Krasula ir kokam līdzīgs sukulents. Tā lapas ir biezākas nekā citiem augiem, tādējādi ļaujot tam pielāgoties dzīvei smilšainā augsnē un pārciest ilgstošu sausumu. Krasulas dzimtene ir karstie un skarbie Dienvidāfrikas tuksnešu plašumi un klinšu nogāzes, un Eiropā augs ieradās līdz ar angļu un spāņu pasaules apceļotājiem aptuveni 18. gadsimtā. Savukārt Latvijā šo istabas augu ieviesa vācu muižkungi.
Mūsdienās audzētāji un lielveikali piedāvā iegādāties dažādas naudas koka šķirnes, kas atšķiras galvenokārt ar lapu lielumu, formu un krāsu dažādību. Taču pamatā mājās audzējam divu veidu krasulas – olveida jeb portulaku krasulu (Crassula ovata) un kokveida krasulu (Crassula arborescens), ko tautā sauc par naudas kokiem.
Ziemā gaidi naudas koka ziedus
Lai gan ierastāk ir redzēt tikai zaļo lapotni, krasula arī zied. Maldīgs ir uzskats, ka krasula uzziedēs vienīgi pirms bojāejas vai tad, ja īpašnieks nebūs to pienācīgi laistījis.
Ja tā vasarā būs saņēmusi gana daudz saules, ziemā atpūtusies, nebūs pār mēru laistīta vai mēslota, ap decembra beigām tā krāšņi uzziedēs ar sīkiem baltiem vai maigi rozā ziediņiem. Augs, kurš labi jutīsies, ziedēs jau pirmajā gadā pēc iegādes un pēc tam katru ziemu ar ziediem priecēs saimnieku.
Sagatavo piemērotu augsni
Krasula labi jutīsies irdenā, nedaudz smagnējā, taču ūdens caurlaidīgā augsnē. Vispiemērotākā būs velēnu trūdzeme, taču tikpat labi augs jutīsies arī dārza augsnes un grants maisījumā proporcijā viens pret vienu.
Nabadzīgāku dārza augsni var uzlabot ar nelielu komposta piejaukumu. Veikalos nopērkamās universālās kūdras augsnes nederēs, jo tās uzsūc daudz mitruma un ilgstoši to saglabā, kas naudas koka saknēm nenāks par labu, īpaši, ja telpa ilgstoši ir vēsa.
Jo naudas koks vecāks un stiprāks, jo retāk vajag pārstādīt – pietiks ar reizi piecos gados pavasarī.
Savukārt jauni augi jāpārstāda biežāk atkarībā no to auguma lieluma un augšanas ātruma.
Pārstādītus augus nemēslo, jo jaunajā augsnē ir pietiekami daudz barības vielu. Vecākus augus var mēslot ar sukulentiem paredzētu mēslojumu reizi gadā, vēlams pavasarī. Sukulentiem lieto mazākas koncentrācijas mēslojumu nekā citiem augiem.
Stabils pods un mērens mitrums
Būtiski ir izvēlēties pareizā lieluma podu. Svarīgākais, lai tas spēj noturēt biezlapes smago vainagu un neapgāžas. Tam nevajadzētu būt dziļam. Krasula labi augs standarta lieluma podiņā.
Savukārt, ja esi nolēmis veidot miniatūro bonsai kociņu, droši vari izvēlēties lēzenu, taču platu podu. Pati izplatītākā kļūda krasulas kopšanā ir pārlieku bagātīga laistīšana.
Laistīšanas biežums atkarīgs no temperatūras telpā un gadalaika, taču arī vasarās būs gana, ja naudas koku aplaistīsi vien reizi nedēļā.
Savukārt ziemas periodā pietiks ar laistīšanu reizi divās vai pat trijās nedēļās atkarībā no temperatūras telpā. Jo vēsāka telpa, jo retāk augs jālaista. Svarīgi atcerēties, ka laistīšanai jābūt mērenai, ūdenim nekādā gadījumā nevajadzētu krāties puķu poda šķīvī.
