Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gurķi
Ja gurķi tiek audzēti tikai ēšanai svaigā veidā, nekādas steigas nav – kamēr vien ražos, tikmēr varēsim ēst, bet, ja iecerēts gurķus marinēt, tad gan atlikt nevajag, jo gurķu stādījumus nereti inficē slimības un tie aiziet bojā vēl pirms salnām. Tiesa, pēdējie rudens gurķi ir saldāki nekā vasarā augušie, taču daudz vairāk ir deformētu augļu, tai skaitā ar tukšiem vidiem. Ēšanai tie der gluži labi, bet marinēšanai gan vairs ne.
Tomāti
Lai pēdējie aizmetušies augļi paspētu nogatavoties uz auga, galotņošanu vajadzēja veikt jau augusta sākumā, virs pēdējā ķekara atstājot 2–3 lapas. Ja galotņošana veikta laikus, pēdējie tomāti nogatavojas septembra beigās – protams, ja būs izdevies tos aizsargāt no augļu brūnās puves (Phytophtora infestans) un pelēkās puves (Botrytis cinerea).
Ļoti svarīgi tagad ir sekot līdzi laika prognozēm un novākt visus tomātus (arī zaļos) pirms salnas.
Tomātu nogatavošanos var paātrināt, vācot tos nevis pilnīgi sarkanus, bet iesārtus vai pat puszaļus. Mūsdienu hibrīdu augļi uzglabājas gana ilgi, ja vien nav inficēti ar kādu puvi. Tieši tāpēc ir svarīgi pagūt novākt ražu, kamēr tā nav inficēta.
Kā glabāt?
- Tomātu uzglabāšanai optimālā temperatūra ir 15–18 grādi, savukārt, ja tā ir zemāka par 12 grādiem, tomāti neglābjami zaudē garšu jau 15–20 minūšu laikā.
- Ja tomātus vāc ar visiem augļkātiņiem, tie mazāk apvīst un ilgāk saglabā aromātu, bet šādi augļi jāliek kastē ļoti akurāti, rindās un kārtās, lai tie ar kātiņiem nesavainotu cits citu.
- Ja nākas novākt gandrīz zaļus augļus, to nogatavošanās procesu var paātrināt, ieliekot tomātu kastē dažus banānus un apsedzot kasti ar plēvi. Banāni izdala etilēnu – dabisku gāzi, kura veicina augļu nogatavināšanu. Gaisa temperatūrai jābūt augstākai – 20–22 grādiem.
- Protams, kastītes vai paplātes ar pazaļiem tomātiem var arī novietot virtuvē skapjaugšā un gaidīt, kamēr tie paši nogatavosies. Šādi pašu audzētos tomātus var saglabāt pat līdz Ziemsvētkiem, bet garša gan tiem tad vairs nebūs tik laba, kā gribētos.
Ziemas ķiploki
Tiem vajadzētu būt jau novāktiem. Šīs vasaras laika apstākļi veicināja sēņu slimību attīstību, tāpēc pēc lapu krāsas vien pareizo vākšanas brīdi noteikt nevarēja. Zināšanai uz priekšdienām: lai noķertu īsto ķiploku vākšanas brīdi, jāsāk skatīties jau no jūlija vidus – jāizrok viens vai divi augi un jāapskata galviņa.
Pašu patēriņam ķiploki jāsteidz vākt, kad galviņu ārējas mizas sāk plīst – vēl pirms daiviņu atdalīšanās. Audzējot ķiplokus lielākos daudzumos, ražu vāc jau nedaudz agrāk, kamēr ārējas mizas ir veselas.
Ķiploki no zemes jāizrok ar lāpstu, jānogriež saknes un jāsaīsina stublājs. Ja galviņas veselības stāvoklis vieš šaubas (ir redzams pelējums, iekšējas mizas ir saplīsušas), vislabāk galviņu uzreiz sadalīt daiviņās un tās nomizot. Tad taps skaidrs, kuras ir jāmet ārā un kuras vēl varēs izmantot pārtikā. Augustā un septembrī gandrīz visas namamātes gatavo krājumus ziemai, un šādas daiviņas ātri vien tiks iztērētas.
Pieredze rāda, ka nomizotas ķiploku daiviņas, saliktas polietilēna maisiņā, labi uzglabājas ledusskapī dārzeņu nodalījumā – vismaz mēnesi.
Ja ķiploki ir paredzēti ilgākai uzglabāšanai vai stādīšanai, tie jāapžāvē. Šiem ķiplokiem atstāj 5–7 cm garu stublāja daļu (jo īsāku atstāj, jo ātrāk saplīst ārējās mizas), saliek koka vai plastmasas kastēs un novieto caurvējā zem jumta – šķūnī, verandā vai lapenē. Svarīgi, lai kastes būtu ar spraugām, caur kurām var piekļūt gaiss.
Sīpoli
To nogatavošanas laiks ir atkarīgs no šķirnes, audzēšanas veida un konkrētās sezonas laika apstākļiem. Piemēram, viena tā pati šķirne, kas audzēta no sīksīpoliem, būs gatava novākšanai 10–14 dienas agrāk, nekā audzēta ar tiešo sēju augsnē, bet arī uzglabāšanas laiks tai būs īsāks.
