• Latvieša perfektais kartupelis. Kāds tas ir?

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    8. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Gribi audzēt kartupeļus? Uzzini, ko darīt vēl pirms nākamās sezonas un kuras šķirnes būs īstās. Iesaka Ilze Skrabule, Dr.agr., kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece.

    Neliegsimies, kartupelis mums ir svarīgs un mīļš. Izrādās, vidējais latvietis patērē vismaz simt kilogramu kartupeļu gadā! Turklāt mums ir atšķirīga gaume – citur Eiropā pārsvarā ciena mazmiltainus kartupeļus ar baltu mīkstumu, bet latvieša perfektais kartupelis ir dzeltens un miltains.

    Protams, zināms arī, ka katram gatavošanas veidam piemērotas atšķirīgas šķirnes. Miltainie būs labi pasniegšanai sausā veidā pie gaļas un zivju ēdieniem. Izteikti miltainie, tādi, kas viegli izjūk, perfekti derēs biezputrām, biezzupām. Savukārt zupām un salātiem labāk izvēlēties stingrākus, mazāk miltainus. Bet – par visu pēc kārtas!

    Ko stādīt?

    Ja vēlies izaudzēt veselīgus un ražīgus kartupeļus, vislabāk pirkt sertificētu sēklu, jo tajā nav vīrusu slimību vai arī to ir ļoti maz. Arī citu patogēnu klātbūtne tiek stingri kontrolēta, nepārkāpjot kvalitātes slieksni. Un pats galvenais – sertificēta sēkla garantē, ka tā ir noteikta šķirne.

    Paraugāmies tuvplānā! Vispirms jāzina, ka kartupeļi tiek pavairoti nevis tieši ar sēklām no ogām, kas veidojas pēc ziedēšanas, bet ar bumbuļiem, kas izaug augsnē – veģetatīvā ceļā. Tas nozīmē, ka gadu pēc gada bumbuļos uzkrājas vīrusslimības un citas kaites, kas pāriet uz nākamo paaudzi, var samazināt ražu un bojāt jauno bumbuļu kvalitāti. Kādreiz teica, ka šķirne izvirst, kas nozīmē, ka augus pārņēmušas vīrusslimības, un tāpēc sēklas materiāls ir jāatjauno. Mūsu veselību kartupeļu vīrusi gan neapdraud, bet stipri inficētiem sēklas bumbuļiem neveidojas liela un izskatīga raža.

    Sēklaudzēšana sākas ar atveseļošanu, kam izmanto vairākas metodes, piemēram, kartupeļu bumbuļus kādu laiku ievieto termoterapijas kamerā. Bumbuļi veido asnu dzinumus, kur jaunajās šūnās paaugstinātā temperatūra aizkavē slimību ierosinātāju iekļūšanu. Jaunās veselās šūniņas atdala, iestāda mēģenītēs barotnē un izaudzē veselu augu. Vēlāk šis augs veidos veselus sēklas bumbuļus un aizsāks sertificēta sēklas materiāla ražošanu.

    Raža pirms Jāņiem?

    Mazdārziņā ieteicams stādīt agras vai vidēji agras šķirnes, kas mūsu klimatiskajos apstākļos padodas labāk. Agrajiem kartupeļiem gan būs salīdzinoši mazāka raža, taču tos arī mazāk postīs slimības. Stādot vidēji vēlas un vēlas šķirnes, bet nelietojot fungicīdus pret lakstu puvi (jo mazdārziņā negribas lietot ķīmiskas vielas), var gadīties, ka neveidosies paredzētā lielā raža.

    Lai kartupeļus ēstu jau pirms Jāņiem, tie ne vien agri jāstāda, bet arī jādiedzē. Tad tie ne vien ātrāk sadīgs, bet arī būs izturīgāki pret augsnē esošajiem slimību ierosinātājiem. Diedzētiem bumbuļiem parasti veidojas vairāk asnu, jo tie attīstās ne tikai no bumbuļu virsotnēm, bet arī no sānu acīm.

