Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai kopā mācītos saprast augu vajadzības un vairotu mūsu iespējas tikt pie leknāka dārza, mikrobioloģe un agronome Jūlija Vilcāne izstāstīs būtiskāko par dažādām ķīmiskām vielām un elementiem, kas vajadzīgi, lai dārzs zaļotu un zeltu!
Vairākas formas
Slāpekli satur lielākā daļa – 78% – Zemes atmosfēras. Populārākās formas, kādās tas ir sastopams dārzkopības kontekstā, ir trīs.
- Nitrāti (NO3) – šajā formā slāpeklis ir kustīgs (viegli izskalojas no augsnes, arī viegli izgaro gaisā); augi to var uzņemt un izmantot ļoti ātri, taču arī augšana ir ātra. Tas ir populārā kalcija nitrāta sastāvā un citos mēslojumos, kam nosaukumā ir vārds nitrāts.
- Amonijs (NH4) – stabila forma, kur slāpeklis tik viegli neizskalojas; ar laiku pārvēršas par nitrātu formu – šo procesu sauc par nitrifikāciju; augi, uzņemot slāpekli amonija formā, ir druknāki, zaļāki, vienmērīgāk augoši. Populārais slāpekļa mēslojums karbamīds jeb urīnviela satur slāpekli šajā formā.
- Nitrīti (NO2) – tāda kā starpforma, kas rodas no nitrātiem; var būt toksiska. Šis nav mēslojums un praktiski nav izmantojams.
Ņem vērā!
Katra mēslošanas līdzekļa sastāvā jābūt norādītam, kādā formā un cik daudz slāpekļa tas satur, un daudziem sastāvā ir abas – gan nitrāta, gan amonija – formas. Jo vairāk nitrātu, jo ātrāk augi mēslojumu izmantos un augs.
Lietojot tā sauktos dabiskos mēslojumus – kūtsmēslus, vircu –, var ļoti ātri pārsniegt nitrātu normas – pat divas reizes.
Ko ar ko barot?
- Zemenes, zaļie augi, ātri augošas puķes – pamatā var dot slāpekli nitrātu formā, piemēram, kalcija nitrātu. Papildmēslošanai pavasarī var lietot nitraboru.
- Avenes, dekoratīvie krūmi, dārzeņi, lielākā daļa augu – var lietot gan nitrātu, gan amonija slāpekļa formas, piemēram, amonija nitrātu, kā arī kompleksos mēslošanas līdzekļus.
- Krūmmellenes, rododendri un citi skābu vidi mīlošie augi – lieto amonija formas slāpekli amonija sulfātu, arī karbamīdu, noderīgi ir arī kompleksie mēslojumi ar zemāku slāpekļa saturu (ap 15%).
Ievēro!
Izmantojot slāpekli mēslošanai, svarīgi to sadalīt vairākās daļās, jo, lietojot slāpekli vienā lielā devā, augus var viegli pārmēslot vai pat apdedzināt. Dēstiem slāpekļa mēslojumu lieto 1–2 reizes nedēļā, bet, ja laiks apmācies, tumšs, devas samazini.
Ierušini!
Slāpeklis ir gaistošs, tāpēc, lai to efektīvāk izmantotu, tas jālieto mitrā augsnē, jāierušina. Ja lieto vircu un kūtsmēslus, arī tos ierušini augsnē, lai samazinātu slāpekļa zudumus.
Baktērijas, kas piesaista slāpekli
Jā, ir augi, kuru saknes apdzīvo baktērijas, kas piesaista slāpekli un bagātina augsni ar to. Pamatā tie ir dažādi tauriņzieži – āboliņš, zirņi, pupas un pupiņas, lucerna utt. Šos augus var audzēt, iestrādājot zaļo masu augsnē, un tad pēckultūra augs jau slāpekļa bagātākā augsnē.
Nitrātu burbulis
Par to ir daudz diskusiju, taču jāatgādina, ka nitrāti paši par sevi nav kaitīgi. Nelabvēlīgi ir to iespējamie dažādie savienojumi jeb metabolīti un pārlieku lielas to devas. Mēslojot pārdomāti – sadalot mēslojumu daļās, lietojot bieži, bet nedaudz, papildinot ar kāliju vai kalciju –, nitrātu līmenis būs optimāls.
Nitrifikācijas inhibitors
Moderniem mēslojumiem pievieno vielu, kas samazina baktēriju darbības ātrumu. Attiecīgi amonija formas mēslojums lēnāk pārvēršas par nitrātu formu. Izmantojot šādu mēslojumu, augiem tiek vienmērīgāk nodrošinātas barības vielas, kas īpaši patīk skujkokiem, tomātiem vai mauriņam.
Kā slāpeklis rodas mākslīgajā mēslojumā?
Tieši tā – ražojot mākslīgo mēslojumu, izmanto… gaisu. Un tas satur 78% slāpekļa. Reaģējot ar citām vielām, šo slāpekli no gaisa iespējams piesaistīt.
