Krūmmellenes. 5 jautājumi par stādīšanu un kopšanu

Kāpēc nepieciešama skāba augsne?
- Ja nebūs pareizs augsnes skābums, krūmmellenes neaugs. Tām vajadzīgais optimālais augsnes pH līmenis ir 4,2–4,7. Ja pH būs zemāks par 4, mellenes augs labāk, nekā ja tas būs 5. Augot augsnē, kuras pH ir virs 6, krūmmellenes jau jutīsies slikti – sāks dzeltēt lapas, būs hloroze un citas problēmas.
- Kāpēc vajadzīga skāba augsne? Krūmmellenēm nepieciešama mikoriza. Vienkārši runājot, mikoriza ir augu un sakņu barterattiecības, kur sēne augam piegādā ūdeni, minerālvielas (galvenokārt slāpekli un fosforu), kā arī citas grūti šķīstošas barības vielas tam viegli uzņemamā formā. Ja nav sēnes, augs bieži vien barības vielas uzņemt nespēj.
- Bioloģiskajā saimniecībā, ja savāc koku lapas un sakompostē, tas būtu pat labāks materiāls, ar ko ielabot augsni. Bet, tā kā mums nav tik daudz laika, lai ar ko tādu nodarbotos, stādāmā bedrē liekam gaišo sfagnu sūnu kūdru, kas arī ir dabisks organisks materiāls un skābs (pH apmēram 4,5).
- Mēs izmantojam vidējās frakcijas sūnu kūdru, jo tās sadalīšanās process notiek lēnāk. Savukārt smalkas frakcijas kūdra ir jau sastrādāta un sablīvē augsni. Veikalā var nopirkt arī gatavu kūdras substrātu, kas domāts rododendriem un krūmmellenēm, piemēram, Laflora KKS-M1 ar ideālo pH 4,2–4,7. Šie izmaksās dārgāk, jo jau pievienotas minerālvielas, substrāts ir precīzāk pielāgots melleņu vajadzībām. 
- Skābumu var nodrošināt arī citādos veidos. Piemēram, ja nav kūdras, tad skābumam augsnē iestrādā skujkoku šķeldu, un, tai lēnām daloties, veidojas substrāts, kāds vajadzīgs krūmmellenēm. 

Kādai jābūt stādāmbedrei?
- Dziļumā tai vajadzētu būt vismaz 50–60 centimetriem, tā raksta profesionāļi, taču mēs Baltezerā rokam 110 centimetru dziļas bedres un 60 centimetrus atvēlam platumam.
- Apakšā saliekam komposta zemi, kas radusies no augu pārpalikumiem, sablietējam to, lai komposta zeme nekur nepazūd, tad virsū beram sfagnu kūdras un skujkoku mizu mulčas maisījumu (attiecība 1:1). Mizu mulča dod substrātam irdenumu, turklāt, organikai lēni daloties, ilgus gadus uztur augsnes skābumu. Ja stādāmā bedre nav pietiekami sagatavota, tad vēlāk mizu mulča jāliek ap stādiem, kas ir daudz laikietilpīgāk. Bet tagad es zinu, ka vismaz desmit gadus man savā melleņu koridorā neko papildus nevajadzēs darīt, augsnes skābums būs nodrošināts! Manuprāt, labāk ieguldīt naudu, laiku un darbu uzreiz, lai rezultāts būtu ilgstošs. Pēc tam, kad lauks sagatavots, mēs tam liekam virsū melno ģeotekstilu. 
Zini! Ļoti smilšainā, kaļķainā zemē nerekomendē audzēt krūmmellenes, bet ir iespējams augsni atbilstoši sagatavot: var uzbērt biezā slānī sfagnu kūdru, to iefrēzē, tad pāri pārliek plāno ģeotekstilu, griež caurumus un stāda krūmmellenes. Arī tas ir variants, tikai prasa lielus ieguldījumus un lielu darbu. 

