Gladiolu sīpoli jāsargā no tripšiem
Glabāšanas laikā jāraugās:
- lai tie nesasalst. Ideālā temperatūra gladiolu bumbuļsīpoliem ir 4–6 grādi. Nekas slikts nenotiks, ja būs tikai 2 grādi vai kādu brītiņu pat tuvu 0 grādiem, bet mīnusus gan nevajag pieļaut;
- lai nebūtu pārāk liels mitrums (tāds, ka sāk appelēt segzvīņas);
- lai glabātavā nesāktu uzdarboties tripši. Ar aci kaitēkli nevar saskatīt, bet tripša bojājumus var sajust pēc taustes – ja bumbuļsīpola virsma ir nedaudz lipīga, skaidrs, ka tur pastrādājis tripsis. Tieši tripšu dēļ ir svarīgi, lai temperatūra glabāšanas vietā nepārsniegtu 10 grādus, jo siltākā vietā tripsis zem sīpola segzvīņām pamodīsies un sāks mieloties. Un tad jau pēc laiciņa tripša nodarījumus varēs arī ieraudzīt, ne tikai sataustīt – bumbuļsīpola virsmā būs redzami iegrimuši brūni (dzeltenajiem sīpoliem) vai gaišāki (tumšsarkanajiem sīpoliem) plankumi. Ja tripša darbošanos neatklāj līdz pat pavasarim, var gadīties, ka sīpoli būs izsūkti pavisam sausi.
Ko darīt, ja glabātavā atklāj tripšus?
Visas iedarbīgās ķīmijas amatieriem vairs nav pieejamas, tāpēc vienīgais, ko patiešām var darīt, lai tripšus apstādinātu, ir atrast iespējami vēsāku vietu un pārvietot sīpolus tur, jo tad tripsis nebūs spējīgs aktīvi darboties un atkal aizmigs. Pavasarī pirms stādīšanas visi bumbuļsīpoli obligāti būtu jākodina.
Kannu sakneņi jādala laikus
Līdz februārim kannu sakneņus ar sprīdi gariem vecajiem dzinumiem var glabāt kaut vai lielā murskulī, nedaudz apbērtus ar substrātu. Vēlams, lai temperatūra nav augstāka par 12 grādiem.
Februāra vidū un mēneša otrajā pusē kannas jau var sākt dalīt (pēc dalīšanas griezuma vietas apstrādā ar kokogļu pulveri), likt podos un lēnītēm modināt, jo kannām ir ļoti ilgs pavasara veģetācijas periods. Sākot modināt jau februārī, maijā varētu būt izauguši skaisti stādi, un tad ir cerības uz ziediem vasarā. Ja kannas sāk modināt vēlāk, tās var nepagūt uzziedēt, īpaši vēsās un lietainās vasarās.
Dāliju gumi siltumā sažūst
Piemērotākā temperatūra dāliju gumu glabāšanai ir ap 5–8 grādiem, bet ne zemāka par 3 grādiem. Ja rudens bijis visai slapjš, un, ja dālijas noraktas mitrā laikā, glabājot gumiem var rasties puve. Svarīgi, kā un kur gumi tiek glabāti – vienkārši ielikti kastītēs, ietīti avīzēs vai apbērti ar sausu kūdru? Mājas apstākļos gumi vislabāk saglabājas pagrabā, bet pagrabi, kā zināms, ir dažādi.
Teju ideāls glabāšanas veids ir gumu parafinēšana, kas tos pasargā arī no iežūšanas, bet reāli nav daudz cilvēku, kuri to dara, īpaši, ja dārzs paliels un arī citi darbi veicami.
Parasti ir tā – ja gumi labi nostāv līdz gadumijai, tad lielākoties saglabājas arī līdz pavasarim. un tomēr – drošs paliek drošs – labāk lieku reizi pārliecināties, kā tiem klājas. Ja ir manāma kāda puve, bojāto vietu vajag izgriezt un griezuma vietu apbārstīt ar kokogļu pulveri vai sauso Trihodermīnu, kas labi palīdz pret bojāšanos glabāšanas laikā.
Ja puvušas vietas konstatē gumiem, kas glabājas kādā substrātā, nebūtu par ļaunu apmainīt arī to. Otra problēma ir gumu iežūšana, kas ir gandrīz vēl sliktāk. Uz skapjaugšas vai zem gultas dzīvoklī gumus saglabāt lielākoties nevar, jo temperatūra ir pārāk augsta un gumi visdrīzāk tomēr sažūst. Teorētiski būtu jādara kaut kas, lai mikrovidi ap gumiem mitrinātu, taču to ieteikt, neredzot gumus un nezinot situāciju, ir visai riskanti. Piemēram, ja gumi stāv kūdras substrātā, to varētu mazliet pamitrināt, taču nekādā ziņā nedrīkst radīt pārāk mitru vidi.