Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Parastā vīgrieze Filipendula ulmaria
- Dabā. Diža – augumā pat virs pusotra metra. Aug mitrās gan saulainās, gan ēnainās vietās pļavās un mežos, upju un ezeru krastos, purvos un nezālienēs. Ziedi saldi un reibinoši – patīkami vai ne, tas ir gaumes jautājums – smaržo, tiek vākti arī tējai. Zied no jūnija līdz septembrim.
- Dārzā. Sarkanā vīgrieze (Filipendula rubra) gan nav gluži tā pati mūsu parastā, bet tās smukā sārtvaidze māsa – pilnīgi noteikti. Līdzīgs ir gan augums – līdz pusotram metram –, gan lapojums, gan ziedu forma, tikai tie ir ļoti skaistā, maigākā vai košākā rozā krāsā kā labi sakults jāņogu uzputenis. Izturīga un ilgmūžīga, pat nedaudz agresīva – dodas uz priekšu ar sakņu atvasēm. Tāpēc nebūs jātērē daudz naudas par stādiem, jāiestāda tikai dažas, un tā pati aizaugs visu sev atvēlēto vietu. Protams, tikai tad, ja vieta patiks. Patīk gan saulaina vieta, gan pusēna, ja vien augsne ir pietiekami auglīga un mitra. Var augt arī mitrās un pat slapjās vietās, tāpēc ideāli piemērota ezeru, dīķu, upju krastmalām – tāpat kā parastā vīgrieze. Ja tālāk vairs augt nav atļauts, tad jāierobežo – jāpļauj vai jāierok norobežojums, kam vīgrieze netiek cauri.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: dienziedes, ligulārijas, saulpurenes, Sibīrijas īrisi, tradeskancijas, vējmietiņi, Virdžīnijas veronikas. Dekoratīvās graudzāles miskantes.
- Dabā. Nelielas, 10–20 centimetru augstas puķītes, kas nelielās grupiņās aug sausos priežu mežos, atmatās, sausieņu pļavās, parasti vietās, kur augi ir diezgan zemi un reti un purpursārtajiem ziediņiem tiek klāt saules gaisma. Zied no jūnija līdz oktobrim.
- Dārzā. Šķirne ‘Albus’ – baltiem ziediem, ‘Arctic Fire’ – baltiem ar sarkanu actiņu, ‘Brilliant’ – sarkaniem, ‘Roseus’ – rozā ziediem. Mīl saulainu, atklātu vietu, irdenu un sausu augsni, kurā nav daudz trūdvielu. Var augt ļoti smilšainās vietās un izturēt ilgu sausumu. Piemērota akmeņdārziem, saulainām nogāzēm, smilšainiem pļavas tipa stādījumiem. Veido paklājveidīgus pudurus.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: asklēpijas, heihēras, ibēres, silpurenes, skabiozas, mārsili. Dekoratīvās graudzāles: grīšļi, kelērijas, pumpursmilgas.
- Dabā. Dabā pie mums sastopama reti – pa kādai ceļmalās un nezālienēs māju un pamestu mājvietu tuvumā, kur tā spīd kā koša uguntiņa. Varbūt no dārza kādreiz arī aizbēgusi, bet te nu tā ir. Zied jūnijā un jūlijā.
- Dārzā. Mazprasīga un pieticīga, veido nelielu ceru, kas nevienu nenomāc un nevienam neuzmācas. Taču ugunīgās, oranžsarkanās ziedu galviņas, kas jūnijā un jūlijā rotājas ap metru augstos ziedkātos, būs efektīgs akcents jebkurā dobē. Aug saulainās, viegli noēnotās, atklātās vietās, trūdvielām vidēji bagātās līdz bagātās augsnēs, kur pietiek mitruma. Noder arī pušķiem.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: brūnactiņas, delfīnijas, ehinācijas, gerānijas, heihēras, kaķumētras, lavandas, skaistasteres. Dekoratīvās graudzāles: auzenes, grīšļi, molīnijas, sporobolas.
- Dabā. Ne pārāk liels – 15–60 centimetru –, stingrs, sīkiem matiņiem klāts, tāds kā nedaudz ass stublājs. Pulkstenītes pamanāmas pēc kuplā tumšzilo ziedu cekula stublāja galā un mazākiem ziedu cekuliem zemāk uz stumbra lapu žāklēs. Sastopama gana bieži nelielās grupiņās mežmalās, krūmājos, ceļmalās, pļavās – pļavās to sastapt ir īpaši iepriecinoši, jo kamolainā pulkstenīte ir dabisko pļavu augs, bet dabisku pļavu Latvijā kļūst arvien mazāk. Zied no jūnija līdz septembrim.
