Tātad, vai suņiem ir naba? Īsā atbilde – jā, protams. Tāpat, kā tā ir arī kaķiem, trušiem un, protams, cilvēkiem. Izrādās, ka naba (nabassaite) ir visiem zīdītājiem, izņemot somaiņus (piemēram, ķengurus), kā arī zīdītājus, kas dēj olas (pīļknābis).
Kas īsti ir naba? Tā ir vēdera vidusdaļā esošs rētveida padziļinājums, kas izveidojies pēc nabas saites pārgriešanas, kad mazulis tiek atdalīts no mātes organisma. Pa nabassaiti augļa organismā nonāk skābeklis un barības vielas. Pēc kucēnu piedzimšanas kuce nokož nabassaiti dažus centimetrus no kucēna vēdera sienas. Palikusī nabassaites daļa nokrīt pati no sevis kucēna dzīves pirmajās trijās dienās. Ja tev ir nācies pavērot jaundzimušus kucēnus, tu noteikti esi redzējis mazus trubiņveida izaugumus, kas redzami pie viņu vēderiņiem – tās arī ir nabassaites paliekas. Taču šī rēta uz kucēna ķermeņa ātri un veiksmīgi sadzīst, neatstājot nekādas pēdas.
Kāpēc mēs neredzam suņiem nabu? Visizplatītākā teorija (un patiesībā par šo jautājumu ir vairāki viedokļi) vēsta, ka cilvēkiem nabassaiti pārgriež un nosien, nevis pārkož vai nokošļā, kā tas ir kucēnu gadījumā. Tāpēc mūsu, cilvēku, naba uz mūžu paliek kā savdabīgs atgādinājums par to, kā mēs esam nākuši šajā pasaulē. Bet šī mazā rētiņa, kas pēc nabassaites nokošanas paliek suņiem, drīz apaug ar biezu kažoku un vairs nav redzama ziņkārīgo acīm. Tomēr, ja esi pamanījis tādu kā apaļu taukveida izaugumu uz vēdera, kas nedaudz līdzinās uz āru vērstai nabai, aizved mīluli pie veterinārārsta, jo iespējams, ka sunītim ir bruka. Speciālists veiks atbilstošus izmeklējumus un noteiks, cik bīstama tā ir un vai nepieciešams to operēt.