Jānis Dukaļskis: Jo lielāki gumi, jo dižākas dālijas!
Es dālijas stādu maija beigās vai jūnija sākumā. Augsnei vajadzētu būt ūdens caurlaidīgai, ne pārāk smagai.
Nianses
Ļoti sausus, savītušus gumus pirms stādīšanas 6–8 stundas pamērcē ūdenī vai vājā zilo graudiņu šķīdumā. Ja nav tik daudz laika, mitruma uzņemšanai pietiks jau ar pāris stundām.
Vislabāk dālijas jutīsies saulainā, no vēja aizsargātā vietā. Es tās stādu vismaz 15 cm dziļumā. Pietiekams dziļums ir svarīgs arī tāpēc, lai, ziedu stublājiem piebriestot, vējš tos neizgāztu ārā. Nevajag baidīties iestādīt par dziļu, jo dālijām ir spēcīgi dzinumi. Tās novērtēs, ja ierušināsi augsnē kādu komplekso mēslojumu, piemēram, YaraMila Complex vai Novatec Classic.
Sīkziedu šķirnes, kurām ir tievāki dzinumi un smalkākas lapiņas, stādu 30–40 cm attālumā, bet lielziedu apmēram 50–70 cm attālumā citu no citas. Jo lielāki gumi, jo raženākas būs dālijas. Reizēm stādu pa 2–3 gumiem kopā, lai krūms veidotos kuplāks un ziedētu bagātīgāk, taču tos var arī dalīt. Pēc tam griezumu vietas kārtīgi apžāvē saulītē un vējā vai arī apstrādā ar kokogles pulveri.
Stādi jaunus gladiolu sīpolus!
Kad?
Gladiolas stādu ne agrāk kā 1.–10. maijā, bet savā Latgales mālainajā zemē pēc 25. maija, jo tā tik ātri neiesilst. Taču viss atkarīgs no laika apstākļiem.
Gladiolas ir izturīgas un neapsals, taču vēsā zemē neaugs.
Labāk stādi kārtīgi iesilušā augsnē, lai uzreiz būtu lielāks spars augšanai. Pasteidzoties un iestādot pārāk agri, slapjā un aukstā zemē sīpoli var sapūt.
Nianses
Gladiolām vistīkamākā būs smilšmāla augsne, kurā labāk saglabājas barības vielas. Protams, tām patiks, ja augsni bagātinās sadalījušies kūtsmēsli vai kompleksais mēslojums. Ideāli būtu audzēšanas vietu mainīt katru gadu, lai neveicinātu slimību rašanos, taču mazā dārziņā jāizlīdzas, kā var.
Gladiolu sīpoliem jābūt dzeltenīgi baltiem, rozā, bez iegrimumiem un plankumiem. Brūni, iegrimuši un spīdīgi plankumi liecina par kraupi, kas neko ļaunu sīpolam nenodara. Bet brūni punktveida plankumiņi var būt sēņu slimības pazīme, un tādus sīpolus vajag iznīcināt.
Vēlams stādīt jaunus, 1–3 cm lielus sīpolus. Iespējams, ziedvārpas pirmajā gadā būs nedaudz mazākas, toties veidosies skaists sīpols un nākamajā gadā būs vareni ziedi. Lieli sīpoli ar laiku izvirst. Sīpola mūžs ir ne vairāk kā 4–5 gadi. Vecāki sīpoli gan uzziedēs, taču nevairosies, augs sliktāk un ziedvārpas nebūs tik spēcīgas. Pirms stādīšanas sīpolus 2–8 stundas vari paturēt vājā zilo graudiņu šķīdumā, lai stiprinātu pret slimībām.
Sīkos sīpoliņus stādi 5–7 cm dziļumā, bet lielos sīpolus 15–20 cm dziļumā. Tad būs vienmērīgāka gan temperatūra, gan mitruma režīms augsnē un vajadzēs mazāk laistīt.
Ritma Apsīte: Kannām pumpuri zem zemes, asniņi ārā
Lai pavasarī atmodinātu saknenīti, aprīļa vidū ielieku to mitrā kūdras substrātā un novietoju telpā, kur ir plus 20 grādu. Ja gribu, lai tas notiek ātri, turu vannasistabā vai pie apkures radiatoriem. Ja saknenim ir kāds izstīdzējis lakstiņš, to nogriežu, jo tas tāpat nolūzīs.
Pirmajā nedēļā sakneņus var droši turēt tumsā. Kad tie sāk dzīt pumpurus, lieku katru atsevišķā podiņā un tad saules pusē uz palodzes, kur vajadzētu būt ap 18 grādiem. Kad parādījušās pirmās divas trīs lapiņas, pārstādu lielākos podos. Tos nesu ārā saulītē un pakāpeniski pieradinu. Dārzā kannas var stādīt maija beigās, kad vairs nav gaidāmas salnas.
Nianses
Stādu sekli – tā, lai pumpuri ir zem zemes, bet asniņi ārā un redz saules gaismu. Kannām patīk trūdvielām bagāta augsne, ko veido lapu trūdzeme, satrūdējuši kūtsmēsli, bagātināts kūdras substrāts tomātiem, ko sajaucu ar mālainu augsni, – tas palīdzēs uzturēt mitrumu. Puķes labi jutīsies iespējami siltākā vietā, aizvējā. Es pati kannas audzēju podos, jo tad sakneņus rudenī ir vieglāk izcelt. Nedēļu pēc iestādīšanas reizi divās nedēļās līdz pat jūlijam mēsloju ar šķīstošo Kristalonu, kura NPK ir 18:18:18, bet pēc tam izmantoju šķidro mēslojumu ar NPK 12:12:36.
