Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ilze Grāvīte, agronome, Dr. agr., Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Šajā laikā kaitēkļi, kas ziemo augsnē, jau ir ielīduši savās guļvietās, arī gliemeži savas olu ligzdas ir noglabājuši zem kādām nezālēm vai augiem. Tāpēc, veicot augsnes virskārtas apvēršanu, daļai kaitēkļu iztraucēsim sagatavošanos ziemai un ziemošanu. Ja rudens sākumā uz stumbriem liktas ķeramjostas, tad novembrī tās var ņemt nost un sadedzināt. Arī izgrieztos zarus, kas ir slimību bojāti, būtu vēlams sadedzināt, lai samazinātu slimību tālāku izplatīšanos jaunajā sezonā.
- Ja septembrī un oktobrī bijusi vērojama jaunu dzinumu augšana un augu atkārtota ziedēšana, tagad nenobriedušās un izziedējušās zaru galotnes noteikti ir jāizgriež, lai piespiestu atlikušās zaru daļas nobriest un sagatavoties ziemas spelgonim.
- Novembra otrajā pusē varētu sākt domāt par koku stumbru kaļķošanu. Izdarot to pārāk agri, ir lielāka varbūtība, ka kaļķojums tiks noskalots. Izdarot par vēlu, var tikt bojāti koku stumbri krasās temperatūras svārstībās. Kaļķošanai jāizvēlas sausa diena, kad temperatūra ir virs nulles, lai lieki netraumētu mizas audus.
- Dārzā sabirušās lapas var sagrābt un kompostēt, bet var arī apsmidzināt ar 4–5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu (40–50 g karbamīda uz 1 l ūdens) vai koncentrētāku vircu, lai augu atliekas ātrāk sadalās. Ja augiem novērotas dažādas slimības, to vainagus apsmidzina ar 3% vara preparātu šķīdumu – bagātīgi, lai šķīdums ietecētu katrā mizas plaisā.
- Kamēr augsne vēl nav sasalusi, var sagatavot plānotās stādīšanas vietas pavasarim – tad pavasarī agrāk varēs iestādīt jaunos augļu kokus un krūmus.
- Vēls rudens pēc lapu nobiršanas ir labākais vīnogu griešanas laiks. Nobriedušās vīnstīgas var izmantot spraudeņu gatavošanai.
- Ja āboli un bumbieri novietoti glabātavā, laiks pārraudzīt krājumus, vai kāds auglis nav sācis bojāties un nesabojā apkārt stāvošos. Puve glabātavās izplatās ļoti strauji.
