Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visiem Latvijas ceļiem, lai kad tie būvēti, ir viens pamats – vismaz metrs nesalstošas kārtas, kas parasti ir smilts, bet virspusē – cietais segums: asfalts, asfaltbetons, šķembas vai kāds cits materiāls. Lai cik labs būtu ceļš, agri vai vēlu un retāk vai biežāk, bet tas ir jāremontē.
Tas, ka ceļā parādās bedres, ir normāli: ceļš ir paredzēts cilvēkam, un, jo intensīvāk ceļu izmanto, jo vairāk tas bojājas.
Protams, ja visi braucēji vienmēr brauktu ļoti, ļoti lēnām – ne ātrāk kā 20 kilometrus stundā –, ceļa segums saglabātos labāk un remontēt to vajadzētu retāk, bet… tāpēc jau ceļš ir ceļš, lai pa to brauktu: ceļš kalpo cilvēkam, nevis cilvēks ceļam!
Iebraucamais ceļš ar grants segumu jāremontē ik pēc pāris gadiem, asfalts un bruģis – retāk un ar specifiskākiem paņēmieniem. Ir saimnieki, kas savu iebraucamo ceļu labo nepārtraukti: tiklīdz izveidojas kāda bedrīte, tā ar grābekli sarušina tajā atpakaļ izdangāto ceļa segumu. Jā, tā patiešām var darīt – tāds pamatīgāks remonts būs vajadzīgs retāk, bet katrs pats var izvēlēties: labot ceļu katru nedēļu vai atrast vienu dienu gadā, kad ķerties pie darba un iebraucamo ceļu saremontēt uz diviem gadiem.
Ceļu drīkst remontēt tikai tad, kad zeme pilnībā atkususi.
Tam, kādi laikapstākļi ir konkrētajā dienā, nav lielas nozīmes: ja vien tas netraucē pašiem, ceļu var remontēt arī tad, ja līst lietus. Tomēr darbam laikus jāsagatavojas.
Zini!
Pļavā iebraukātas sliedes vai uz melnzemes uzbērta šķembu vai grants kārta nav nosaucama par ceļu – tādu saremontēt un uzturēt ir gandrīz neiespējami, un nav nekāds brīnums, ja pavasara atkusnī, rudens lietavās vai slapjākā vasarā šāds ceļš nav izbraucams.
Jebkura materiāla seguma bēršana vietā, kam nav stingra pamata, būs tikai īslaicīgs risinājums. Ko ar tādu tā saukto ceļu darīt – tas nemaz nav atbildams: vai nu jāiebrauc jaunas sliedes kādā stingrākā pļavas vai tīruma vietā, vai arī jābūvē ceļš.
Ceļa remontam vajadzīgs
- Materiāls bedrīšu piepildīšanai. Vislabāk derēs dolomīta šķembas vai smalcināti būvgruži.
- Vibroplate jeb bliete. Tā būs vajadzīga, lai bedrē iebērtās šķembas sasmalcinātu un sablietētu.
- Ķerra šķembu pievešanai pie bedres.
- Lāpsta un grābeklis, bet, ja bedres pielijušas ar ūdeni, arī liela slota.
- Darba cimdi
Tas, ko tautas valodā saucam par šķembām, patiesībā dēvējams par minerālmateriālu maisījumu: tikai drupinātas šķembas vai grants un šķembu maisījums. Ceļu remontam der gan viens, gan otrs, ja vien tam ir atbilstoša frakcija 0–45, kas nozīmē, ka tajā ir gan gabaliņi kā smilšu graudi (0 milimetri), gan palieli dolomīta gabali (45 milimetri).
Materiāls bedrīšu piepildīšanai
Biežāk izmantotais un labākais materiāls bedru aizbēršanai ir dolomīta šķembas.
Kur meklēt?