- Dārzā. Šķirne ‘Caroline’ – violetrozā ziedi ar sarkanrozā maliņu, lieliem ziedu kamoliem, jo sevišķi stublāja galotnē. ‘Freya’ – violetzili ziedi, kas nosedz vai visu stublāju. ‘Genti White’ – balta, ‘Genti Blue’ – zila, abas mazāka auguma, tikai 35 centimetrus augstas. Zied ilgi un bagātīgi. Labi jutīsies saulē, pusēnā, trūdvielām vidēji bagātās, drenētās augsnēs, nepatiks ļoti karsta un sausa augšanas vieta.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: astilbes, brunneras, ehinācijas, gerānijas, hostas, pulkstenītes. Dekoratīvās graudzāles: ciņusmilgas, molīnijas.
- Dabā. Bieži sastopams ārstniecības augs. Aug pļavās, tīrumos, ceļmalās, nezālienēs. Zied no jūnija līdz oktobrim gan ar baltiem, gan iesārti violetiem ziediņiem. Ja vienreiz nopļauts, atāls aug un zied atkal.
- Dobē. Izveidotas šķirnes ar košu krāsu ziediem: mainīgā ‘Terracota’, kuras ziedos var saskatīt gan dzeltenus un oranžus, gan lašrozā toņus, oranžsarkanā ‘Safran’, samtaini tumšarkanā ‘Pomegranate’, purpurrozā ‘Pink Grapefruit’ un daudzas citas, lielākoties dzeltenoranžos, sarkanos un sarkanvioletos toņos.
- Pelašķis ir brīnišķīgs augs savas pacietības un izturības dēļ. Labprāt augs saulainās, karstās, atklātās vietās, kad labi iesakņojies, izturēs arī ilgstošā sausumā, nabadzīgā un akmeņainā augsnē, bet neiebildīs arī pret auglīgāku vietu. Pārlieku ilgs un liels mitrums gan tam nepatiks. Noder kā papildmateriāls ziedu pušķos un kaltēšanai sausajiem ziediem. Ja dārzā neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, var likt tējā tāpat kā savvaļas pelašķus. Līdzīgi kā savvaļas pelašķi – ja vienreiz tiek nogriezti, ataug un zied atkal. Pievilina bites un tauriņus. Ja ļauj noziedēt un sakalst, var atstāt dobē arī pa ziemu, lai sarma spēlējas brūnajās ziedkopās, kas stāv stingri līdz pat pavasarim, un nogriezt tikai tad. Diemžēl – un tā ir viena no retajām sliktajām īpašībām – cers diezgan ātri noveco, tāpēc ik pēc pāris gadiem jāizrok, jāsadala un jāpārstāda, lai piešķiltu jaunu dzīves sparu.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: dienziedes, guntiņas, lavandas, kaķumētras, pulkstenītes, salvijas, sārmenes, veronikas. Dekoratīvās graudzāles: dimanta zāles, pļavauzītes, spalvzāles.
- Dabā. Bieži sastopams un košo ziedu dēļ labi pamanāms purvainās pļavās, upju un ezeru palienēs, mitros mežos un krūmājos, dažkārt pat ceļmalas grāvjos, kur zied no jūnija līdz pat septembrim. Augumā no 30 centimetriem līdz pat metram un vairāk.
- Dārzā. Audzēšanai dārzā izveidotas krāšņi ziedošas šķirnes ‘Blush’ ar maigi rozā, ‘Robert’ ar sārti rozā ziedu vārpām, kas kā košas sveces pievilina bites, kamenes un taureņus. Patīk saulainas, viegli noēnotas vietas, trūdvielām vidēji bagātas līdz bagātas, pietiekami mitras augsnes. Vējmietiņš ir brīnišķīgs ne tikai dažādu ūdenstilpju krastos, bet gana mitrās dārza vietās būs fantastisks kombinācijās ar visdažādākajām ziemcietēm, piemēram, kaķumētrām, ehinācijām, monardām, rudbekijām, salvijām, kā arī graudzālēm – molīnijām, miskantēm, sārēm. Vējmietiņi – kā jau mietiņi – veido stingrus, stāvus cerus. Diemžēl tiem ir mietsakne un tos pavairot dalot nav iespējams.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: delfīnijas, dienziedes, ehinācijas, monardas, kaķumētras, rudbekijas, salvijas, saulkrēsliņi, skaistasteres. Dekoratīvās graudzāles: miskantes, molīnijas, sāres.
