Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja gribi sākt vērot putnus
Šim nolūkam vari izmantot interneta vietni www.putni.lv. Tur atrodami visi Latvijā sastopamie putni – to apraksts un attēli –, kā arī apkopota lielākā putnu balsu kolekcija. Portālā arī var iegūt jaunāko informāciju par aktuālajiem putnu novērojumiem mūsu valstī.
- Veido datubāzi! Te savukārt labs palīgs būs interneta vietne www.dabasdati.lv, kur var iegūt plašas zināšanas ne tikai par putniem, bet par visu dzīvo dabu Latvijā un arī iesūtīt savus individuālos novērojumus dabā. Nebēdā, ja uzreiz nepazīsti putnu – tad vari atstāt savu ziņojumu. Šajā vietnē atrodams arī ligzdojošo putnu atlants. Kā uzsver mūsu konsultants Agnis Bušs, ikviens no mums, daloties ar saviem novērojumiem, var ļoti palīdzēt tiem, kuri veic zinātniskus pētījumus. Un putni ir viens no zīmīgākajiem indikatoriem, kas parāda, kā klājas dabai. Piemēram, balto stārķu populācijas pieaugums liecina, ka ar Latvijas lauksaimniecību viss ir labā kārtībā. Pētnieki novērojumu informāciju apkopo periodos pa gadiem, un šis gala rezultāts precīzi parāda vispārējo stāvokli dabā.
- Ziņo! Ja ir kādi interesanti novērojumi, vari zvanīt Latvijas Ornitologu biedrībai (tālr.: 67221580) vai rakstīt vēstuli (e-pasts: [email protected]). Vairums ziņojumu apkopojumi atrodami vietnē www.putnidaba.lv.
- Uzzini vairāk! Ļoti izsmeļošu informāciju var atrast Lielbritānijas interneta vietnē www.rspb.org.uk. Savukārt no grāmatām visiem putnu draugiem gluži vai Bībeles vietā ir Collins Bird Guide, kas tiek uzskatīta par vislabāko šobrīd pieejamo Eiropas putnu noteicēju.
Vai putni jābaro?
Ir arī uzskats, ka putnus barot ziemā nav nepieciešams, jo tie ir raduši paši sev vajadzīgajā daudzumā atrast barību arī aukstajā sezonā. Var pat teikt, ka mūs, cilvēkus, kam patīk vērot putnu dzīvi, putnu barošanas process interesē vairāk nekā pašus putnus.
Daudziem tā ziemā ir iemīļota nodarbe, un, ja to dara atbildīgi, barošana putnu dzīvi, protams, padara vieglāku, īpaši jau dienās, kad ir bargs sals un liels sniegs.
Tikai jāatceras, ka putnu barošana ir ļoti rūpīgs un atbildīgs pienākums, ko nevar iesākt un tad pamest novārtā.
Ja reiz esi iesācis barot putnus, tas jādara visu sezonu! Agnis Bušs uzsver: «Nekādā gadījumā nevajag sākt barot putnus, ja nav pilnīgas pārliecības, ka būs iespējams to regulāri darīt tik ilgi, kamēr nokusīs pēdējais sniegs un putnus vairs neinteresēs cilvēku pasniegtā barība.»
Ko putni ēd ziemā?
Putniem nedrīkst dot visu, kas gadās pa rokai. Barībai, ko piedāvāsim putniem, pēc sastāva iespējami vairāk jāatbilst putnu dabiskajai barībai. Tā kā putniem ziemā nepieciešams ļoti daudz enerģijas, vispiemērotākā būs barība ar bagātīgu tauku saturu.
Putnus var cienāt ar dažādiem graudiem (labības, zāliena, putru vārīšanai domātajiem), sēkliņām, riekstiem, kaltētiem augļiem un ogām, kukurūzas pārslām. Putni būs pateicīgi par nesālītu speķi, sviestu, eļļu, margarīnu. Tiem patiks arī mērcētas maizes un tauku maisījums, vārītas pupiņas vai zirņi.
Barotavā var likt arī augļus un dārzeņus, piemēram, ir putni, kam ļoti garšo ķirbja mīkstums, savukārt citiem – ķirbja sēkliņas. Ja vēlies īpaši palutināt savus lidojošos ciemiņus, pagatavo tiem kādu īpašu delikatesi – sēkliņu, riekstu un graudu maisījumu, kam klāt pievienota taukviela.
Ņem vērā! Nekam nedrīkst būt klāt sāls un citas garšvielas!
