Raksts no žurnāla Astes arhīva
Skaidro veterinārārste Ilze Pētersone.
Ja salīdzina šķirnes un bezšķirnes suņus, tad izturīgāki ir pēdējie. Viņi nodzīvo garāku un veselīgāku mūžu. Galvenais iemesls – šķirņu veidošanā tiek izkopts izskats un lietderīgas īpašības, bet šajā procesā bieži kā blaknes parādās vājās vietas veselībā. Piemēram, mopšiem, buldogiem, šicū un citu šķirņu suņiem ar plakanu purniņu ir grūtības ar elpošanu, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un līdz ar to arī ar kustēšanos, toties ir tieksme daudz ēst.
Bezšķirnes suņu vidū notiek dabiskā atlase, izdzīvo un savus gēnus tālāk nodod veselīgākie.
Savukārt šķirnes suņu dzīvotspēju samazina gan tas, ka nereti sapāroti tiek samērā tuvi asinsradinieki, gan arī audzētāju centieni izvilkt katru piedzimušo kucēnu.
Kuces dzīvo aptuveni pusotru gadu ilgāk nekā suņu puiši. Arī kastrēti dzīvnieki nodzīvo garāku mūžu, jo, pirmkārt, tiek pasargāti no reproduktīvo orgānu saslimšanām, otrkārt, viņi dzīvo prātīgāk, jo nepazīst dzimumdziņas mudinātās trakulības.
Ilgāk dzīvojošie suņi
Apkopojot dažādu pētījumu atziņas, varētu teikt, ka vislielākās iespējas nodzīvot ilgu mūžu ir neliela auguma bezšķirnes kastrētai kucītei, kas ikdienā pēc sirds patikas izstaigājas, ēd labu un daudzveidīgu barību, bet mazliet mazāk, nekā viņai gribētos.
Ilgāk dzīvojošās suņu šķirnes (pēc vidējā vecuma)
- Maltas zīda suņi – 15 gadi un vairāk
- Miniatūrie šnauceri – 15 gadi un vairāk
- Čivavas – 15 gadi un vairāk
- Bostonas terjeri – aptuveni 15 gadi
- Džeka Rasela terjeri – 14 gadi
- Jorkšīras terjeri – 14 gadi
- Bīgli – 13 gadi
- Takši – 13 gadi
- Labradori retrīveri – 13 gadi
- Vācu aitusuņi – 13 gadi
- Pūdeļi – 13 gadi
- Baseti – 13 gadi
- Šicū – 13 gadi
- Mopši – 13 gadi
- Kolliji – 13 gadi
- Vipeti – 13 gadi