Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad un kā izrakt?
Vislabāk peoniju ceru dalīt, kad tas ir trīs līdz četrus gadus vecs. Ja peonijai ir pieci un vairāk gadu un krūms ir ļoti liels, tas būs daudz grūtāk. Tad ap augu apmēram 25 centimetru attālumā no ziedkātiem apdur ar lāpstu, mēģinot izkustināt ceru. Stādi vairs nebūs tik kvalitatīvi, jo tos sanāks aplauzt, un tie būs jāataudzē atsevišķā dobē. Kamēr izaugs pilnvērtīgs stāds ar vismaz trim pumpuriem un tikpat daudzām resnām, barojošām saknēm, paies divi gadi.
Ceru izceļu ar labu dārza lāpstu. Ar dakšām neko neizraksi – tie nav kartupeļi. Pāris reižu augam aproku riņķī apmēram 20 centimetru attālumā, durot lāpstu taisni zemē, mēģinu to izkustināt. Tuvāk durt nav vēlams, lai neievainotu sakneņus, jo peonijai ir ļoti plaša sakņu sistēma. Aiz lakstiem augu nemēģini izcelt – tā var tikai noraut pumpurus no saknēm.
Kad cers izņemts no zemes, es to nopurinu, uzceļu uz plastmasas kastes, nomazgāju ar ūdens strūklu, izgriežu bojātās vietas un nogriežu lakstus. Pēc izrakšanas sakneņus mazliet atstāju saulītē apžūt.
Apžuvušus gumus ir vieglāk sadalīt, jo saknes nav tik trauslas.
Tad stādu uzceļu uz galda, lai vieglāk strādāt. Sadalu ar platu dārza nazi, kas nelokās, un dārza šķērēm. Ja nepieciešams, ņemu talkā arī āmuru un cera centrā iedzenu ķīli. Intersekciju grupas peonijām vajadzīgs pat zāģis, jo saknes ir tik cietas, ka citādi sadalīt nav iespējams. Protams, sakneņi mēdz salūzt, kā pašiem ienāk prātā, šim darbam ir vajadzīga pieredze un iemaņas. Sākumā kādu stādu sanāk sabojāt – vienā rokā paliek pumpurs, otrā sakne.
Sadalītos stādus uz pusstundu iemērcu preparāta Switch šķīdumā (10 grami uz 10 litriem ūdens), lai profilaktiski pasargātu no pelēkās lakstu puves. Tad atkal apžāvēju, un stādiņš ir gatavs stādīšanai. Noteikti pielieku klāt etiķeti ar šķirnes nosaukumu, lai tās nesajuktu.
Kur un kā stādīt?
- Peonijām bedri sagatavoju 60 cm dziļumā un 60 cm platumā. Apakšā lieku labu kompostu, satrūdējušus kūtsmēslus vai kūtsmēslu aizvietotāju. Arī no bedres izrakto zemi, ko apmēram uz pusi sajaucu ar neitralizētu kūdru, pievienoju pāris sauju pelnu un sauju komplekso lēni šķīstošo minerālmēslu (NPK 19–20–20).
- Stādu bedrē ievietoju tik dziļi, lai virs pumpuriem, kas rudenī jau labi redzami, būtu pieci centimetri zemes. Dziļāk ne, jo tad stāds sliktāk augs un ziedēs.
- Peonijām patīk smilšmāla augsne, taču pats svarīgākais ir atvēlēt tām saulainu vietu, kur pavasaros un rudeņos nekrājas ūdens. Nestādi peonijas skujeņu dobē vai lielu krūmu un koku tuvumā, kas tām atņems gan ūdeni, gan barības vielas.
- Nav vēlams tās stādīt turpat, kur augušas iepriekš, jo augs šajā vietā būs iztērējis visas sev nepieciešamās barības vielas. Protams, var izrakt milzīgu bedri un iepildīt svaigu, kārtīgi ielabotu augsni, taču labāk izvēlēties citu vietu un ļaut zemei atpūsties.
- Augsni pēc iestādīšanas uzmanīgi pieblīvē ar rokām, nevis piespied ar kāju. Peonija nav koks! Vēlāk arī lietus izdarīs savu.
- Iestādītās peonijas nelaistu, jo septembrī zeme ir mitra no lietus un stāds vairs neaugs, tikai iesakņosies un gaidīs pavasari.
- Ja sakneņus nav iespējams iestādīt uzreiz, var vismaz pāris nedēļu uzglabāt vēsā vietā, ievietojot plastmasas maisā, kurā iebērta mitra kūdra vai sūnas, atstājot maisa galu vaļā.
- Oktobra beigās pārliecinies, vai lietus nav noskalojis augsni no pumpuriem. Ja ir, tad atjauno augsnes cepurīti.