Melnais audums – jā vai nē? 
- Ogu saldums atkarīgs no šķirnes un, protams, arī no temperatūras summas. Pat tās šķirnes, kuras jau pēc idejas nav tik saldas, ja ir ļoti saulains laiks, kļūst saldas. Šogad gandrīz visas mūsu saimniecības ogas ir saldas, jo jūnijs un jūlijs bija ļoti silts. Turklāt arī melnais audums, kad saule to karsē, dod daudz siltuma, un var dabūt pat tādu gaisa temperatūru kā siltumnīcā. Siltums veicina arī krūma ātrāku un spēcīgāku augšanu. Šie ir melnā ģeotekstila plusi.
- Bet ir arī mīnuss: ja augsnes temperatūra palielinās virs 20 grādiem, pieaug slimību izplatīšanās iespējas. Turklāt, ja pirms tam zeme nav sagatavota pietiekami dziļi un kvalitatīvi un uzklāj audumu, pēc tam to būs grūti papildināt ar mulču vai skābo kūdru. Var, bet tad audums jāņem nost.
- Tāpēc jāizvēlas: vai nu kārtīgi sataisi zemi un klāj virsū audumu vai, ja neklāj audumu, tad rēķinies, ka būs ravēšana. Un, kā es smejos, kas tad tur piecus krūmus izravēt – sīkums, vai ne? Turklāt, ja ravēšana sagādā prieku.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Traģēdija

Sedokovas producents stāsta, ka Timmam bijuši sānsoļi: Aņa pat algoja cilvēkus, kas Jāni izsekoja

Marta Kalniņa

Traģēdija

Timmas bijusī sieva Sedokova nogādāta slimnīcā. Pirms traģēdijas Timma esot uzrakstījis baisu komentāru

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Vai, kad un kā apgriezt? 
- Citi baidās griezt hortenzijas, un tad ziedi ir sīki. Tas pats attiecas uz krūmmellenēm: ja pavasarī veido vainagu, var dabūt spēcīgu krūmu, kas skaisti izskatās un ir ar mazāk, toties lielākām, saldākām ogām. 
- Spēcīgi augošos iepriekšējā gada jaunos dzinumus pavasarī saīsina. Pēc ziemas apgriež arī vecāko krūmmelleņu sazaroto dzinumu nenobriedušās galotnītes, ja tās apsalušas. Izgriež sīkos zariņus, paretina.
- Krūmu jācenšas veidot tā, lai visi zari ietu uz augšu. Tie tad  saņem visvairāk enerģijas, jo arī barības vielas dodas augšup. Savukārt  zari, kas izgāžas uz sāniem, jānogriež. Piemēram, ‘Blue Crop’ šķirnei piemīt tendence zariem liekties uz leju. Krūmam  parasti ir tik daudz ogu, ka tas cilvēka priekšā pazemīgi paklanās – lūdzu, ņemiet, ēdiet! Tātad krūms jāapgriež: jācenšas noliekušos sānu zarus palēnām, pakāpeniski ņemt nost, lai no apakšas nāktu spēcīgi dzinumi un lai uz tiem veidotos ogas. Lai skelets krūmam ir stingrāks un neizgāžas!
- Ja no vecā zara nāk vertikāls jaunais dzinums, tad veco nogriež nevis līdz pašai apakšai, bet līdz jaunajam dzinumam.
- Esmu klausījies dažādas  audzētāju pieredzes, un katram ir labi rezultāti. Piemēram,  ir speciālisti, kuri melleņu krūmus veido tikai vasarā, jūlijā. Tāpēc, ka uzskata (un tā arī ir!), ka vislielākā slimību izplatīšanās notiek pavasarī un rudenī – tad, kad ir vairāk lietavu. Vasarā augi ir daudz tīrāki, aktīvāki, brūces aizaug ātrāk. Tāpēc viņi visus sīkos štruntiņus, liekos zarus izgriež vasarā, lai auga enerģija netērējas tur, kur nav jēgas to tērēt. Taču tas nav rādītājs, ka šādi  tagad būtu jādara visiem! Griešana vasarā ir viens no variantiem. Vasaras griešana nav nekas nepareizs – to var darīt, bet tad jūlijā, ne vēlāk. Augusts un septembris ir vēl pietiekami ilgs laiks, lai krūms sadzītu jaunos dzinumus un lai tie nobriestu. Tomēr es rekomendēju melleņu krūmus veidot pavasarī. 

