Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Jaunākiem un labi augošiem augļu kokiem vēl vari turpināt veidot vainagus, izgriežot zarus, kas sāk augt uz vainaga iekšpusi, sabiezina to. Galotnei izlauz augšējos 3–5 pumpurus, kas veido konkurentzarus, sāc liekt pagājušā gadā izveidojušos zarus: ābelēm, ķiršiem – līdz pat 90 grādiem, plūmēm un bumbierēm – nedaudz mazāk.
- Ja ir bijušas apsietas sala plaisas, laiks pārskatīt apsēju ciešumu, lai neveidotos žņaugs.
- Sākoties kauleņkoku ziedēšanai, piemērots laiks to potēšanai. Sulu cirkulācija nodrošina strauju potzaru pieaugšanu. Ja kauleņkokus potē par agru, tad garos un vēsos pavasaros potzari iežūst un to pieaugšana stipri samazinās. Pirms potēšanas potzarus vēlams izmērcēt līdz pat 24 stundām. Ideāli, ja tam lieto nokrišņu ūdeni.
- Bieži vien maijā uznāk salnas, kas rada spriedzi dārzniekiem. Ja ir radiālās salnas, kas vērojamas lokāli dažādās dārza vietās, tad vari veikt dārza dūmošanu ar dūmu svecēm vai kūpošiem ugunskuriem. Ugunskurs ar atklātu liesmu salnu postījumus var pastiprināt, jo izdedzina gaisā esošo mitrumu. Vari stādījumus lietēt, smidzināt, sākot no brīža, kad temperatūra krītas zem nulles, līdz brīdim, kamēr ledus kupoliņš izkūst. Šis pasākums nav lēts, taču iedarbīgs. Ja salnas ir arktisko gaisa masu izraisītas – tādas, kā 2017. gadā, dūmu sveces nelīdzēs, arī augu piesegšana vai laistīšana situāciju neglābs. Svarīgi novērot ne tikai to, cik grādu zem nulles, bet arī šīs pazeminātās temperatūras laiku. Ja temperatūra nokrītas zem mīnus 4 grādiem un tā noturas līdz 4 stundām, tiek bojāti līdz pat 85% ziedu un augļaizmetņu. Ja temperatūra ir mīnus 3 grādi ilgāk par 5 stundām, bojājumi var būt pat 100%.
- Līdz ar augļu koku ziedēšanas sākumu sāk rosīties zāģlapsenes (gan ābeļu, gan plūmju). Lai tās ierobežotu, protams, ka vari lietot atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus, bet vari arī izmantot baltus līmes vairogus. Lai ierobežotu tinēju izplatību, izkarini koku vainagos traukus ar rūgstošu šķidrumu.
- Maija beigās jau būs aizmetušies auglīši. Ja redzams, ka tie ir kaitēkļu bojāti, vēlams savākt un neatstāt nobirušus zemē. Tā tu būtiski ierobežosi kaitēkļu izplatību nākamajā gadā.
- Ogu krūmi maijā jau izveidojuši nelielas odziņas. Šis ir laiks, kad sāk parādīties jāņogu stiklspārņa bojājumi – pēkšņi vīstošs zars – un sarkanpangu laputs bojājumi – uz lapām izpūsti sarkani plankumi. Jo ātrāk un zemāk izgriezīsi vīstošos zarus un sadedzināsi tos, jo lielākas iespējas, ka kaitēkļa kāpurs nebūs paspējis izgrauzties no zara un iekūņoties augsnes virskārtā. Tāpat vēlams nolasīt pirmās sarkanās lapas, pašas laputis paslēpušās to apakšpusē. Laputīm ir daudzas paaudzes gadā – ja cītīgāk būs nolasītas pirmās, nākamo būs krietni mazāk.
- Aveņu dzinumus vēlams uzsiet, lai raža nelīkst pa zemi. Ja iepriekšējos gados ogās bijuši balti kāpuriņi (avenāju vaboles kāpuri), ziedēšanas laikā vabolītes vari savākt, dzinumus papurinot. Tās jāsadedzina. Mulčē aveņu apdobes, dod pavasara mēslojumu. Ja pavasaris ir sauss, vēlama aveņu laistīšana.
- Zemenes pēc sauso lapu noņemšanas aprušini un samēslo. Ja zemenes zied salnu laikā, tās apber ar salmu kārtiņu, kuru pēc salnu naktīm nopurini un atstāj kā mulču.