Ja kannas grib pavairot, tad stādot var dalīt. Vispirms sakneni salauž, kur lūst, tad apgriež ar asu nazi un pēc tam apstrādā ar kokogles pulveri, lai nerastos puve. Noteikti vajag dalīt, ja saknenis vidū kļuvis melns un nedzīvs, lai būtu vairāk vietas jaunajiem dzinumiem. Ja uz sakneņa redzams bojājums, arī tas pirms stādīšanas jāizgriež, griezuma vietu dezinficējot ar kokogles pulveri.
Mārtiņš Maltenieks: Gundegām – jo prāvāki gumi, jo vairāk ziedu
Dārzā Āzijas gundegas stādu aprīļa beigās vai maija sākumā. Pirms stādīšanas gumus uzbriedinu siltā ūdenī 10–12 stundas. Pēc tam puves profilaksei tos var kodināt tumšā kālija permanganāta šķīdumā 15–20 minūtes, pēc tam noskalojot. Lai gundegas uzziedētu agrāk, kādu mēnesi pirms stādīšanas gumus iestādu podiņos un mēreni siltā (10–15 grādu), gaišā vietā izaudzēju stādus.
Nianses
Āzijas gundegas labi jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā, aizvējā. Vispiemērotākā tām ir auglīga, caurlaidīga augsne. Smagākā augsnē iestrādā trūdvielas, rupju granti un ierīko augstas dobes, lai lietainā laikā augsne ilgstoši nebūtu pārāk slapja un nerastos slimības. Vēlamais augsnes skābums ir pH 5,5–6,5. Gumus stādu 5–7 cm dziļi, 15–20 cm attālumā citu no cita. Āzijas gundegas var izturēt vieglas salnas (mīnus 3–4 grādus), taču drošāk būs, ja salnu naktīs tās piesegsi ar agrotīklu.
Uz vainaganemonēm attiecas viss tas pats, tikai atšķirībā no gundegām anemonēm slikti zied liela izmēra gumi. Proti, tādi, kas vecāki par trim gadiem un kļuvuši ragaini. Tos nav vērts stādīt! Visskaistākie ziedi izaug no otrā gada bumbuļiem, kas ir vidēji 1–1,5 cm lieli. Un vēl – vainaganemonēm patiks kaļķaina, trūdvielām bagāta, caurlaidīga augsne ar pH 6–8.
Ko vēl var pagūt iestādīt? Iesaka Guna Sietiņa
- Frēzijas stādu, jau uzziedot māllēpēm, aprīļa vidū. Ja tas nav izdarīts, tad maija sākumā frēzijas var stādīt siltumnīcā. Iepriekš sīpolus mērcēju vājā kālija permanganāta šķīdumā. Stādu 8–10 cm dziļi, 7 cm attālumā. Stādot augsni ielaboju ar organiskajiem mēsliem, dzēstajiem kaļķiem un komplekso mēslojumu Viva, NPK 20:10:10. Vēlos pavasaros, kad aprīļa beigās vēl ir sniegs, sīpolus pirms stādīšanas paturu saulainā vietā, lai veidojas dzinumi, jo frēzijām ir garš veģetācijas periods. Ļoti svarīgs ir vienmērīgs mitrums, tāpēc frēziju stādījumus mulčēju ar neitrālu kūdru 2 cm kārtiņā. Tiklīdz parādās dzinumi, sāku mēslot ar šķidro Vito Calcium mēslojumu.
- Montbrēcijām pārbaudu, vai sīpoli nav sažuvuši un vai nav sākuši dzīt asnus. Sīpolus ar gariem asniem nevajadzētu stādīt, jo tie jau būs atdevuši visu spēku un augi izaugs nīkulīgi. Pirms stādīšanas sīpolus paturu vājā kālija permanganāta šķīdumā. Iepriekšējo gadu sīpoli parasti ir čemuros, tos sadalu atsevišķi. Stādu laukā aprīļa beigās, maija sākumā 5–7 cm dziļi, 8–10 cm attālumā, labi drenētā augsnē. Montbrēcijām nepatīk sablietētas, mitras vietas. Pirms stādīšanas pievienoju komplekso mēslojumu Viva NPK 20:10:10. Piesedzot montbrēcijas labi pārziemo, un tās nav jārok ārā.
- Tigrīdiju sīpolus stādu jau aprīļa vidū, bet to var darīt arī maija sākumā. Tām patīk organiskām vielām bagāta augsne, kurai parasti pievienoju dzēstos kaļķus. Pirms stādīšanas sīpolus paturu vājā kālija permanganāta šķīdumā. Stādu 7 cm dziļi, 10 cm attālumā, grupās. Izvēlos saulainu vietu aizvējā starp skujeņiem vai Japānas spirejām, kur tās izceļas labāk nekā starp citām puķēm.
- Liatres bumbuļveida sakneņus dārzā stādu aprīļa vidū vai beigās, bet to var darīt arī maija sākumā. Piemērota labi drenēta augsne, ko ielaboju ar organisko mēslojumu un kompleksiem minerālmēsliem Viva, NPK 20:10:10. Stādu 5–7 cm dziļi, 10–15 cm attālumā. Ūdens tilpņu tuvumā izmantoju kurmju sietu, jo to saknes ļoti garšo ūdensžurkām. Liatres ir ziemcietes un nav jārok ārā.