Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Privātās attiecības
Flokšus savā dārzā esmu staipījusi kā kaķene kaķēnus – no vienas vietas uz citu, meklējot labāko. Finālā bija jāatzīst, ka pirms daudziem gadiem mammas ierīkotā flokšu dobe bija īsti savā vietā. Nē, tā nebija pilnīgā saulē – pusdienlaikā krita viegla ēna no attālāk augošas liepas. Dobes vietā agrāk, manā bērnībā, kad kaimiņtantei bija gotiņa, tika krauta mēslu čupa, kuru rudenī izveda uz lauka. Tātad augsne vēsturiski piesūkusies ar labumiem, trūdvielām bagāta, lai gan pamatu tomēr veido Zemgales māls, kas uztur mitrumu.
Loģiski, ka tāda vieta mammas flokšiem patika! Jo flokšu dzimtene ir Ziemeļamerika, tur tie aug upju ielejās, mitros, gaišos mežos un krūmājos, arī pļavās. Tāpēc, kā saka arī flokšu audzēšanas un selekcijas meistare Guna Rukšāne, nosacījums, ka flokšiem jāaug saulainā un atklātā vietā, ir stipri pārspīlēts. Arī Gunai pašai, kad pie viņas ciemojos, daļa flokšu saņēma ēnu no vecas ābeles un ceriņu krūma. Tiesa, ar lieliem kokiem kaimiņos tomēr jāuzmanās, jo tie sīkākos dārza iemītniekus, kāds ir arī floksis, pamatīgi noēno un ar saknēm riktīgi izsausina augsni, – šādā vietā flokši nīkuļos.
Liels bubulis, kāpēc viens otrs atsakās no flokšu mīlēšanas un ieviešanas savās lauku mājās, ir briesmu stāsti par miltrasu.
Kā tā apēd visus flokšus, un skaistuma nekāda! Taču es pēc savas neprofesionālās dārznieces pieredzes sacīšu tā: visticamāk, viss atkarīgs no šķirnes un arī no barojuma, flokša veselības. Manā ziemciešu dobē, kurai ikdienā blakus nedzīvoju, tik redzu nedēļas nogalēs, starp dienlilijām, augstajiem laimiņiem, ehinācijām, graudzālēm un delfīnijām flokši aug griezdamies un miltrasas nav.
Tiesa, tik kuplu sabiedrību pacieš tikai vieni mana dārza flokši – spilgti rozā –, kuriem šķirni, protams, nezinu. Tos man iedeva radiniece, jo bija labi savairojušies. Un – savairoties spēj tikai tas, kurš ir dzīvelīgs, tātad izturīgs, maz slimojošs.
Ja pavisam godīgi, man absolūti nav svarīgi flokšu šķirņu nosaukumi – to dēļ prātā nejūku, lai atcerētos. Galvenais, lai floksis ir miltrasas neieņēmīgs, ar kuplu ziedkopu, stingriem kātiem un lai cers neizgāžas. Tā, piemēram, visskaistākos baltos flokšus esmu redzējusi Vairas Vīķes-Freibergas lauku mājās, – arī bezšķirnes, un, ja pareizi atceros, viņai tos bija iedevusi friziere, izrakusi no sava dārza Jūrmalā.
Ja tomēr uzmetas miltrasa
Miltrasu izraisa sēņu sporas, kas tiek atnestas ar vēju kaut vai no kaimiņu dārza un, atradušas piemērotu vietu, apmetas uz dzīvi, lai vairotos. Ja nekas lietas labā netiek darīts, tad arī sēņu infekcija lielā ātrumā pārņem visu augu.
Ko iesākt? Jānopērk sēra pulveris – dzelteni milti plastmasas spainīti, maksā ap diviem eiro. Tas nav kaitīgs augiem, un arī darbošanās ir elementāra. Kā daudzkārt mācījusi Guna Rukšāne, sēra pulveri vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem, un sēra migliņa nolaidīsies uz lapām un zemes. Bet – šī procedūra jāveic tikai tad, kad iestājies silts un saulains laiks, virs 20 grādiem.
Augstā temperatūra vajadzīga tāpēc, ka sēņu sporas iznīcina nevis pats sērs, bet sēra izgarojumi.
Ja uznāk lietus, sēra putināšana virs flokšiem jāatkārto. Guna stāsta, ka viņas dārzā jau gadus desmit un vairāk miltrasa uz flokšiem nav manīta, taču pirms tam bija.