    Agrai ražai no miltainajām šķirnēm labi padosies Agrie Dzeltenie un Lenora. Agras ir arī Monta un Rigonda, bet tās ir mazāk miltainas.

    Kā diedzēt?

    • Kartupeļus diedzēšanai novieto gaišā telpā, kurā gaisa temperatūra ir plus 12–15 grādu, bet var būt arī 5–10 grādi.
    • Kartupeļus diedzēšanai var nobērt 1–3 bumbuļu biezā kārtā uz grīdas, taču parocīgāk ir diedzēt kastēs ar paaugstinātiem stūriem, lai tās var salikt citu virs citas.
    • Diedzējot ilgāku laiku, jaunajā cerā veidojas mazāk bumbuļu, bet tie izaug lielāki. Īsākā laikā diedzētiem sēklas kartupeļiem izveidojas kuplāki ceri ar lielāku bumbuļu skaitu, toties sīkāka izmēra. Agras ražas iegūšanai paredzētos kartupeļus vēlams diedzēt 50–60 dienas. To var sākt darīt jau no 8. marta.
    • Kartupeļus pavasarī stāda, kad augsne iesilusi līdz plus 8–10 grādiem, bet diedzētus bumbuļus var stādīt mazliet agrāk, jo tie ir izturīgāki pret aukstumu un augsnes patogēniem.    

    Kur un kā stādīt?

    • Kartupeļiem patīk smilšmāls vai mālsmilts un irdena augsne.
    • Vēlams paeksperimentēt, lai izvēlētos savam dārzam piemērotāko šķirni. Ir šķirnes, kas ir jutīgākas pret sev nelabvēlīgu augsni, piemēram, ‘Madara’. Praksē pārbaudīts – tā ļoti labi izauga Priekuļos, bet tai pilnīgi nepatika Kurzemes pusē. Citas šķirnes nav tik jutīgas pret augšanas apstākļiem.
    • Mālainā augsnē vislabāk padosies ‘Prelma’ un ‘Monta’. Savukārt smilšainā augsnē ideāli augs visas šķirnes, tikai jānodrošina vienmērīgs augsnes mitrums visas sezonas laikā.
    • Bieži mazdārziņos kartupeļi katru gadu aug gandrīz vienā un tajā pašā vietā. Lai gan kopumā kartupeļi ir ļoti pacietīgi, jārēķinās, ka šādi var savairoties kaitēkļi – kartupeļu lapgrauzis un arī slimību izraisītāji.
    • Kartupeļus nav vēlams stādīt vietā, kur nesen uzarts zāliens, jo tad divus trīs gadus jauno ražu var apdraudēt drātstārpu un maijvaboļu kāpuri. Tas nozīmē, ka bumbuļos būs bojājumi, tos būs nogaršojuši kaitēkļi un, iespējams, izgrauztajos dobumos varēs sastapt paēdušus kāpurus. To skaitu samazinās dziļa augsnes sastrādāšana katru gadu.
    • Kartupeļiem nebūs piemērota vieta, kur iepriekš audzēti krustzieži, piemēram, kāposti vai rukola, jo tad tiem būs sliktāka garša.
    • Tos nevajadzētu stādīt blakus tomātiem un paprikai, jo šiem augiem ir kopīgas slimības, piemēram, lakstu puve un sausplankumainība.
    • Kartupeļiem ļoti patīk rušināšana. Ecējot, vagojot un kaplējot tiks iznīcinātas nezāles un nodrošināta gaisa klātbūtne augsnē. Pirmā ecēšana nepieciešama jau 5–10 dienas pēc stādīšanas. Var izmantot speciālus ecēšveida vagotājus, kas rušina vagu un sānu virsmas. Vagošanu, veidojot augstākas vagas, veic ik pēc 7–14 dienām, līdz augi ir tik lieli, ka lapas starp vagām sakļaujas. Ja nav speciālas tehnikas, tas pats nelielās dobītēs ir izdarāms ar kapli un grābekli.
    • Dārza un agroķīmijas veikalos var iegādāties speciāli kartupeļiem sagatavotus komplekso mēslojumu veidus, bet ļoti pateicīgi tie būs par kūtsmēsliem un kompostu. Tikai kūtsmēsli jāiestrādā iepriekšējā gada rudenī. Ja tos lieto reizē ar kartupeļu stādīšanu, augsnē rodas sārmaina vide, kas veicina kraupja veidošanos uz jaunās ražas kartupeļiem.
    • Divas nedēļas pirms ražas novākšanas jānopļauj kartupeļu laksti, sevišķi vēlajām šķirnēm, lai bumbuļu miza nobriestu un būtu gatava glabāšanas sezonai.

