Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Bārdainajiem īrisiem (Iris barbata) vajag sausu, saulainu vietu. Tā jāatbrīvo no nezālēm, sevišķi daudzgadīgajām, citādi vēlāk ravējot cietīs īrisu saknes. Der jebkura augsne, tikai ļoti mālainai vajag piejaukt mazliet grants, lai tā kļūtu gaisa un ūdens caurlaidīgāka.
- Ik pēc 3–4 gadiem vēlams pārstādīt jaunā vietā, bet droši var augt arī desmit gadu pēc kārtas. Lai, vienā vietā tik ilgi augot, īrisi neslimotu, ieteicams lietot labo baktēriju maisījumu Biomikss. Divreiz sezonā – maijā pirms ziedēšanas un vasaras otrajā pusē – rīta vai vakara stundās, kad nespīd karsta saule, no saknēm atrauš zemi un ap katru ceru ierušina pa saujai līdzekļa. Labi palīdz arī kliņģerītes – tās sēj dažādos laikos, lai vienmēr būtu pa rokai. Kad kliņģerītes sāk ziedēt, izrauj, ar cirvi sakapā un pie katra cera tās svaigas ierušina zemē – mazākajiem vienu sauju, lielākajiem pat trīs. Kliņģerīšu laksti sadaloties gan apgādā īrisus ar barības vielām, gan arī dezinficē augsni.
- Minerālmēslus vajag minimāli – pavasarī var pamēslot ar oranžo Kristalonu (6–12–36), kurā nav daudz slāpekļa. