• Krūmcidonijas slavas mirklis

    Dārzs
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    8. oktobris, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: no izdevniecības žurnāls Santa arhīva
    Augļa dzeltenās krāsas un vērtīgā sastāva dēļ to sauc par Latvijas citronu, kura aizsākumi augļu audzēšanā meklējumi šeit pat. Nacionālā botāniskā dārza Slavas zālē vieta ir trim krūmcidonijām.

    Savvaļā krūmcidonijas (Chaenomeles) aug Ķīnā un Japānā. Tie ir rožu dzimtas ābeļu apakšdzimtas augi. Vispār krūmcidoniju ģintī ir četras dabiskās sugas. Latvijā nozīmīgākā ir Japānas krūmcidonija (Chaenomeles japonica). Nesajauc ar parasto cidoniju jeb aivu (Cydonia oblonga), kas ir neliels koks vai 3–4 m augsts krūms!

    Latvija – pirmā pasaulē

    Eiropā ievestas 18. gs. beigās krāšņo ziedu dēļ. Kā augļaugus Japānas krūmcidonijas pirmoreiz sāka kultivēt tieši Latvijā. Par to jāpateicas Albertam Tīcim Tukuma rajona Garaušu kokaudzētavā. Darbinieki bija pasūtījuši parastās cidonijas Cydonia oblonga sēklas, lai izaudzētu bumbieru potcelmus, taču kļūdas dēļ to vietā bija atsūtītas krūmcidoniju sēklas. Alberts Tīcis šī auga selekciju sāka 1951. gadā, turpināja Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Izveidoja vairākus krūmcidoniju genotipus ar lieliem augļiem un bez ērkšķiem (Alfa, Abava). Pateicoties viņa darbam, krūmcidonijas sāka audzēt lielās platībās.

    Izgudrotāja

    Pagājušā gadsimta 70. gados Latvijā bija vairāki ražojoši krūmcidoniju stādījumi, kur auga ar sēklām pavairoti neviendabīgi, pārsvarā ērkšķaini, zemi krūmi ar atšķirīgu ražību, ziemcietību, augļu lielumu. Japānas krūmcidoniju audzēšana kļuva nerentabla, jo nebija izveidotas šķirnes. Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū Latvijas Valsts augļkopības institūtā ar krūmcidoniju selekciju sāka nodarboties Silvija Ruisa. Mērķis bija izveidot ziemcietīgas, ražīgas, bezērkšķu šķirnes ar lieliem augļiem, agru to novākšanas laiku un labu bioķīmisko sastāvu.

    Krustošanas, izlases un vērtēšanas ceļā Silvijai Ruisai tas izdevās – viņa selekcionēja pirmo krūmcidoniju šķirni pasaulē augļu ražošanai Rasa.

    Sadarbībā ar zviedru, lietuviešu un somu pētniekiem izveidotas vēl divas – Darius un Rondo, kas arī reģistrētas Latvijas Valsts augļkopības institūtā.

    Krūmcidonijai patīk

    • No vējiem aizsargāta, saulaina vieta, kur sakrājas bieza sniega kārta.
    • Kalniņš, nevis ieplaka. Lejiņā ziemā vairāk izsalst ziedpumpuri. Salnas gan cidonijai nav tik postošas, jo augs zied samērā ilgi.
    • Trūdvielām bagāta, vāji skāba augsne (pH 5–6).
    • Krūma veidošana.

    Stāda agri pavasarī

    Vislabāk ieaugas divgadīgi sējeņi un veģetatīvi pavairoti stādi. Ja sanāk pie tiem tikt rudenī, tad prātīgāk būtu uz ziemu stādus pierakt un piesegt. Tā kā krūmcidonijas ir svešapputes augi, iegādājoties veģetatīvi pavairotus augus, augstākas ražas iegūšanai blakus jāstāda dažādas šķirnes. Latvijā krūmcidoniju stādījumu platības ar katru gadu palielinās. Vislielākās ir Smiltenes pagastā (28 ha) un Turlavas pagastā (26 ha).

    C vitamīns

    Krūmcidoniju augļos tā ir trīs reizes vairāk nekā citronos. Satur arī pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes, piemēram, ābolskābi un citronskābi, A, B1, B2, E un PP vitamīnus, minerālvielas – kāliju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi.

    Svaigā smarža

    Kādreiz mūsu omes krūmcidoniju augļus lika drēbju skapī, lai apģērbs uzsūktu patīkamo aromātu. Bet senajā Grieķijā tie bija jāēd kāzu dienā, lai jaunlaulāto turpmākā dzīve būtu tikpat jauka, kā krūmcidonijas smarža.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē