Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Saulstari atrodas Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Ķūģu ciemā, pusotras stundas brauciena attālumā no galvaspilsētas.
- Saimnieks – Valters Lācis. Pēc profesijas namdaris, bet ikdienā būvnieks, mēbeļu restaurators un, kā pats saka, dzīves klejotājs.
- Dzīvojamā māja – koka stāvbūve – celta 1936. gadā (septiņdesmitajos gados tā apmūrēta ar baltiem silikātķieģeļiem), bet iespaidīgā izmēra saimniecības ēka vēl senāk – 1913. gadā.
- Īpašuma kopēja platība – 2,8 hektāri.
- Instagram – @laca.laukumaja
Saulstaros mūs sagaida biezajā sniega segā glīti izšķūrētas taciņas un kārtīgs sniegputenis. Kāpjot ārā no mašīnas, sasveicināmies ar mājas saimnieku un uzreiz sirsnīgi nosmejam, ka būs īsti piemēroti aprīļa numuram!
Pēc tam, kad septembrī noslēgta aktīvā darbu sezona, Valters pats šeit ir pirmo reizi. Un jau šis tas ir mainījies. Kad viņš pērn iegādājies Saulstarus, šeit saimniekojis kopā ar draudzeni, taču nu tālākos darbus turpinās paša spēkiem.
«Neslēpšu, ka prātā bija iezagusies doma par īpašuma pārdošanu, taču pirmo reizi šeit paliku viens pats un tomēr jūtu, ka šī ir mana vieta. Esmu mājas saimnieks un turpināšu iesākto. Divas rokas, protams, ir mazāk nekā četras, bet zinu, ka viss plānotais izdosies,» skats uz nākotni Valteram rādās cerīgs.
Taču par visu pēc kārtas!
Tālāk, nekā cerēts, dārgāk, nekā plānots
Valters, dzimis un audzis rīdzinieks, agrāk domājis tāpat kā daudzi citi, kas savu laimi atraduši ārpus lielajām pilsētām. Proti – viņš un laukos? Nekad mūžā! «Tad kļūsti vecāks, sāc domāt un saproti, ka tev no tās Rīgas tomēr gribas prom. Braucām pie radiniekiem, tad vēl pie kāda palikām, līdz sapratu – gribas savu vietu, kur paveikt visas tās lietas, ko dari citiem, bet šeit to var darīt sev un sajust mieru, ko sniedz lauku dzīve,» saka saimnieks.
Pirms Saulstaru iegādes par savu stūrīti zemes cītīgi domāts un plānots vismaz pēdējos divus gadus. Viņš pārliecinājies, ka situācija nekustamo īpašumu tirgū ar lauku sētām šobrīd nav pārāk iepriecinoša. Ja vadās pēc diezgan klasiska kritērija – lai brauciens līdz galvaspilsētai nav garāks par stundu –, tad īsti nekā neesot. Ja tomēr atrodas, tad ir baigais cipars.
«Visi tagad prasa lielas naudas. Pirms vairākiem gadiem varēja par smieklīgu naudu dabūt visur, bet tagad skaties un – nekā nav! Kaut ko lētāku vēl var meklēt Daugavpils vai Valkas pusē, bet tas jau ir tālu, grūti izbraucams.»
Tad kļūsti vecāks, sāc domāt un saproti, ka tev no tās Rīgas tomēr gribas prom
Rezultātā viņš jau vairāk nekā pusgadu ir pilntiesīgs Ķūģu ciema viensētnieks, kas atrodas ne tikai tālāk no Rīgas, kā sākumā cerēts, bet, galu galā, izmaksāja arī dārgāk, nekā plānots.
«Gribēju braukt skatīties vienu māju – guļbūvi –, kas atrodas tepat aiz Pļaviņu apļa, uz Ērgļu ceļa, bet tā arī neaizbraucu, jo likās, ka par tālu. Beigās, še tev! Tāpat ir tie paši simt divdesmit kilometri un pusotra stundiņa! Braucot pa jauno šoseju (autoceļš Tīnūži–Koknese – aut.), sanāk diezgan fiksi, nejūt to laiku,» ir pārliecināts saimnieks.
Īstā māja
Saulstaru sludinājumu ieraudzījuši Facebook. Valteru acumirklī uzrunāja ievietotās bildes ar šķietami plašo koridoru un pagrabu, kas zem mājas aizņem pusi tās platuma un stiepjas visā ēkas garumā. Atbraucot gan izrādījies, ka bildes fotografētas ar platleņķa objektīvu un dzīvē koridora plašums nav vis tik iespaidīgs.
«Īpašums bija nedaudz virs plānotā budžeta, bet nolēmu atbraukt apskatīties. Ieradāmies, un te pirms mums jau bija citi cilvēki, kas arī skatījās. Nodomāju – ai, diez vai mums kas sanāks, ja tie otri arī ir ļoti ieinteresēti. Bet tad, braucot atpakaļ uz Rīgu, domāju – nē, tomēr jāzvana un jāsaka, ka ņemam! Īpašnieki tomēr izlēma mums par labu, kaut otri pircēji jau bija pateikuši, ka ņems,» savu veiksmi atceras Valters.
Divas dienas pēc atslēgu saņemšanas pārlaiduši pirmo nakti savās jaunajās mājās. Viss noticis tik ātri un viegli, ka nav divu domu – Saulstari sagaidījuši savu īsto saimnieku. Kaimiņi stāstījuši, ka pirmsākumos īpašums piederējis kādai Šmitu ģimenei. Pēc pēdējās saimnieces aiziešanas sēta piecus gadus stāvējusi neapsaimniekota, līdz nonākusi jauna pāra īpašumā, no kā Valters divus gadus vēlāk arī Saulstarus nopircis.
Pirmā vasara
Cik ātri jaunie saimnieki tikuši pie atslēgām, tikpat ātri ķērušies pie darbiem. Un nevar noliegt – četru mēnešu laikā paveikts neticami daudz. Turklāt, izņemot elektrības ievilkšanu, viss pašu rokām! Ierīkota kanalizācija, pārmūrēta virtuves plīts un skurstenis, spaiņiem iznesti sodrēji no krāsnīm un gandrīz pabeigti remontdarbi vienā no istabām, nemaz nerunājot par mazākiem mājas un pagalma uzkopšanas un labiekārtošanas darbiem. Sak, ātri, ātri nodzīvo darba dienas Rīgā un aidā – nedēļas izskaņā prom uz Ķūģiem!
Taču nav jau tā, ka visu laiku tikai mellām mutēm rauts, arī laukos jāprot atrast laiku veselīgai atpūtai. Valters stāsta, ka pērn pie ābeļu ieskautā ugunskura piedzīvotas vairākas skaistas vasaras ballītes. Turpat sētas viducī, metāla mucā sprakšķot malkai un kuroties liesmām, viņš mūs sagaida arī šoreiz, kad Saulstaru sētā valda kārtīga ziema.
«Šos visus darbus negribu uzņemties uz sevi vien – ka viens to izdarīju. Mana bijusī draudzene arī ir restauratore, tāpat kā es, un tad pa vasaru pašu spēkiem tiešām ļoti daudz izdarījām,» izrādot topošo guļamistabu – telpu, kas ir vistuvāk savam galarezultātam –, saka Valters. Viņš gan nelolo ilūzijas, ka turpmākie darbi Saulstaru atjaunošanā būs ātri un viegli.
Nevar plānot, ka dažu dienu laikā viss būs izdarīts. Tas gandrīz ir kā mūža projekts.
«Tās ir lielas izmaksas – atjaunot māju. Nevar plānot, ka dažu dienu laikā viss būs izdarīts. Tas gandrīz ir kā mūža projekts,» saka saimnieks un vēl pirms prombraukšanas pie Saulstaru apaļā galda mūs pacienā ar «marokāņu viskiju». No alkohola tur gan nav ne miņas: no vintāžas metāla kanniņas ar izsmalcinātu rokas kustību stikla tasītēs tiek salieta no Marokas atceļojusi melnā tēja, sajaukta ar piparmētru uzlējumu un krietnu devu cukura.
ĪSUMĀ PAR SVARĪGO
Atbild Valters
- Kura telpa mājā ir vissvarīgākā?
Droši vien viesistaba. Ja nedzīvo ārā, tad viss notiek tur. Šajā gadījumā pie galda. Ja būs dīvāns – tad dīvānā.
- Kā no pilsētas dzīves laukos visvairāk pietrūkst?
