Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tie, kuri seko līdzi šim lasāmseriālam, gan jau atcerēsies, kā es paša spēkiem centos pacelt saskrūvēto rāmi. Tas tika darīts, lai no apakšas pieskrūvētu atbalsta dēļus grīdas apakšai.
Patiesībā jau to varēju arī nedarīt. Proti, nemocīties – necelt. Varēju pieskrūvēt kājas un tad dēļus pievilkt no apakšas. Un, taisnību sakot, vēlāk tā arī darīju, jo ar dēļiem, ko pieliku sākotnēji, bija par maz.
Citi lasa
Kāpēc vispār tie dēļi tur bija jāliek? Jo uz tiem gūlās skaidu plāksnes, kas ir grīdas pīrāga apakšējā daļa. Pīrāga vidu pilda septiņus centimetrus biezs putuplasts, kas visās spraugās, gar koka un putuplasta malām aizpūsts ar celtniecības putām.
Tam visam pa virsu nāk šikas OSB plāksnes, kas krāsotas, lai saglabātu ilgmūžību. Šīs plāksnes nopirku kopā ar visām citām šķūņa detaļām.
Pirmās pīrāga apakšējās plāksnes piezāģēju ar roku. Izmēri mainījās, bet caurmērā vajadzēja 50 × 70 centimetru lielus taisnstūrus.
Tā kā mans plāns sākotnēji bija strādāt ar rokas zāģi, pirmo plākšņu sazāģēšana būtu pielīdzināma cauruma dauzīšanai ledū ar zobu bakstāmo. Pilnīgs murgs. Jo tālāk zāģē, jo vairāk zāģis sprūst un ķeras.
Divarpus grīdas šūnas aizpildīju, zāģējot ar roku, līdz rokas zāģi iemainīju pret Makita DHS 661 ripzāģi. Ziniet, kas ir viena no būtiskākajām iezīmēm mehāniskajiem instrumentiem? Tie paātrina procesu.
Taču akumulatora instrumenti dara brīnumus!
Tie ir portatīvi un neatkarīgi. Turklāt ar salīdzinoši lielu kapacitāti un jaudu.
Ar DHS 661 ripzāģi nepilnās divās stundās biju ticis galā ar apakšējo grīdas klāju. Ja no plāksnēm nebūtu jāizrauj vecās naglas un skrūves, pietiktu ar stundu.
Arī putuplasta ieklāšana neaizņēma daudz laika. Jo šūnas platums sakrita ar plāksnes platumu – 50 centimetru. Bez rēķināšanas uz saviem 15 kvadrātmetriem nopirku divus putu balonus.
Drošāk būtu, ja rezervē būtu arī trešais. Bet pietika.
Ziemā grūti saprast, cik daudz putuplasta daļiņas izsējas pa dārzu. To redzēs pavasarī. Tas ir šī materiāla vienīgais mīnuss.
Vēl pirms pandēmijas humpīšos nopirku baigi foršo armijas darba jaku, ko šad tad mēdzu uzvilkt arī ikdienā, braucot uz darbu. Diemžēl sačakarēju to ar putām. Tas pats notika ar biksēm.
Darbs ir ķēpīgs, tāpēc, draugi, apģērbieties atbilstoši!
Ap pusdienas laiku biju pabeidzis grīdas siltināšanas darbus un ķēros pie melnās grīdas klāšanas. Plāksnes skrūvēju ar Makita DTD 171 V18 sērijas triecienskrūvgriezi.
Tā ir maza atomelektrostacija tavās rokās. Superjaudīga, visai ērta ilglaicīgai strādāšanai un ar diezgan plašu izvēlni veicamajiem darbiem.
Kad biju pabeidzis skrūvēt, sāka līt lietus. Perfekts taimings. Apklāju būvi ar tentu, aiznesu instrumentus uz mašīnu, pīpēju, skatījos uz to, ko tikko biju paveicis, un nespēju noticēt, ka vienas dienas laikā esmu izdarījis trīs dažādus darbus, noslēdzot svarīgu posmu.
Nākamajā nedēļā vajadzēja tik vien kā apzāģēt OSB plākšņu malas, kas karājās pāri rāmim, un varēju ķerties pie sienu konstrukciju būvēšanas.
Braucot pa Kazas sēkļa viļņainajiem ceļiem pretī civilizācijai, beidzot bija sajūta, ka esmu spēris lielu soli progresa virzienā.
Ja visu darīšu pareizi, sienas neprasīs vairāk par vienu nedēļas nogali.
Nākamā sērija jau nākamnedēļ!
Seko Ralfa gaitām arī Instagram @budauzsekla
