Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Čūskulāju pārvērš paradīzē
«Agrāk te izskatījās pavisam citādāk. Skats bija visai drūms. Dārzs, ja to vispār tā varēja saukt, bija nolaists. Te bija pilns ar šīferiem un sadauzītiem stikliem, viss bija aizaudzis ar krūmiem un garu zāli, kas nebija pļauta vairākus gadus,» rādot skaisti iekopto mazdārziņu stāsta žurnālists Ralfs Dravnieks. Arī kaimiņu mazdārziņš, kas tagad ir skaisti sakopts, agrāk izskatījās nolaists.
«Mums pretī dzīvoja bezpajumtniece Agnese ar savu draugu, kuri bija diezgan draudzīgi. Pēc viena gada šī sieviete nomira. Es nezinu, kas ar viņu notika. Vieni runā, ka Agnese tika nodurta, citi, ka saindējusies ar odekolonu,» stāsta Ralfs. Viņš neslēpj, ka pirmie trīs gadi Kazas sēklī bija tie paši grūtākie.
«Tās bija īstas mocības. Zeme bija nekopta, bet pienācīgu darba rīku mums nebija.
Mums arī nebija mašīnas, tāpēc atvest vajadzīgo bija grūti. Strādājām te sākumā tikai ar nažiem, gluži kā akmens laikmetā. Mēs rakām laukā velēnas un mēģinājām līdzināt zemi. No zemes izrakām neskaitāmas plastmasas paplātes, kas bija kalpojušas kā apdobes. Lai darbi ritētu kaut nedaudz raitāk, es uz šejieni atvedu lāpstu, kuru piestiprināju pie velosipēda rāmja,» teic Dravnieks.
«Pavasaros un rudeņos mūsu dārzs applūst. Ūdens šeit var būt līdz pat ceļiem, tāpēc ziedus stādām augstākās vietās. Esam izveidojuši augstās dobes, kurās audzējam zemenes, gurķus, skābenes un zirņus. Mums ir arī augļu koki,» saka viņš. Pandēmijas laikā žurnālists sāka celt koka būdiņu. «Par materiāliem, no kuriem es uzbūvēju būdiņu, paldies varu teikt bokserim Raitim Riteniekam, kurš man to pārdeva par simbolisku samaksu. Raitis šos materiālus atveda uz šejieni, līdz ar to varēju ķerties klāt pie darba. Jāpiebilst, ka man nav nekādu galdniecības prasmju, līdz ar to visu apguvu pašmācības ceļā. Protams, man nedaudz palīdzēja arī draugi, bet lielākoties šo namiņu cēlu savām rokām.
Kad te tika filmēts raidījums Gandrīz ideālas vakariņas, lai būda izskatītos skaistāk, draugi palīdzēja pieskrūvēt klāt pēdējos dēļus,» stāsta Ralfs.
Viņš teic, ka saimniekošana mazdārziņā viņam ir daudz ko iemācījusi. «Mazdārziņš ir ieaudzinājis pacietību. Esmu šeit gan apguvis dažādas praktiskas iemaņas, gan arī trenējis savu raksturu. Piemēram, nelamāties, ja strādājot nokrīt skrūvgriezis vai āmurs,» saka Dravnieks.
Šī nav degradēta teritorija!
Kazas sēklis šo gadu laikā ir kļuvusi par zaļo paradīzi pilsētā daudziem rīdziniekiem. Ralfam, viņa sievai un diviem bērniem šis vairs nav tikai mazdārziņš, tā ir vieta, kur dzimst skaistas atmiņas. Dravnieki te svin ģimenes svētkus un pavada laiku kopā ar draugiem.
«Mēs ar ģimeni to saucam par pilsētlaukiem. Citiem ir Pāvilosta, taču mums ir savi mazie lauki 15 minūšu brauciena attālumā.
Šeit ir gan smilšu kaste, kur spēlēties dēlam, gan batuts meitai. Sieva rūpējas par puķu dobēm, bet es šo to uzmeistaroju. Šogad gribu šeit uztaisīt kūpinātavu,» savus plānus atklāj viņš.
Diemžēl ģimenes idilli var pilnībā sagraut Rīgas domes iecere uzbūvēt Lucavsalā futbola laukumu. 2. aprīlī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē atbalstīja lēmumprojektu par desmit hektāru liela zemesgabala nodošanu bez atlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem Latvijas Futbola federācijai nacionālā futbola stadiona būvniecībai Lucavsalā. Lai gan stadions tiks būvēts pretī veikalam K-Senukai, pašvaldība plāno būvēt arī ceļu, kura dēļ daļa mazdārziņu būs jānojauc.
Tas nozīmē, ka Dravnieki diemžēl zaudēs gan skaisto dārzu, gan pasaku namiņu, pie kā tik rūpīgi ir strādājuši gadiem. «Šo notikumu dēļ pēdējās divas nedēļas jūtos nomākts,» nopūšoties saka Ralfs. «Te nav degradēta teritorija, kā Delfi intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis. Es un citi mazdārziņu nomnieki te katru gadu piedalās talkās un sakopj teritoriju. Mēs esam sakopuši ne tikai katrs savu teritoriju, bet arī Kazas sēkļa ceļus, kas, starp citu, ir labāki nekā pašvaldības,» saka Ralfs. Viņš un citi dārziņu saimnieki negrasās piekāpties bez cīņas. Ģimenes dārziņu apvienība Kazas sēklis mudina Rīgas domi pārskatīt iniciatīvu Lucavsalā būvēt futbola stadionu.
Citus interesantus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