    Lai kartupeļi neslimo

    • Kartupeļu lapgraužus jeb Kolorādo vaboles (Leptinotarsa decemlineata) mazdārziņā var ierobežot ar bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem Bacilon, NeemAzal, zaļo ziepju šķīdumu vai biškrēsliņu novārījumu. Tomēr visefektīvāk ir vienkārši nolasīt vaboles un kāpurus ar rokām.
    • Pret vispostīgāko slimību lakstu puvi, ko izraisa mikroorganisms Phytophthora infestans, var cīnīties, izmantojot veselu sēklas materiālu, kā arī ievērojot noteiktu augu maiņu. Arī kartupeļu diedzēšana palīdz, jo tad tie attīstīsies ātrāk, pirms lakstu puves parādīšanās. Nozīme ir arī šķirnes izturībai pret lakstu puvi.
    • Melno kraupi (Rhizoctonia solani) var ierobežot, kartupeļus stādot pietiekami iesilušā zemē un diedzējot. Rudenī pēc lakstu nopļaušanas nevajadzētu novilcināt kartupeļu rakšanu. Ilgstoša atrašanās mitrā un vēsā augsnē veicina jauno bumbuļu inficēšanos ar melno kraupi.
    • Parastā kraupja profilaksei, ko izraisa mikroorganisms Streptomyces scabies, kartupeļiem jānodrošina vienmērīgs augsnes mitrums visu audzēšanas sezonu. Parastā kraupja attīstību veicina tikko izmantota kaļķojamā materiāla klātbūtne un svaigi iestrādāti kūtsmēsli, tāpēc tieši kartupeļu audzēšanas gadā vajadzētu izvairīties no šāda veida augsnes ielabošanas.
    Cik bīstamas ir nematodes?
    Atbild Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības eksperte.
    Vislielākās raizes dārzkopjiem sagādā kartupeļu sakņu pangu nematode (Meloidogyne spp.), kas bojā ne tikai kartupeļus, bet arī tomātus, paprikas, gurķus, burkānus, sīpolus, ķiplokus, zemenes un citus augus. To dēļ uz saknēm veidojas izaugumi, kuros attīstās jaunas nematodes. Saknes deformējas, vairs nespēj pilnvērtīgi apgādāt augu ar ūdeni un barības vielām, augi sāk nīkuļot, vīst, aiziet bojā. Pabeidzot attīstības ciklu, tās iznāk ārā un meklē citas saknes, kur iemitināties. Latvijā beidzamajos desmit gados sakņu pangu nematodes izplatās ļoti strauji un tiek pārnēsātas ar stādāmajiem kartupeļiem. Sliktā ziņa – ja nematodes ieviesušās augsnē, tās tikpat kā nav iespējams iznīcināt.

    Priekuļos, Agroresursu un ekonomikas institūtā, izveidotās kartupeļu šķirnes

    Agrie Dzeltenie – agra, ražīga. Miza dzeltena, mīkstums dzeltens, bumbuļa forma apaļi ovāla. Vārīti bumbuļi ir ļoti miltaini, sausi, viegli irstoši, ar graudainu struktūru. Pēc vārīšanas var nedaudz tumšoties. Pasniedz pamatēdiena piedevai. Lieliski biezputru gatavošanai, biezeņzupām.   