Ļauj augam atpūsties
No novembra līdz februārim augam ir miera periods. Tas nozīmē, ka krasula labāk jutīsies vēsākās telpās – 10 līdz 14 grādos. Šādu temperatūru vieglāk būs nodrošināt mājās, kur ir regulējama gāzes vai krāsns apkure.
Ja telpā vajadzīgo temperatūru nodrošināt neizdodas, krasulu var pārnest uz kādu vēsāku vietu, tomēr jāatceras, ka katra pārvietošana augam rada stresu, kas savukārt var ietekmēt tā augšanu.
Neatkarīgi no telpas temperatūras miera periodā naudas koks jālej retāk nekā pārējā laikā.
Nebaidies biezlapi apgriezt
Pēc katra miera perioda agrā pavasarī naudas koku ieteicams apgriezt, tā attīrot vainagu no vecajām lapām un ziemas periodā izstīdzējušajiem zariem. Krasulai piemīt lieliska spēja atjaunot lapas un dzinumus, tāpēc tās vainagu droši var paretināt par vienu trešdaļu.
Zaru apgriešanai labi noderēs dārza šķēres vai ass nazis. Ja no kāda zara gribas atbrīvoties, tas jānogriež līdz pašam stumbram, taču zarus var arī tikai saīsināt. Ja vietas diezgan, naudas koku var audzēt lielu, taču nereti palodzes, uz kurām tas gozējas, ir visai šauras, tāpēc vainaga viena puse būs piespiesta pie loga, bet otra nokarāsies un nesaņems pietiekami daudz saules gaismas. tas ir vēl viens iemesls, kāpēc vainagu vajadzētu kopt.
Raksturīgākās naudas koka kaites
Puvi var izraisīt pārlieku bagātīga laistīšana. Pirmā pazīme ir lapu biršana un to neveselīgi dzeltenā krāsa. Var mēģināt augu kādu laiku nelaistīt, taču, ja tas nepalīdz, uzmanīgi izņem krasulu no podiņa un uzliek uz avīzes, lai notek ūdens.
Saudzīgi nokrata zemi un apskata saknes. ja tās ir bojātas, jāapgriež līdz dzīvajām vietām. ja bojāts ir arī stumbrs, tam tāpat jāizgriež bojātās vietas un jāapkaisa ar kokogļu pulveri. tad pārstāda jaunā augsnē. krasulai jebkuru auga daļu – stumbru, galotni, zarus, lapas – var viegli apsakņot.
Biezlapes postošākā sērga ir pūkainā bruņuts. Kaitēkļu oliņas ir ļoti sīkas un ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.
Bruņutis mājās var ierasties ar jaunu augu. Nereti tās var savākt ar apģērbu, kad izejam cauri veikalam, kurā uz augiem dzīvo šie kaitēkļi. Varbūt esam aptaustījuši slimu augu un pēcāk pieejam apčubināt savu naudas koku.
Ar bruņuti ne vienmēr ir iespējams cīnīties, taču var izmēģināt vienkāršu metodi – ar 40% stipru spirta šķīdumu ar otiņu apstrādā katru lapu, papildus apgriežot ļoti bojātās lapas un zarus. Tas jādara vairākkārt.
Vai naudas koks vairo bagātību?
Avelīna Līvmane, aktrise un astroloģe:
«Lai vairotu labklājību, mainītu dzīvi vai likteni, ar naudas koka audzēšanu vien būs par maz. Tomēr tas var palīdzēt koncentrēties – ja rūpīgi un pacietīgi kopsim augu, visdrīzāk tāpat izturēsimies arī pret saviem darba pienākumiem. Un tas atmaksāsies.
Bet naudas koks ir labs gluži sadzīvisku likstu gadījumā – ar to var ārstēt varžacis, un tā lapas noder, ja spiež kurpes.
Krasulas lapiņai ar nazi noskrubina plēvīti līdz mīkstumam, tad to liek uz sāpošās vietas vai varžacs un piestiprina ar plāksteri. Nākamajā dienā sāpes būs mazinājušās un āda kļuvusi mīkstāka. Šādu procedūru var atkārtot vairākkārt.»