, bet dzīvē satiec otru. Līga uz aklo pasūtīja krēslus, no tiem trīs salūza: vienam nolūza atzveltne, otru ķirmis bija sagrauzis tā, ka kāja nokrita, bet trešais vienkārši ļurkājās.
- Antikvariātā pirktas mēbeles pirms iedzīvināšanas savās mājās ieteicams ķīmiski iztīrīt. Izsauc tīrīšanas firmas pārstāvi, kurš virsmu iztīra ķīmiski, bet smaku likvidē, dīvānā ar šļirci salaižot citrona sulu. Līga stāvēja un brīnījās; visa māja divus mēnešus smaržoja pēc citroniem.
- Nevajag smādēt humpalu bodītes, sevišķi tās, kas atrodas ārpus Rīgas. Jaunas ar roku darinātas sedziņas ir ļoti dārgas, bet humpalās tās maksā vien pāris eiro. «Ieejot bieži pat nezinu, ko īsti meklēju, bet gandrīz vienmēr kaut ko nopērku, jo tur var atrast pilnīgi neiedomājamas lietas.»