Šobrīd noteikti tualete un ūdens. Pārējā tā īsti pat nepietrūkst.
- Kurš ir labākais kaimiņš?
Raitis, kurš dzīvo otrpus ceļam. Labāku kaimiņu nevar vēlēties! Visu izpalīdz un pieskata.
- Vislabākais meistars, ko esi saticis?
Es pats! (Smejas.) Te nav daudz meistaru pieaicināts. Tas pats Raitis – viņš palīdzēja man ar padomu par kanalizāciju un vēl šo to. Lielākoties cenšos visu izdarīt paša spēkiem.
- Viena lieta, ko vairs nedarītu?
Pagaidām šeit nav tik daudz paveikts, lai teiktu, ka kaut ko otrreiz vairs nedarītu. Līdz šim viss izdarīts tā, kā tam jābūt.
- Kad pēdējoreiz šeit juties patiesi laimīgs?
Vakar! Kad pēc ilgāka laika atbraucu un tumsā stāvēju pie ugunskura, tur tālumā skrēja stirniņas. Uzreiz prieks sirdī un smaids sejā!
- Kuru mājas darbu uztver kā slogu?
Mazgāt grīdu. To es daru reti. Vēl pagaidām man patīk pļaut zāli, bet pieļauju domu, ka pēc gada vai diviem varētu būt citādi, jo diezgan bieži jāpļauj.
- Mīļākais gadalaiks?
Vasara! Noteikti – vasara. Citus gadalaikus nemaz neakceptēju. Tagad tāds balts, smuks, bet principā – tikai vasara.
- Iekšā vai ārā?
Ārā! Vasarā iekšā ļoti maz ir būts, tikai gulēts. Tā lielākoties visu laiku esmu tikai pa āru.
Trīs svarīgi darbi Saulstaros
Šiem darbiem piemērotus instrumentus iesaka EGĪLS ČĒMS, MAKITA Latvija tehniskais konsultants.
1. Valters: «Visapjomīgākais darbs, kas līdz šim paveikts, ir kanalizācijas ierīkošana. To darīju pats, piepalīdzot arī kaimiņam un brālim. 
Ilgi caur tiem laukakmeņu pamatiem kalos, visas brīvdienas. No instrumentiem javas maisīšanai un caurumu kalšanai izmantoju perforatora urbjmašīnu, bet cauruļu griešanai – leņķa slīpmašīnu.»
Šādiem varoņdarbiem iesaku Makita 18V akumulatoru leņķa slīpmašīnu DGA511. Slīpmašīna aprīkota ar automātisko apgriezienu kontroli, kā arī tai ir elektronisks strāvas ierobežotājs ar gaismas indikatoru. Diska diametrs – 125 mm. Vēl darbos noderēs 18V bezoglīšu trieciena urbjmašīna/skrūvgriezis DHP486. Izmantojama ar vai bez triecienfunkcijas, 2 jaudas režīmi.
2. «Virtuvē ar draudzenes vectēva padomu pats pārmūrēju māla podiņu plīti, un arī skursteni vajadzēja pārmūrēt. Lai to paveiktu, izmantoju leņķa slīpmašīnu un urbjmašīnu javas maisīšanai.» Lai šo darbu ērtāk paveikt, iesaku izmantot Makita 18V akumulatoru urbjmašīnu DDF486. Daudzpusīgi izmantojams un efektīvs bezoglīšu instruments ar 2 ātruma režīmiem.
3. «Guļamistabā slīpējām un no krāsu kārtām atbrīvojām vecos grīdas dēļus. Vienā vietā arī nācās izzāģēt izpuvušo dēli un apakšā esošo siju, to vietā ieklājot citus. Šeit mums talkā nāca īrēta lielā grīdas slīpmašīna, rokas ripzāģis dēļu piezāģēšanai, kā arī deltas slīpmašīna un tautā sauktais fleksis jeb leņķa slīpmašīna, ko aizņēmos no darba.»
Te noderēs multifunkcionālais Makita instruments DTM52, kas darbojas ar 18V akumulatoru. Ideāls palīgs griešanai, slīpēšanai, javas noņemšanai un citiem darbiem, veicot būvniecības un renovācijas projektus. Plus efektīvs bezsuku motora 18V akumulatora ripzāģis DHS680 kokmateriālu zāģēšanai.
Sadarbībā ar:
