Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko ievērot, lai krāsošanas darbi nebūtu velti un rezultāts sniegtu iecerēto kvalitāti un noturību, stāsta Kesko Senukai Latvia krāsu kategorijas vadītājs Andris Tēraudkalns.
Laiks un laikapstākļi
Krāsa nav ola, kas jācepina uz pannas, tāpēc pašas karstākās vasaras dienas lai paliek pludmales apmeklējumam. Andris Tēraudkalns atklāj, ka labākais laiks krāsošanas darbiem ir sausa diena, kad debesis daļēji sedz mākonīši un pūš mērens vējš, gaisa temperatūrai sasniedzot ap +20 Co, bet gaisa mitrumam nepārsniedzot 75%.
“Tiešu saules staru iedarbībā krāsot nebūtu vēlams, tādēļ labāk krāsošanas darbus ieplānot rīta un vakara stundās.
Viss, kas žūst ilgi – žūst labi!
Žūšanas laiks dažādiem produktiem ir atšķirīgs, tomēr mūsdienās krāsas lielākoties žūst ātri: jau pāris stundu laikā virsmu var puslīdz droši aiztikt, krāsa ir sausa un vairs nelīp, kaut arī maksimālo slodzi varēs pieļaut tikai pēc ilgāka laika. Tas atkarīgs no krāsas veida un gaisa temperatūras. Jāņem vērā, ka parasti uz iepakojuma etiķetes žūšanas laiku norāda pie +20 Co grādiem,” skaidro Andris Tēraudkalns.
Krāsas, kuras šķīst ūdenī, žūst visātrāk: putekļi pie tām nelips jau apmēram pēc pusstundas, bet otrreizējai krāsošanai virsma būs gatava pēc 2–24 stundām. Alkīda materiāliem, kuru šķīdinātājs ir lakbenzīns, putekļu neuzņēmība veidosies apmēram pēc 4 stundām, bet pārkrāsot varēs pēc diennakts. Visilgāk žūst eļļas, bet visi materiāli pilnībā polimerizējas jeb sacietē pēc 5–7 dienām.
Katrai virsmai sava apetīte
Katrai virsmai ir savas prasības – gan krāsas uzsūkšanas spēja, gan funkcijas un estētiskie uzdevumi, tādēļ arī dažādi produkti piedāvā dažādus risinājumus: UV aizsardzību, nodilumizturību, aizsardzību pret trupi, zilējumu vai sēnīšu slimībām, pašattīrīšanās funkciju, aizsardzību pret rūsu utt. Jo detalizētāk varēsiet raksturot krāsojamo virsmu, jo precīzāk konsultants varēs piemeklēt krāsu un rezultāts būs noturīgāks un kvalitatīvāks.
Arī viena materiāla virsmas var stipri atšķirties. Piemēram, koka virsmām ir dažādi konstrukcijas tipi (logi, durvis, terases dēļi, žoga dēļi utt.) un koksnes suga, kas nosaka, ar kādu materiālu tās jākrāso. Metāla virsmas var būt no tērauda, krāsainajiem metāliem vai cinkotas, un katram materiālam ir sava krāsu saķeres spēja. Koka virsmām vajadzīgs salīdzinoši blīvs, bet vienlaikus elastīgs materiāls; ja krāsojat koka durvis vai logus – arī mehāniski izturīgs.
Mūra sienai jāizvēlas krāsa, kas atgrūž mitrumu, bet maksimāli laiž cauri tvaiku, savukārt metāla krāsai jābūt, cik iespējams, tvaiku necaurlaidīgai un bagātinātai ar antikorozijas pigmentiem.
“Krāsu veidu ir ļoti daudz, tās atšķiras pēc saistvielas (alkīds, akrils, eļļa, poliuretāns, epoksīds, silikāts un citi), pēc šķīdinātāja (organisks šķīdinātājs vai ūdens), pēc toņiem, spīduma pakāpes, sedzamības pakāpes, krāsojamās virsmas materiāla. Tāpēc pirms krāsas iegādes pircējam būtu jāzina ne tikai krāsojamās virsmas funkcija, bet arī materiāls un platība; papildus tam – krāsas tonis, cik sedzošai vai puscaurspīdīgai tai jābūt, kādu spīduma pakāpi iecerēts panākt – spīdīgu, pusmatētu, matētui; cik ilgi jākalpo nokrāsotajai virsmai un kurš to krāsos – pats klients vai speciālists.
Tāpat ļoti svarīgi iepriekš pārliecināties par virsmas stāvokli – jauna vai iepriekš krāsota, kādā kvalitātē. Ideāli, ja varat sagatavot virsmas foto, kas konsultantam palīdzēs izvēlēties atbilstošāko materiālu,” iesaka krāsu kategorijas vadītājs Andris Tēraudkalns.
Krāsas kokam
Izvēloties krāsas koka virsmām, jāņem vērā, kādos apstākļos tās tiks ekspluatētas un kādu vizuālo efektu vēlams panākt. Sedzošie materiāli koku pārvelk ar necaurredzamu plēvi izvēlētajā tonī, kas ir salīdzinoši visnoturīgākais apdares variants. Lazurējošie materiāli ir puscaurspīdīgi, tie atstāj redzamu koksnes faktūru, taču tiem ir salīdzinoši īsāks kalpošanas laiks. Koka virsmas, pa kurām daudz staigājam – terases, laipas utt. – nav ieteicams krāsot ar plēvi veidojošiem materiāliem; tam domātas eļļas, kurām savukārt ir visīsākais kalpošanas laiks.