6 padomi par putnu barošanu ziemā:
- Putnus sās barot, kad gaisa temperatūra dienā un naktī ir zemāka par 0 grādiem un/vai ir uzsnidzis sniegs.
- Ja sākts putnus barot, pārtraukt nedrīkst – tas jādara visu sezonu katru dienu līdz pat pavasarim, tāpēc, pirms sāc putnu barošanu, padomā arī, vai varēsi to atļauties – barošana saistīta ar papildu izdevumiem visas ziemas garumā.
- Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākumā ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās vai arī izrotāt barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm vai ko tamlīdzīgu, kas varētu piesaistīt putnus.
- Ja ir stiprs sals un sniegs, barotava jānotīra no sniega un ledus.
- Regulāri jāiztīra arī barības pārpalikumi un putnu mēsli.
- Darbojoties ar barotavu, vienmēr uzvelc cimdus un pēc tam nomazgā. Lieto cimdus un mazgā rokas pēc putnu barotavu apkopšanas, jo, ja vienkopus pulcējas liels skaits putnu, pastāv arī iespēja, ka kāds no putniem ir slimību pārnēsātājs.
Barotava ir jāpiepilda agri no rīta – līdz ar gaismas uzaušanu, kad pēc garajām un aukstajām naktīm putni sāk aktīvi meklēt pārtiku.
Kādai jābūt barotavai?
Protams, funkcionālai, stabilai un putniem viegli pieejamai. Svarīgi arī, lai barības resursus varētu vienkārši atjaunot. Labākas ir barotavas ar jumtiņu, bet grīdai noteikti jābūt ar apmalītēm, citādi putni novietoto barību ātri vien ar kājām un spārniem notrauks zemē. Izmērus var variēt, bet, ja vēlies, lai lielie putni netraucē mazos dziedātājputnus, tad barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt 6–7 centimetrus.
Ērtas ir tā sauktās automātiskās barotavas – tās iekārtotas tā, ka barības pakāpeniski izbirst uz barotavas galdiņa no tvertnes pa atveri, kas vērsta uz leju. Barība, izbirstot pa atveri, uz galdiņa veido nelielu kaudzīti, kas aizsprosto atveri un neļauj tai izbirt vairāk. Putni ēd barību, kas atrodas uz galdiņa, tā no tvertnes izbirst pakāpeniski un ir putniem vienkārši un ilgstoši pieejama. Līdzīgu efektu var panākt, piemēram, izmantojot apgrieztu plastmasas pudeli.
Izvēloties vietu barotavai, parūpējies par to, lai klāt netiek kaķis!
Ir putnu barotāji, kas gluži labi iztiek bez īpašas putnu barotavas – piemēram, baro putnus, vienkārši izberot barību uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā. Speķa gabaliņu var iekārt stieplē vai pienaglot pie stabilas virsmas. Var arī uz pannas saulespuķu eļļā izkarsēt baltmaizes gabalus un uzspraust tos uz koku zariem; eļļa putniem nekaitē, turklāt neļauj maizei sasalt. Var darīt vēl vienkāršāk – uz jebkādas nelīdzenas virsmas (malkas kluča, koka stumbra utt.) uzziest tauku kārtu, un putni labprāt nāks mieloties.
Biežākie viesi
Visbiežāk putnu barotavu tuvumā var redzēt lielās zīlītes, zilzīlītes, baltās cielavas, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļus, dzilnīšus, sarkanrīklītes, dižraibos dzeņus, melnos meža un mājas strazdus, kā arī mājas baložus, žagatas un sīļus.
Nereti sastopams gaišais ķauķis jeb malējiņš un citi ķauķi, erickiņi, dzeltenās stērstes, ķivuļi, svilpji, pelēkās dzilnas, dzilnīši.
Retāk barotavas apmeklē žubītes un zaļžubītes (tām patīk uzturēties dzīvžogos un tūjās), svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi, pelēkie mušķērāji (tos nereti var redzēt vīteņaugos pie mājas).
Augi, kas pievilina putnus
Putnus, protams, interesē ne jau paši koki vai krūmi, bet to augļi, sēklas un ziedi. Ja vēlies, lai tavā dārzā skanētu vairāk putnu dziesmu, jāstāda šādi augi:
- Koki: bērzi, ābeles, priedes, ozoli, gobas.
- Krūmi: henomeles jeb krūmcidonijas, grimoņi.
- Lakstaugi: lauvmutītes, puķu tabaka.
- Vīteņaugi: mežvīteņi, ipomejas