Arī Maija Baiža pret miltrasu darbojas ar sēru – kā Guna savulaik ieteikusi. Kad flokši izauguši 15–20 centimetru augsti un parādās pirmās karstās dienas, tad putina sēru. Nākamreiz pēc 10–14 dienām. «Jāskatās arī pēc laikapstākļiem,» Maija saka, «taču, ja trīs reizes floksi šādi apstrādā un ja augs ir padzēries, tad ar miltrasu neslimo. Miltrasa mācas virsū tad, kad ir ļoti sauss, tāpēc tiem, kam dārzā ir viegla, smilšaina augsne, nenāktu par sliktu flokšu dobi nomulčēt.»
Savukārt Jānim Dukaļskim, kuram Daugmalē uz lauka aug 20 flokšu šķirnes, ir cita metode. Sākumā domāju, ka dārznieks mani izjoko! «Jāčurā virsū vai jālej ledus auksts ūdens uz augiem, tad var apturēt īsto miltrasu,» viņš saka. «Var miglot arī ar karbamīda jeb urīnvielas šķīdumu, kas ir tas pats, bet neesmu riskējis. Tā tomēr ir diezgan jiftīga lieta, un, cik lielā koncentrācijā vajag, arī nezinu teikt. Bet uzčurāšana ir pilnīgi droša. Ja aug atsevišķs floksis, pielietojama metode.»
Citi flokšu postītāji
Pārējās sēņu izraisītās slimības – flokšu fomozi, dzinumu vīti, bortrītu – izdodas apkarot ar vara preparātiem, jāsmidzina ar 1% Bordo šķīdumu. Taču ir vēl viena visai izplatīta šaize… Dažreiz var redzēt, ka floksim jaunie dzinumi veidojas kropli un sagriezušies, galotnē tie kļūst pavisam tievi.
Vainīgi ir 1–1,7 milimetrus gari, bezkrāsaini tārpiņi nematodes. Pavasarī mātītes izdēj ap simt olu, no kurām attīstās kāpuri, un aptuveni mēneša laikā tie pieaug un sāk savu ceļojumu no augsnes pa flokša stumbru uz augšu. Rudenī kustība norit pretējā virzienā – nematodes pārziemo stublājos zemes līmenī vai zemē. Ko darīt? Ja floksis jau kļuvis kropls, pieņem, ka tas ir zaudēts, – izroc un ugunskurā iekšā! Šajā vietā flokšus vairākus gadus vairs nestādi!
Flokši kā asorti kaste: tik dažādi
Mans ideāls ir klasiskie skarainie flokši – tātad tādi, kuriem katrs ziediņš sakārtots kompaktā, bagātīgā ziedkopā. Pirms gadiem no Maijas stādaudzētavas Baižas nopirku skaraino floksi ‘Uspeh’. Košs un, manuprāt, ļoti izturīgs, neizgāžas. Kad par to stāstu Maijai, viņa smaida: «Laba saimniece, jo vispār Panākums var arī izgāzties. Taču, ja nav ēna, ja pareizi barots, nav pārmēslots, tad ir smuks un noturīgs. Kaut gan jaunās šķirnes ir vēl labākas. Tagad selekcionē neliela auguma flokšus, tikai 30–50 centimetru augstus, līdz ar to cers ir daudz noturīgāks, tam piemīt arī uzlabotā miltrasas izturība. Bet jāteic – ja floksis slikti jutīsies, viņš tāpat dabūs miltrasu.»
Maija stāsta, ka arī ziedu lielumi ir ļoti dažādi. Vieniem flokšiem katrs mazais ziediņš ir liels – krievu šķirnēm pat līdz pieciem centimetriem diametrā –, bet daudzām Rietumeiropas jaunajām šķirnēm ziediņi ir sīki, 2–2,5 centimetri, toties to ir daudz. Šādā ziņā var arī pamatīgi iepirkties – ja izvēlē vadās tikai pēc katalogu bildēm.
Tuvplānā palielināta ziedkopa izskatās ļoti glīta un interesanta, bet, kad floksis ar patiesībā sīkajiem ziediņiem aug dārzā, tad, jāteic, nav manā gaumē.
