Nodošanas punktos pieņem dažādas nolietotas elektriskās un elektroniskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus, televizorus, datorus, mikroviļņu krāsnis, mobilos telefonus un citas ierīces, kā arī sadzīves bīstamos atkritumus, tostarp baterijas, akumulatorus, luminiscences spuldzes, sadzīves ķīmijas produktus un aerosolus. Šāda veida atkritumi satur ķīmiskas vielas un materiālus, kas var radīt nopietnus draudus videi un cilvēku veselībai, ja tie tiek izmesti kopā ar nešķirotiem atkritumiem.
Bezmaksas nodošanas punkti šobrīd pieejami vairāk nekā desmit Latvijas pilsētās, tostarp Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā un citviet,
nodrošinot iedzīvotājiem ērtu veidu, kā atbrīvoties no nolietotām elektroprecēm un bīstamajiem atkritumiem. Plašāka informācija par tuvāko nodošanas punktu un pieņemšanai atbilstošo atkritumu veidiem pieejama uzņēmuma BAO mājaslapā https://bao.lv/privatpersonam/.
Elīna Sprūde-Nesenberga, Zaļās jostas vides izglītības speciāliste, norāda: «Bezmaksas nodošanas punktu pieejamība ļauj iedzīvotājiem ērtā laikā un vietā iesaistīties atbildīgā atkritumu apsaimniekošanā, vienlaikus rūpējoties par vides aizsardzību un samazinot videi kaitīgo atkritumu negatīvo ietekmi.»
Šī iniciatīva ne tikai palīdz mazināt videi kaitīgo atkritumu uzkrāšanos mājsaimniecībās, bet arī nodrošina to efektīvu un videi draudzīgu pārstrādi. «Pārstrādes procesā nolietotās elektroiekārtas un bīstamie atkritumi tiek sadalīti pa komponentēm, ļaujot atgūt vērtīgas izejvielas, piemēram, metālus un plastmasu, kas tiek izmantotas jaunu produktu ražošanā. Šis ilgtspējīgais cikls samazina dabas resursu patēriņu un atkritumu daudzumu poligonos, tādējādi ievērojami mazinot ietekmi uz vidi,» skaidro Sprūde-Nesenberga.
Šī gada oktobrī Zaļās jostas rīkotajā akcijā Elektrosestdiena iedzīvotāji aktīvi iesaistījās atkritumu apsaimniekošanā, nododot vairāk nekā 59 tonnas nolietotās elektrotehnikas. Kopumā akcijā piedalījās vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, kuri 13 Latvijas pilsētās bez maksas nodeva savu laiku nokalpojušo elektrotehniku. «Šādi rezultāti uzskatāmi parāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk apzinās savu lomu vides aizsardzībā un ir gatavi aktīvi iesaistīties, lai veicinātu tīrākas un veselīgākas vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm,» atzīmē E. Sprūde-Nesenberga.