Krūmcidonijas slavas mirklis

Savvaļā krūmcidonijas (Chaenomeles) aug Ķīnā un Japānā. Tie ir rožu dzimtas ābeļu apakšdzimtas augi. Vispār krūmcidoniju ģintī ir četras dabiskās sugas. Latvijā nozīmīgākā ir Japānas krūmcidonija (Chaenomeles japonica). Nesajauc ar parasto cidoniju jeb aivu (Cydonia oblonga), kas ir neliels koks vai 3–4 m augsts krūms!

Latvija – pirmā pasaulē

Eiropā ievestas 18. gs. beigās krāšņo ziedu dēļ. Kā augļaugus Japānas krūmcidonijas pirmoreiz sāka kultivēt tieši Latvijā. Par to jāpateicas Albertam Tīcim Tukuma rajona Garaušu kokaudzētavā. Darbinieki bija pasūtījuši parastās cidonijas Cydonia oblonga sēklas, lai izaudzētu bumbieru potcelmus, taču kļūdas dēļ to vietā bija atsūtītas krūmcidoniju sēklas. Alberts Tīcis šī auga selekciju sāka 1951. gadā, turpināja Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Izveidoja vairākus krūmcidoniju genotipus ar lieliem augļiem un bez ērkšķiem (Alfa, Abava). Pateicoties viņa darbam, krūmcidonijas sāka audzēt lielās platībās.

Izgudrotāja

Pagājušā gadsimta 70. gados Latvijā bija vairāki ražojoši krūmcidoniju stādījumi, kur auga ar sēklām pavairoti neviendabīgi, pārsvarā ērkšķaini, zemi krūmi ar atšķirīgu ražību, ziemcietību, augļu lielumu. Japānas krūmcidoniju audzēšana kļuva nerentabla, jo nebija izveidotas šķirnes. Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū Latvijas Valsts augļkopības institūtā ar krūmcidoniju selekciju sāka nodarboties Silvija Ruisa. Mērķis bija izveidot ziemcietīgas, ražīgas, bezērkšķu šķirnes ar lieliem augļiem, agru to novākšanas laiku un labu bioķīmisko sastāvu.

Citi lasa

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Krustošanas, izlases un vērtēšanas ceļā Silvijai Ruisai tas izdevās – viņa selekcionēja pirmo krūmcidoniju šķirni pasaulē augļu ražošanai Rasa.

Sadarbībā ar zviedru, lietuviešu un somu pētniekiem izveidotas vēl divas – Darius un Rondo, kas arī reģistrētas Latvijas Valsts augļkopības institūtā.

Krūmcidonijai patīk

• No vējiem aizsargāta, saulaina vieta, kur sakrājas bieza sniega kārta.
• Kalniņš, nevis ieplaka. Lejiņā ziemā vairāk izsalst ziedpumpuri. Salnas gan cidonijai nav tik postošas, jo augs zied samērā ilgi.
• Trūdvielām bagāta, vāji skāba augsne (pH 5–6).
• Krūma veidošana.

Stāda agri pavasarī

Vislabāk ieaugas divgadīgi sējeņi un veģetatīvi pavairoti stādi. Ja sanāk pie tiem tikt rudenī, tad prātīgāk būtu uz ziemu stādus pierakt un piesegt. Tā kā krūmcidonijas ir svešapputes augi, iegādājoties veģetatīvi pavairotus augus, augstākas ražas iegūšanai blakus jāstāda dažādas šķirnes. Latvijā krūmcidoniju stādījumu platības ar katru gadu palielinās. Vislielākās ir Smiltenes pagastā (28 ha) un Turlavas pagastā (26 ha).

C vitamīns

Krūmcidoniju augļos tā ir trīs reizes vairāk nekā citronos. Satur arī pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes, piemēram, ābolskābi un citronskābi, A, B1, B2, E un PP vitamīnus, minerālvielas – kāliju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi.

Svaigā smarža

Kādreiz mūsu omes krūmcidoniju augļus lika drēbju skapī, lai apģērbs uzsūktu patīkamo aromātu. Bet senajā Grieķijā tie bija jāēd kāzu dienā, lai jaunlaulāto turpmākā dzīve būtu tikpat jauka, kā krūmcidonijas smarža.