Cik daudz un ar ko mēslot?
- Mēs cenšamies visu mēslojumu iedot uzreiz ar granulām – ir tādas mazas lodītes, piemēram, Osmacote, Multicote, Plantacote – visām viena ķīmiskā formula, tikai dažādi ražotāji. Tas ir profesionāls mēslojums, kas satur visus nepieciešamos elementus, tajā skaitā mikroelementus, kas nodrošina ogu aizmešanos – boru, cinku un sēru. Granulām ir diezgan bieza čauliņa, un tās lēnam visas vasaras gaitā šķīst. Tāpēc tieši tad, kad nāks jaunie dzimumi, granulas visintensīvāk atdos barības vielas augam. Mēs izmantojam Osmacote – to, kuram slāpeklis (N) ir 14, nevis 15. Lielas atšķirības nav, bet pirmajā variantā granulās ir palielināts kālija daudzums. Visās lielajās dārzkopības izstādēs – gan Esenē, gan Varšavā –, ja pie melleņu stādiem bija uzraksts Mēslots ar Osmocote, tas skaitījās kvalitātes rādītājs. Ir arī specials granulētais mēslojums mellenēm – ļoti labs.  
- Daudzi man jautā, kā, piemēram, ar Novatec Classic mēslojumu, kas ir ļoti iecienīts: it kā vienreiz sezonā uzkaisa, un viss… Bet tā gan nav taisnība! Šis mēslojums jākaisa divreiz sezonā. Ja uzkaisīsi tās devas, kas norādītas pamācībā, pavasarī augs saņems visu nepieciešamo, bet – var būt stipras lietavas (vai arī, ja melleņu krūmus laista), un tad, ja ir vieglāka, mazāk noturīga augsne, ūdens minerāļus izskalo ārā. Tāpēc krūmmellenes jābaro vēlreiz jūnijā, bet ne vēlāk par Jāņiem. Pirmais jūlijs ir galējā robeža. Lai gan, ja ir superlabi sagatavota augsne ar kūdru, kas piesaista ūdeni, un krūmmellenes labi aug, tad mēslojumu otrreiz var arī nedot. 
- Ja pavasarī krūmiem dāsni iedod slāpekli, var redzēt, ka vēlāk pārāk samēslotam augam ir lielas lapas, spēcīgi dzinumi – it kā jau forši, bet tie nespēj līdz ziemai nobriest. Tad krūmmellenes jāpabaro ar kālija sulfātu. Tas iedod sēru, kas paskābina augsni un palīdz aizmestiem nākamā gada ziedpumpuriem, un kāliju, kas ātrāk nobriedina jaunos dzinumus.
- Ir profesori, kas saka: minerālmēsli jākaisa pēc ogu novākšanas… Nu nav tā! Kālija sulfāts augam jādod laikus, pēdējais brīdis būtu augusta vidus, lai krūms to vispār saņemtu. Ja kālija sulfātu pakaisīs pēc ogu novākšanas, augs to var nedabūt, jo uz rudens pusi veģetācija jau sāk samazināties, un dzinumi nenobriedīs. Esmu bijis pie cilvēkiem, kas pavasarī savas krūmmellenes pabarojuši ar Azofosku. Kas notika nākamajā pavasarī? Krūmi bija nosaluši! Jo lauksaimniecības minerālmēslus krūmmellenēm izmantot nedrīkst! Azofoska satur ļoti daudz slāpekļa, un dzinumi ziemu sagaida jēli, nenobrieduši. Ja grib labu rezultātu, dzinumi jānobriedina savlaicīgi. Tāpēc iesaku izmantot profesionālus mēslojumus. Jā, daudzi sacīs – baigi dārgie! Bet divreiz sezonā kaisot citus mēslojumus, finālā sanāks tas pats, ko vienreiz uzkaisot profesionālo mēslojumu. 
- Vai melleņu mēslošanai drīkst izmantot kūtsmēslus? Sacīšu tā: ja mangāna būs par daudz (un tā var notikt, jo kūtsmēsli ir bagāti ar mangānu), tu nonāvēsi savas krūmmellenes. Nedrīkst likt arī pelnus – tie šajā gadījumā neder!
- Zaļu, tikko pļautu zāli var aplikt ap melleņu krūmiem – tas ir organiskais mēslojums, kurā ir visi mikroelementi, turklāt vislabāk uzņemamā veidā. Bet – pH, zālei sadaloties, būs apmēram 6, gandrīz kā kūtsmēsliem. Lai augsne saglabātu pietiekamu skābumu, tas jākompensē ar sfagnu kūdru.