- Dabā. Var izaugt diezgan liela, pat līdz metram augsta. Pamata sugai ziedi ir zili violeti, bet var sastapt gan baltas, gan gaišsārtas, gan tumši violetas un pat raibas. Iespējams, tās savulaik izmukušas no dārza un apmetušās uz dzīvi dabā. Sastopamas dažādās vietās – gan lapu koku mežos un krūmājos, gan pļavās un upju gravās, gan ceļmalās un nezālienēs. Ziedi nedaudz atgādina ķīniešu pagodu – ar iekšējo kārtu taurītē un ārējām piecām lapām kā smailgalu jumtiņu. Zied jūnijā un jūlijā.
- Dārzā. Izveidotas gan parastās ozolītes šķirnes, kuru iekšējās ziedlapiņas ir, piemēram, tumši violetas ar baltu maliņu (‘William Guiness’), zilas ar baltu maliņu (‘Winky Blue-White’), kā arī šķirnes ar bagātīgi daudzās ziedlapu kārtās pildītiem ziediem – gan baltiem, gan maigi rozā, gan tumši violetiem un tumši sarkaniem. Ozolīšu jaunstādus un sakneņus piedāvā, piemēram, firma Onava, taču ozolītes nav tik populāras kā daudzas citas ziemcietes. Iespējams, tāpēc, ka ozolītes dobē nekādi nevar saukt par stabili dekoratīvām. Tās ir īsmūža ziemcietes, kas jau pēc 2–3 gadiem panīkst, un stādījums jāatjauno. Taču tās ir naskas uz pašizsēju, saziedas un šķeļas, un bērni ne vienmēr līdzinās vecākiem. Ja zāle netiek regulāri pļauta, ozolītes var aizklīst pa dārzu, kur pašām patīk, un sagādāt jaukus pārsteigumus. Pēc tam būs vēl vairāk žēl pļaut, jo tur taču zied tās smukās ozolītes!
- Labi kaimiņi dobē. Par ozolīšu kaimiņiem var pārlieku nerūpēties – viņa tik un tā pie tiem ilgi nepaliks. Var augt un ziedēt pusēnā un pat ēnā līdzās hostām.
- Dabā. Liela auguma, līdz pat metram, un lieli ziedu zvaniņi. Aug mazos pulciņos sausos mežos un krūmājos, pļavās, upju krastu un pauguru nogāzēs. Zied no jūnija līdz augustam.
- Dārzā. Šķirnes – ‘Grandiflora’ ar ziliem un ‘Grandiflora Alba’ ar baltiem ziediem. Tikpat dižas kā savvaļas suga, tikai ziedu vairāk. Labi jūtas saulē, pusēnā, vidēji bagātā augsnē, kas var būt arī mālaina. Brīnišķīgs augs pļavveida stādījumiem. Labos augšanas apstākļos var izsēties.
- Labi kaimiņi dobē. Ziemcietes: astilbes, brūnactiņas, delfīnijas, ehinācijas, gerānijas, naktssveces, pelašķi, sārmenes. Dekoratīvās graudzāles miskantes.
- Dabā. Nelielas, 10–30 centimetru neļķītes ar smaržīgiem baltiem vai gaišsārtiem ziediņiem pa vienam vai dažiem stublāja galotnē. Ziedlapu maliņas bārkšainas. Zied no jūnija līdz augustam. Aug sausos priežu mežos, piejūras un iekšzemes kāpās, smilšainās nogāzēs un sausās piejūras pļavās. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
- Dārzā. Smiltāju neļķe veido kompaktus, blīvus, cieši pie zemes augošus pudurīšus. Ziedi smalki, balti, ar ļoti saldu smaržu. Patīk saulainas, atklātas, karstas vietas. Aug trūdvielām nabadzīgā, irdenā, smilšainā, sausā augsnē. Iztur lielus sausuma periodus. Brīnišķīgs augs akmeņdārziem, smilšainiem pļavas tipa stādījumiem.
- Labi kaimiņi dobē. Līdzīgi kā dzirkstelītēm. Ziemcietes: asklēpijas, heihēras, ibēres, silpurenes, skabiozas, mārsili. Dekoratīvās graudzāles: grīšļi, kelērijas, pumpursmilgas.