    Imanta: vidēji vēla, izturīga pret nematodi, relatīvi izturīga pret lakstu puvi. Augsts cietes saturs. Bumbuļi garenovāli, miza dzeltena ar sārtām acu vietām. Šai šķirnei ir balts (!) mīkstums. Vārīti ļoti miltaini, ideāli biezputrai.

    Gundega: vidēji vēla, izturīga pret nematodi. Bumbuļi ovāli, plakani, miza sārta, mīkstums dzeltens. Vārīti bumbuļi vidēji miltaini, netumšojas. Noder pasniegšanai pie zivju un gaļas ēdieniem.

    Lenora: vidēji agra, izturīga pret nematodi, relatīvi izturīga pret lakstu puvi. Miza dzeltena, mīkstums dzeltens, bumbuļu forma apaļi ovāla. Vārīti bumbuļi nedaudz miltaini, bet stingri, mīkstumam maiga, nedaudz valga struktūra. Lieliski pasniegšanai kā gaļas vai zivju ēdiena piedeva vārītā vai tvaicētā veidā. Pēc vārīšanas netumšojas. Var izmantot arī salātos un kartupeļu frī gatavošanai.

    Brasla: vidēji vēla, izturīga pret nematodi, jutīga pret lakstu puvi. Augsts cietes saturs. Bumbuļi apaļi ovāli, miza dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Vārīti ļoti miltaini, labu garšu. Noder pasniegšanai sausā veidā.   

    Magdalena: vidēji vēla, ziedi violeti ar baltu, bumbuļi apaļi, plāna sarkana miza. Bumbuļu mīkstums dzeltens. Vārīti miltaini, ar labu garšu.

    Prelma: vidēji agra, izturīga pret nematodi. Miza dzeltena, mīkstums dzeltens, bumbuļu forma garenovāla. Vārīti bumbuļi viegli miltaini, netumšojas. Garšīgi krāsnī cepti.

    Aloja Agro piedāvātās šķirnes:

    Vineta: agra, ražīga galda kartupeļu šķirne. Miza tīklota, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens, bumbuļu forma apaļi ovāla. Piemēroti vārīšanai, nedaudz miltaini, bet stingri.

    Karelia: vidēji agra, ražīga galda kartupeļu šķirne. Miza tīklota, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens, bumbuļu forma apaļi ovāla. Piemēroti vārīšanai, miltaini.

    Theresa: vidēji agra, ražīga galda kartupeļu šķirne. Miza viegli tīklota, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens, bumbuļu forma ovāla. Piemēroti vārīšanai, miltaini. Pēc vārīšanas var nedaudz tumšoties.

    Pasūti jau ziemā!
    Sertificētu kartupeļu sēklu var iegādāties no selekcionāriem un selekcijas firmu pārstāvjiem. Parasti to pārdod 10, 25, 50 kilogramu iepakojumos. Sertificēti sēklas kartupeļi ir dārgāki nekā pārtikas kartupeļi, taču pagaidām jaunā cena vēl nav zināma. Cik maksāja agrāk? Vislabāk noteiktu daudzumu savam dārzam pasūtīt jau janvārī, jo sertificēšanas process ir diezgan ilgs. Sēklas materiāla atbilstību prasībām apliecina sertifikāts un iegādātajam fasējumam pievienotā etiķete.

    Dažas vietas, kur pirkt sēklas kartupeļus

    • Agroresursu un ekonomikas institūtā Priekuļos un Stendē.
    • SIA Aloja Agro (Europlant oficiālais pārstāvis Latvijā) Alojas novada Braslavas pagastā.
    • SIA Īves grupa Jelgavas novada Cenu pagastā.
    • Zemnieku saimniecībā Piekalnes Valkas novada Vijciemā.
    • Zemnieku saimniecībā Kalnāres Aizkraukles novada Skrīveros (Agrico oficiālais pārstāvis Latvijā).
    • Zemnieku saimniecībā Gudriķi Nīcas novada Otaņķu pagastā.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē