Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Laura Grīnberga, Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe.
Vizītkarte
- Latīniski – Chelidonium majus, latviski saukta arī par kārpu zāli un vanduli.
- Gundegu apakšklase, magoņu rinda, magoņu dzimta, strutenes ģints.
- Izplatīta Eirāzijā.
- 30–100 cm augsts, zarains lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu.
- Dzelteni ziedi skarveida ziedkopā. Zied no maija līdz oktobrim.
- Auglis – pāris centimetru gara pogaļa.
- Lapas apakšpusē zilgani sarmainas, stumbrs klāts matiņiem.
Strutene ir īsta farmakoloģiskā rūpnīca, un to izmanto gan tautas, gan oficiālajā medicīnā. Struteņu laksti satur ap 20 dažādu alkaloīdu. Lakstos atklāts arī karotīns, C vitamīns, ēteriskā eļļa, organiskās skābes, flavonoīdi un citi savienojumi. Tautas medicīnā struteni lieto pret kārpām, varžacīm, podagras un reimatisma ārstēšanai, kā papildlīdzekli ādas un kuņģa vēža ārstēšanai, tiek uzskatīts, ka tai ir pretiekaisuma iedarbība. Savukārt aptiekās nopērkami farmakologu izstrādāti strutenes preparāti. Strutenes ārstnieciskās īpašības pētītas arī Latvijā, Organiskās sintēzes institūtā.
Latvijā tā ir vietējā suga, bet ļoti iespējams, ka senatnē izplatījusies ar cilvēka palīdzību, jo aug mājokļu tuvumā, ceļu un dārzu malās un nezālienēs. Dārzos reizēm audzē dekoratīvās struteņu šķirnes.
Poētiska ir strutenes latīniskā nosaukuma izcelsme – Chelidonium atvasināts no grieķu vārda bezdelīga (chelidon), jo strutenes sāk ziedēt laikā, kad atlido bezdelīgas.
Ja dārzā traucē
- Strutenes var viegli izravēt. Ja grib ierobežot to izplatīšanos, galvenais ir neļaut nogatavoties un izsēties sēklām. Palīdz arī mulčēšana.
- Strutene var izraisīt ādas kairinājumu, tāpēc labāk to ravēt cimdos. Jāuzmanās ar struteņu sulu notraipītām rokām pieskarties sejai un acīm un dzelteno piensulu iešļakstīt acīs!
- Strutenes sēklas izplata skudras, jo tām garšo sēklu baltais, sulīgais piedēklis, kas satur lipīdus un olbaltumvielas. Tā sēklas nokļūst jaunās vietās.
Kur aug?
Strutene nav izvēlīga. Tomēr priekšroku dod saulainām vai daļēji ēnainām vietām un mitrām (bet ne slapjām), auglīgām augsnēm, kas bagātas ar slāpekli un kalciju.
Labs mēslojums!
Svaigi plūktas strutenes (izmanto visas auga daļas) sasmalcina mazākos gabaliņos un aplej ar ūdeni attiecībā 1:3. Trauku apsedz un divas nedēļas ļauj fermentēties, palaikam apmaisot. Tad izkāš un atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un ar lejkannu laista dārza augus. Šāds mēslojums nodrošina augus ar slāpekli un, īpaši kāpostiem un citiem krustziežiem, palīdz pret kaitēkļiem.
Pret laputīm
Strutenes palīdz arī pret laputīm, ja tās nesen parādījušās. Piepilda trauku ar svaigām, sasmalcinātām strutenēm, aplej ar aukstu ūdeni (attiecībā 1:3) un pēc trim dienām ar šo uzlējumu aplaista laputu apsēstos augus.
No farmakoloģes profesores Vijas Eniņas padomiem
- Ja ar svaigu struteņu sulu ārstē kārpas, tās apziež ar noplūkta auga oranžo piensulu. Tā dara vairākas dienas pēc kārtas, labāk vecā Mēnesī!
- Strutenes tēja ir labs žultsdzinējs un palīdz gremošanas sistēmai. Tās lakstus – stublāju ar ziediem un lapām – vāc ziedēšanas laikā un pēc tam izžāvē. Dienā var izdzert glāzi struteņu tējas, sadalot to trijām reizēm. Nedrīkst pārdozēt, jo tas var izraisīt nopietnu saindēšanos, pat letālu iznākumu!