Krāsotāju klasika ir lineļļas krāsas, kas izceļas ar vislabāko iesūkšanos.
Tiesa, tīrās lineļļas krāsas ir visai nepraktiskas: tās ilgi žūst, reizēm pat nedēļu, salīdzinoši ātrāk zaudē toni utt.
Modernās akrila krāsas demonstrē izcilu toņa, spīduma un elastīguma noturību. Lineļļa tajās ir tikai piedeva, kas nodrošina labāku krāsas iesūkšanos. 100% akrila krāsām nav konkurences ilgmūžības ziņā; pirms to lietošanas virsmu gan ieteicams piesūcināt vai gruntēt ar lineļļu saturošiem materiāliem.
Terases dēļiem labākais risinājums ir terases eļļa. Tā dziļi iesūcas koksnē un novērš mitruma iekļūšanu un koksnes plaisāšanu. Ultravioleto staru iedarbībā gan eļļa ar laiku izdeg un zaudē mitruma atgrūšanas spēju, tomēr to var viegli atjaunot. Ja negribat noņemties ar eļļošanu vai krāsošanu, labāk izvēlēties dēļus no kompozītmateriāliem.
Krāsas metālam
Atšķirībā no kokam paredzētām krāsām metāls jākrāso ar blīvu krāsu, kam ir pēc iespējas zemāks tvaiku caurlaidības rādītājs; ideāli, ja krāsa satur antikorozijas pigmentus.
Celtniecības sfērā blīvākie materiāli ir alkīda krāsas, taču nereti tiek izmantotas arī populārās akrila krāsas. Atslēgas produkts metāla krāsošanā ir gruntskrāsa, kas nodrošina vajadzīgo blīvumu un kuras galvenā īpašība ir spēja aizsargāt virsmu no rūsēšanas. Tiek ražotas gan gruntskrāsas tikai melnajam metālam, gan tādas, kas spēj pieķerties arī krāsainajiem metāliem – cinkam, alumīnijam, varam.
Krāsas mūra virsmai
Arī visas mūra virsmas nav vienādas, tāpēc, iegādājoties krāsu, noteikti jānoskaidro, no kāda materiāla siena ir mūrēta. Ja no silikātķieģeļiem – jāizvēlas silikātkrāsa obligātā kombinācijā ar silikātgrunti.
Apmetums jākrāso ar krāsu, kas maksimāli laiž cauri ūdens tvaikus un oglekļa dioksīdu, bet nelaiž cauri ūdeni, lai pasargātu sienu, piemēram, no lietus.
Šādas īpašības piemīt silikātkrāsām vai speciāli ražotām akrila krāsām ar silikona piedevām. Betona, īpaši dzelzsbetona virsmām jāizvēlas ūdens tvaiku caurlaidīgas krāsas, taču ar minimālu CO2 caurlaidību. Savukārt māla ķieģeļi praktiski nav pārkrāsojami, ja vien tos iepriekš neapmetīsiet.
Ar krāsu vien nepietiek
Gandrīz nevienai virsmai nevar uzreiz mesties virsū ar krāsu un otu, ja vien tā nav jauna, tīra virsma bez putekļiem. Tāpēc ir rūpīgi jāiepazīstas ar instrukcijām par virsmas sagatavošanu attiecīgās krāsas uzklāšanai. Virsmas sagatavošana aizņem apmēram 80–90% no kopējā krāsošanai paredzētā laika. Apmestām virsmām jāpārbauda, vai tās nav irdenas, birstošas. Iepriekš krāsotas virsmas ieteicams nomazgāt ar speciāliem mazgājamiem līdzekļiem, bet spīdīgas virsmas – matēt ar smilšpapīru.
Vietas, kur atlobījusies krāsa, jāapstrādā ar skrāpi vai drāšu birsti, bet, ja rodas aizdomas par pelējumu vai redzami melni baktēriju perēklīši – jāķeras pie speciāliem pretpelējuma mazgājamiem līdzekļiem.
Līdz ar krāsām ražotāji piedāvā dažādus virsmas sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļus, virsmas piesūcināšanas gruntis, segtspēju un adhēziju uzlabojošas gruntskrāsas, un visi šie produkti ir noteiktas sistēmas sastāvdaļas, kuras izmantojot kopā, ražotājs var garantēt kvalitatīvu rezultātu.
Ja krāsojat pirmo reizi mūžā, noteikti vajadzēs vēl dažas lietas: otas, vanniņas, rullīšus, aizsargplēvi, teleskopisko pagarinātāju, šķīdinātāju, cimdus, brilles, kāpnes. Pieredzējušiem krāsotājiem, visticamāk, daļa šo rīku saimniecībā atradīsies.
“Vislabākā krāsas noturība iegūstama, pareizi plānojot un izvēloties sistēmas risinājumu – viena ražotāja produkciju, kas savstarpēji veiksmīgi mijiedarbojas, nodrošinot vislabāko rezultātu. Krāsojot vienmēr jāseko līdzi, kāda ir materiāla kvalitāte, gaisa temperatūra un mitrums, jāizvēlas materiālam un veicamajam darbam atbilstoši darbarīki, jāseko līdzi uzklājamās kārtas biezumam, tāpēc būs noderīgi pirms darba sākšanas iepazīties ar katra produkta lietošanas instrukciju,” iesaka Andris Tēraudkalns.
