Ainavu arhitektes ieteikumi
Ainavu arhitekte Vineta Radziņa (Instagram: @vineta_radzina), izvēloties īsto vietu savam dārza namiņam, iesaka apdomāt vairākas nianses. Pirmkārt, ja esi no gaismas mīļiem, kam patīk, ka logos iespīd saule, pavēro, kādā virzienā namiņš jānovieto, lai saules gaisma neiet garām. Ja namiņam būs terase vai iekārts šūpuļtīkls, var raudzīties, lai tas pagriezts uz dienvidrietumiem, tad vasaras vakara saule garantēta.
Vēl, izvēloties namiņa novietojumu, jāņem vērā kaimiņu intereses, ja tādi ir. Nevajadzētu to būvēt pārāk tuvu kaimiņu teritorijai, oficiāli likumā noteikts, ka ne tuvāk par četriem metriem no zemesgabala robežas vai pat lielākā atstatumā, ja to prasa vietējie būvnoteikumi. Un tā jādara, domājot ne vien par kaimiņiem, bet arī par sevi – diez vai gribēsies, lai kaimiņš noklausās privātas sarunas, kas notiek uz tavas terases vai mājas lievenīša.
Mājas novietojumu vari vērtēt arī pēc tā, kāds skats uz dārzu no tās paveras – ko redzi pa logu, ko no terases. Protams, vislabāk, ja brīvos brīžos var vērot un priecāties par sava darba augļiem.
Ja ģimenē ir mazi bērni, var apdomāt arī, vai pa logiem un no terases var redzēt bērnu rotaļu zonu, – tas atvieglos pieskatīšanu.
No pavisam praktiskā viedokļa – svarīgi, lai namiņš atrodas maksimāli tālu no komposta kaudzes un vispār saimnieciskās zonas, kas būtu jāieplāno attālākā dārza stūrī.
Lai mazliet paplašinātu izmantojamo teritoriju, labi, ja var ierīkot arī terasi. Terase var būt ar nojumi, kas pievienota vienai mājas sienai. Tā vienlaikus var būt arī kā norobežojoša konstrukcija, ja dārza teritorija ir ļoti atvērta. Tad terasi var komplektēt ar pergolu vai treljāžu, kas ļauj iegūt vertikālu dimensiju un kuru var, piemēram, apaudzēt ar viengadīgiem vai daudzgadīgiem vīteņaugiem – vīnogām, aktinīdijām, kobejām, puķuzirņiem u. c.