Ērtākais veids, kā atrast dolomīta šķembas, – meklēt piedāvājumus sludinājumos vai izmantot kaimiņu ieteikumus. Noteikti jāņem vērā šķembu atvešanas izdevumi – dažkārt transporta pakalpojumi izmaksā tikpat, cik pats remonta materiāls, tātad jāmeklē šķembas iespējami tuvāk ceļa remonta vietai.
Cik maksā?
Parasti pārdevēji šķembas mēra kubikmetros, bet, ja nu kāds piedāvā tonnās, tad zini, ka viens kubikmetrs šķembu ir apmēram 1,6 tonnas. Viens dolomīta šķembu kubikmetrs karjerā maksā 8–15 eiro (cena atkarīga no frakcijas, tīrības, vietas utt.). Protams, ja šķembas pārdod starpnieks, tās maksās vairāk.
Kādas pirkt?
Meklē šķembas, kuru frakcija ir 0–32 vai 0–45 milimetri. Tas ir izplatītākais maisījumus ceļu virskārtas remontam. Tajā jābūt ļoti dažādu izmēru šķembām – jābūt gan lielākām (atkarībā no izvēlētās frakcijas – 32 vai 45 milimetri), gan mazākām, gan pilnībā sadrupušām šķembām. Ja atvestā krava izskatās pēc smiltīm, tas nekam neder. Tev vajag nevis smiltis, bet šķembas! Arī tad, ja kravā ir tikai lieli šķembu gabali, bet nav sīko šķembu – prece ir slikta. Nekvalitatīvas šķembas bedrēs slikti sablietēsies, tādēļ ceļš drīz vien būs jāremontē atkal.
Cik pirkt?
100 metriem ļoti bedraina ceļa vajadzēs 5–10 kubikmetrus dolomīta šķembu. Ja paliks pāri – nekas, noderēs nākamajā ceļa remontā. Kā saprast, vai tiešām ir atvests tik daudz, cik pasūtīts? Diemžēl ir ļoti grūti noteikt, vai šķembu pārdevējs patiešām atvedīs tik daudz šķembu, cik pasūtīts (tiesa, pieredze liecina, ka, pat tad, ja pasūtītājs saņem visu prasīto šķembu daudzumu, viņam atvestā un izbērtā kaudze šķiet ļoti maza). Viens no pārdevēju āķiem ir piedāvāt privātpersonai it kā lielāku šķembu daudzumu par mazāku cenu. Ir tāda ceļu būvē labi zināma viltība: pārdevējs sola ar vienu mašīnu atvest 20 kubikmetrus lētu un labu dolomīta šķembu, bet cits pārdevējs – 16 kubikmetrus mazliet dārgāku, bet tikpat labu šķembu. Visticamāk, ka pārdevējs, kurš sola 20 kubikmetrus, patiesībā arī atvedīs 16 kubikmetrus, jo 20 kubikmetri šķembu sver tik daudz, ka tik smagu kravu pa Latvijas ceļiem neviens neriskēs vest – sods ir pārāk bargs. Bet viņš ar savu lielākās un lētākās preces viltību būs piesaistījis vairāk pircēju.
Kur bērt?
Vislabāk atvestās šķembas izbērt remontējamā ceļa vidusdaļā, lai ceļš līdz bedrēm būtu iespējami īsāks.
Ko vēl var pirkt?
Bedru remontam veiksmīgi var izmantot arī drupinātus būvgružus, tikai rūpīgi jāseko, vai kvalitāte ir atbilstoša. Piemēram, maisījums, kurā ir pusķieģeļi, ceļa remontam nederēs, jo tos ar blieti būs grūti saskaldīt.
Ko labāk nepirkt?
Būvmateriālu veikalos maisos nopērkami dažādi materiāli, ko teorētiski it kā varētu izmantot ceļa remontam, bet – nepērc! «Remontēt ceļu ar būvmateriālu veikalā pirktiem materiāliem ir tik dārgi, ka to var atļauties vai nu ļoti bagāti cilvēki, vai muļķi,» saka mūsu eksperts Gatis Līcis. Iedomājies: karjerā dārga smilts maksā divus eiro kubikmetrā, un tikpat vai pat vēl dārgāk veikalā maksā arī maiss smilts. Līdzīgi ir ar citiem ceļu remonta materiāliem.