Maija piekrīt: sīkziedu flokši vairāk ir kolekcionāru variants. «Turklāt floksim piemīt tāda īpašība kā pašattīrīšanās – klasiskais, kad nozied, pats nobirst, ir pilna zeme krāsainām ziedlapiņām. Bet šie sīkie ziediņi, kas tik ļoti cieši cits pie cita piekļaujas, nespēj nobirt, līdz ar to floksis neizskatās smuks.» Tāpēc Maija no jaunumiem labāk iesaka zemo flokšu līniju Early, kurai ziediņi nav lieli, bet ļoti daudz un arī pietiekami brīvi izkārtoti, toties neprātīgi ilgi zied.
Daudzbērnu mammas un citi zvēri
Tagad parādījušās arī tādas flokšu šķirnes, kas dod tik daudz ziedkātus, ka floksis jau trijos gados noveco, jo vairs nespēj pabarot daudzos dzinumus. «Daudzbērnu mammām arī dažreiz bērni dzīvojas ar netīrākām mutēm, nekā ja ir divi trīs bērniņi,» skaidro Maija.
«Toties jaunie dzinumi šīm šķirnēm stāv kā mieti! Ko darīt ar daudzbērnu mammu, ja tāda ir dārzā? Pēc trim gadiem cers jāpārdala, jāieliek svaigā zemē, un flokis priecēs atkal. Tādu šķirņu nav daudz, bet tieši pēdējos gados parādās arvien biežāk. Piemēram, ‘Watermelon Punch’, lašu rozā ar baltu centru, smaržo pēc augļiem, 50 centimetru augsts. Arī ‘Mike’s Favourite’ – tīri balts ar fuksijrozā punktiem centrā, 90 centimetru augsts. Tāpat rubīnsarkanais floksis ‘Grenadine Dream’, 60 centimetru augsts.
Toties šiem flokšiem, ja iestāda mazu stādiņu, jau otrā gadā ir septiņi, deviņi kārtīgi dzinumi, kamēr citai šķirnei būs tikai trīs vai pieci.
Savukārt, ja kārojas stāvs un augsts krūms, tad var ieteikt ‘Europa’ – veca, laba šķirne, ziediņš balts ar sārti violetu actiņu.
Vēl spilgtā aveņkrāsas ‘Jubiļeinij’ ir augsta, sasniedz pat 1,2 metrus. Pārējās šķirnes lielākoties ir 80 centimetru līdz metram, no tām tumši purpurvioletajai ‘Nicky’ ziedkāti vienmēr ir ļoti spēcīgi. Tāpat arī sarkanajam ‘Stars and Stripes’.
Savukārt modes puķes zilie flokši ar kātu stingrību neizceļas. Viszilākā ir ‘Blue Paradise’, un tā nespēj sevi noturēt, ziedkāts ir par vāju, par līganu lielajām ziedkopām. Ja tādu gribi, paņem mietiņu un piesien!» saka Maija. Man arī šis zilais floksis bija, pārvedu no Gunas Rukšānes, iestādīju loga priekšā, un pievakarē tas izskatījās fantastisks – patiešām riktīgi rudzupuķu sulīgi zils. Taču kāts bija līgans, un es vēl nodomāju, ka floksim kaut kā trūkst, nepatīk vieta… Nē, izrādās – šķirnes īpatnība!
Tāpēc galvenais, kas no šī garā stāsta jāatceras, ka skaraino flokšu daudzveidība ir ļoti liela, un pateikt, kurš ir skaistākais un pareizākais, ir neiespējami.
Čaiņika jautājums ekspertam
- Vai tad, kad flokši vēl zied un tu redzi, ko pērc, ir labi tos stādīt dobē? Tie ieaugsies?
Pirkšanai ziedēšanas laiks ir visprātīgākais variants, jo tad var redzēt, kā kurš floksis izskatās dzīvajā. Taču, ja floksi izrok ziedēšanas laikā no zemes, viņam ir grūti, tādēļ jāapgriež ziedkāti. Šī iemesla dēļ vislabāk iegādāties konteinerstādus – tādus bez bažām var stādīt uzreiz dobē. Lai gan, piemēram, Jānis Dukaļskis, kuram flokšu stādi aug uz lauka, ja kāds iepaticies, ir gatavs tev to izrakt ar visiem lakstiem, kurus noīsina uz pusi, un zemes pikuci.