Sīpolu augšanu veicina (bet nogatavošanas aizkavē!) slāpeklis un mitrums. Šie faktori veicina arī slimību attīstību. Paātrināt sīpolu nobriešanu palīdz kopējās sāļu koncentrācijas paaugstināšana augsnē, proti, tos var nokaisīt ar pelniem vai iedot papildmēslojumā kālija hlorīdu.
Par sīpolu gatavību novākšanai liecina lapu nolūšana. Mazdārzā sīpolus labāk vākt, kad vismaz 70% augu lapu ir nolūzušas – ja vien lapas ir veselas, zaļas. Bet, ja tās sabojājušas slimības un lapas no galiem ir dzeltenas, labāk ir novākt ražu agrāk, kamēr infekcija no lapām nav nonākusi pašos sīpolos. Ja vēl septembrī sīpoli ir veselīgi zaļi un lapas vēl joprojām pašas nelūst, tās var pievelt ar grābekļa muguriņu, lai veicinātu straujāku nobriešanu.
Jo šaurāks ir sīpola kakliņš (vieta, no kuras virs sīpola sākas lapas), jo ātrāk izdosies sīpolu apžāvēt un jo labāk tas glabāsies.
Kā glabāt?
- Sīpolus izrauj no zemes un 3–4 dienas ļauj tiem apžūt turpat dobē.
- Pēc tam lapas nogriež virs lūzuma vietas, atstājot 4–6 cm garu kakliņu. Ja sīpolus paredz sapīt virtenēs, kakliņus tiem atstāj garākus.
- Saknes sīpoliem var īsināt, var arī atstāt, bet tās nedrīkst nogriezt pilnībā. Ja saknes nogriež pavisam, caur izveidojušos rētu sīpolā var nonākt puves ierosinātāji no zemes paliekām.
- Sagatavotos sīpolus saber caurumotas kastēs un noliek labi vēdināmā vietā zem jumta.
- Apžāvēšanai optimālā temperatūra ir 25 grādi, bet mazdārziņos to parasti nosaka laika apstākļi. Profesionāli sīpolu audzētāji sīpolu žāvēšanai mēdz lietot uzsildītu gaisu, bet amatieriem tas neatmaksājas.
- Svarīgi, lai žāvēšanas procesā uz sīpoliem neveidotos rasa, tieši tāpēc tik ļoti nepieciešams ir caurvējš.
Ķirbji
Naktīm kļūstot vēsām (ap 5–6 grādiem), jāsāk vākt ķirbjus. Tos novāc visus reizē, nogriežot no vasas un atstājot 4–6 cm garu augļkātiņu. Ķirbjus nav vēlams cilāt, turot aiz kātiņa, tie jāceļ ar abām rokām.
Ja kātiņš notrūkst, auglis viegli inficējas ar puvi un, protams, neglabāsies.
Šādus ķirbjus atliek tikai ātri pārstrādāt. Uzglabāšanai paredzētajiem ķirbjiem vispirms jāiziet ārstēšanas periods. Augļus nomazgā no zemes paliekām un novieto siltā telpā, kur gaisa temperatūra ir virs 25 grādiem. Optimāli būtu 30 grādi, bet tādu nodrošināt neprofesionālim būs grūti. Vajadzēs apmēram 3–4 nedēļas ilgu ārstēšanās periodu siltumā, kamēr sadzīs visas sīkās skrambas un plīsumi, kas radušies novākšanas procesā.
Pēc tam ķirbjus var pārvietot sausā telpā, kur visā glabāšanas periodā iespējams uzturēt gaisa temperatūru virs 10–12 grādiem. Ja tādas vietas nav, vienīgais risinājums ir pēc iespējas ātrāk ražu apēst vai pārstrādāt.
Puravi
To aukstuma izturība ir atkarīga no šķirnes – rudens šķirnes, diezgan labi pacieš aukstumu. Ilgākai uzglabāšanai puravus var pierakt siltumnīcā. Tiesa, vēlu rudenī un ziemas sākumā gaisa temperatūra siltumnīcā būtiski neatšķirsies no āra temperatūras, toties izraut puravus no irdenās siltumnīcas augsnes būs vieglāk nekā no sasalušās vai izmirkušās zemes dobē. Ja puravus iecerēts pierakt, tos izrok no zemes ar iespējami lielāku sakņu daudzumu, noņem tikai dzeltenās, slimību bojātās lapas un nes uz siltumnīcu. Šeit izrok ar lāpstu ap 20 cm dziļu vagu dobei šķērsam, ieslīpi ieliek tajā puravus un aprok ar zemi no nākamas vagas.
Kādā secībā novākt pārējos dārzeņus?
Mazdārzā vai piemājas lauciņā raža parasti nav tik liela, lai to nevarētu novākt vienā vai divās dienās, un vislabāk ir to darīt septembra beigās. Bet, ja nu sakņu dārzs ir tik liels, ka raža jāvāc vairākas nedēļas nogales, jāievēro noteikta secība.
- Vispirms novāc galda bietes, jo tās visvairāk cieš no aukstuma (salnas).
- Otrām kārtām vāc burkānus un sakņu selerijas, sakņu pētersīļus un pastinakus.
- Tad vāc kāļus, rutkus un mārrutkus.
- Vienīgais dārzenis, kuram sals uzlabo garšas īpašības, ir rožkāposti jeb Briseles kāposti. Tos var atstāt dārzā nenovāktus un līdz gadmijai vākt tieši no augiem tūlītējam patēriņam.