Vibroplate jeb bliete
Tā ir iekārta, ar ko sablietēt remontējamā ceļa bedrē sabērto materiālu.
Kur ņemt?
Pirkt šo iekārtu tev visdrīzāk nevajag. Iznomā to tuvākajā nomas punktā! Daudz nomas punktu Latvijā ir uzņēmumiem CT noma, Storents un citiem. Katram no šiem uzņēmumiem ir mājaslapa internetā, kur var atrast tuvākās iznomāšanas vietas.
Kādu ņemt?
Mazākās blietes sver 50 kilogramus, lielākās – 700 kilogramus. Lauku ceļa remontam labāka būs 200 kilogramu, bet derēs arī 100 kilogramu bliete.
Cik maksā?
Bliete izmaksās aptuveni 30 eiro diennaktī. Visticamāk, nomas punktā prasīs atstāt arī zināmu ķīlas naudu. Noteikti pamēģini iedarbināt blieti jau nomas punktā! Ja tā rūc un vibrē – darbosies!
Kā darbojas?
Ar blieti strādāt var arī pusaudzis, jo nekā īpaši smaga tur nav: tā tika jāgroza vai jāpavelk atpakaļ, pārējo izdara pats agregāts – sadauza un sablīvē akmeņus.
Un tagad – pie darba!
Trijatā dūšīgi strādājot, 200 metrus ceļa dienā noteikti var saremontēt. Ja ārā līst lietus – nekas, bet, ja bedres pilnas ar ūdeni un dubļiem, pirms šķembu iebēršanas izslauki bedri ar lielu birsti. Šķembas ber ķerrā, atstumj pie bedres, ieber tajā, nolīdzina ar grābekli un tad pāri šķembām nobrauc ar blieti. Var visu bedri uzreiz piebērt pilnu ar šķembām, var bērt un blietēt pa kārtai. Jāievēro, ka šķembām bedrē jābūt ar nelielu kaudzīti, jo to apjoms sadrūpot samazināsies. Darbojoties ar blieti, varēs labi just, vai klājums izdodas līdzens.
3 biežākās kļūdas, remontējot ceļu
1. Mēģinājumi ietaupīt, iztiekot bez blietes. Var jau domāt – kam to blieti! Bet vajag gan! Ja bedrē sabērsi šķembas, bet tās nenoblietēsi, remonta rezultāts būs daudz sliktāks – akmeņi savā starpā nesaķersies, ceļš būs nelīdzens, un bedres drīz vien izdangāsies no jauna.
2. Pārāk daudz šķembu. Ja bedrē dolomīta šķembas ieber ar pārāk lielu kaudzi un tad noblietē, bedru vietā uz ceļa rodas izciļņi.
3. Labošana, kamēr ceļš vēl nav atkusis. Lai cik neciešamas šķiet bedres agrā pavasarī, ir jāpagaida, kamēr zeme pilnībā atkususi, un tikai tad var sākt remontēt.
Vienīgā bedre. Kā aizlāpīt?
Ja ceļā ir tikai viena bedre, pirkt dolomīta šķembu kubikmetrus un nomāt blieti droši vien nav vērts. Iespējams, šķembas palikušas pāri no iepriekšējā ceļa remonta, bet, ja to nav, var sabērt bedrē māla ķieģeļu lauskas, izdedžus, sadrupinātus būvgružus un nolīdzināt, iztiekot bez blietes. Neliec bedrēs zarus, naglas, metāla gabalus, neber tajās oļus – apaļos akmeņus! Tie nedrups, turklāt braucot akmeņiem pāri, kāds var izlidot no bedres un savainot garāmgājēju vai trāpīt mašīnai.