Jāteic, arī mana pieredze šajā ziņā ir pozitīva – esmu saņēmusi dāvanā ziedošu flokšu krūmu, vedusi tālu ceļa gabalu, iestādījusi, un nākamajā gadā šis zied un smaržo kā apdullis no laimes!
Vai viegli būt floksim?
Visticamāk, jā. Ja ar senču gēniem viss bijis kartībā, floksis ir visai izturīgs un pacietīgs tips. Taču pastāv nianses, ko būtu lieti zināt, ja dārzā jau aug vai tiks stādīti flokši. Uzskaitīšu, manuprāt, būtiskākās, ko man savukārt ir stāstījušas Latvijas flokšu pavēlnieces, profesionālas audzētājas – gan Guna Rukšāne, gan Maija Baiža, stādaudzētavas Baižas saimniece.
- Jāpatur prātā, ka flokšu sakņu sistēma nav nekāda dižā un milzīgi barības krājumi pusmetra dziļumā tiem būs nesasniedzams sapnis. Tāpēc, gatavojot augsni, tajā jau jāiestrādā komposts vai labi nostāvējušies kūtsmēsli. Ja tādu pie rokas nav, jāizlīdzas ar kompleksā mēslojuma granulām, ko sajauc ar zemi. Mazliet var piebērt klāt arī koku pelnus.
- Flokši var augt jebkurā zemē, lai arī ideāla ir viegli skāba augsne ar pH 6–7. Augsnes reakciju viegli noteikt ar testa komplektu, kas nopērkams dārzkopības veikalos
- Augsnei jābūt irdenai, nevis sablietētai kā klonam – tā jau ir aksioma, jo floksim, kā jebkuram augam, ir jāelpo, un to tas dara arī ar saknēm. Un vēl – irdināšana neļauj ūdenim iztvaikot pa augsnes plaisām, kuras, iestājoties sausuma periodam, veidojas zemē. Dārzkopības literatūrā to dēvē par sauso laistīšanu.
- Par vietas izvēli… Ja flokšiem var izskriet cauri vējš un nožāvēt rīta rasu, tas tikai vairos to izturību pret miltrasu.
- Pirms stādīšanas floksi vajag kārtīgi padzirdīt – vienalga, vai tas ir kailsaknis vai audzēts konteinerā. Floksis jāstāda tikpat dziļi, kā tas audzis iepriekš. Iestādot par seklu, neveidosies jauni dzinumi no sakņu kakliņa, floksis var arī iekalst. Bet tas ir novēršams – uzber mulčas kārtu, kūdru!
- Pavasarī floksim var iedod mēslojumu ar slāpekli, tas nekavējoties stimulēs augšanu, tiklīdz granulas būs izšķīdušas augsnē. Sauja pelnu uz cera būs papildu bonuss, jo pelnos ir daudz kālija un kālijs dod ziedu krāsu un noturību pret slimībām. Taču pelnus nedrīkst kaisīt uz zaļajām lapām, jo tad rodas apdegumi. Jāber uz augsnes. Kad aizmetušies ziedu pumpuri, flokšus var ar kāliju pabarot otrreiz, visvienkāršāk iedot komplekso mēslojumu, kur kālija vairāk.
- Rudenī flokšus ieteicams nogriezt, atstājot 15 centimetru augstus stublājus, un piesegt ar koku lapām, jo arvien biežāk mūsu ziemas ir bez sniega, un, ja uznāk kails, tas flokšiem nepatīk, tāpat kā temperatūras svārstības. Pavasarī stublāji vēlreiz jāīsina, un parasti to dara reizē ar lapu noņemšanu.
Jāatceras, ka katru mēslošanu vislabāk veikt pēc lietus vai arī krietni salaistot cerus.
Kur iegādāties stādus?
- Stādaudzētava Baižas, Krimuldas novada Inciemā, tālr. 29215491, www.baizas.lv.
- Guna Rukšāne, Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Jaunrūjās, tālr. 29488877
- Jānis Dukaļskis, Ķekavas novada Daugmales pagastā, tālr. 26318938, www.daugmaleslilijas.lv.
- Stādaudzētava Bērziņi, Ventspils novada Popes pagastā, tālr. 29506611, www.berzini.lv.
- Stādaudzētava Ozoli, Jelgavas novada Staļģenē, tālr. 26305038, www.ozolistadaudzetava.lv.
- Zemnieku saimniecība Kaliņi, Raunas novada Raunas pagastā, tālr. 29333780, www.raunasstadi.lv.
