Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vislabākā - pagalma dzīve!
Lielais, smagnējais suns ar biezo kažoku vislabāk jūtas ārā un ir ļoti izturīgs arī pret sliktiem laikapstākļiem, aukstumu, sniegu. Tāpēc vispiemērotākā tam būs dzīve privātmājā ar pagalmu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka suni var izlaist ārā un par viņu aizmirst. Tieši pretēji – turēšana pie ķēdes ir absolūti nepieļaujama, un ik pa laikam suns jāieaicina iekštelpās, lai to samīļotu, parunātos. «Suns var pielāgoties un dzīvot jebkur, bet ilgstoši esot iekštelpās, viņam būs karsti, kritīs spalva, nebūs tik smuks. Labāk, ja ir kāds vēsāks priekšnams vai savs voljērs ar siltinātu suņubūdu,» iesaka Sandra.
Svarīgi, lai mājas teritorija būtu nožogota.
«Tik tālu, cik podhalietis redz, to arī uzskata par savu teritoriju. Viņš vienkārši ies uz priekšu un turpinās sargāt, jo domās, ka tā ir viņa zona. Ja nebūs sētas, klīdīs apkārt pie kaimiņiem un vēl tālāk,» piekodina Sandra. Savu teritoriju baltais milzis sargā ar dobju riešanu – pariet šiem suņiem patīkot, bet pēc apsaukšanas tie apklust.
Ar ko vēl jārēķinās privātmājas un podhalieša saimniekiem? «Šiem suņiem patīk arī grauzt. Ja iestādīti jaunie kociņi un tiem apkārt nav aplikta sētiņa, koks var arī neizaugt. Tā vietā var dot grauzt, piemēram, augļu koku sprunguļus, kas nav indīgi un ko nevar norīt. Tas gan vairāk raksturīgs jauniem suņiem. Kad kļūst vecāki, viņi vairs tā nedara,» novērojusi Sandra.
Ko iesākt, ja suns, laukā dzīvojot, novārtījies dubļos un pamatīgi sasmērējies? Pagaidīt. Baltais, lielais kažoks attīrās pats. Suns var būt pilnīgi netīrs, bet, kad nožūst, atkal kļūst balts. Tomēr kažoks regulāri jāķemmē, jo divas reizes gadā podhalietis met apmatojumu lielos apjomos.
Raksta turpinājums:
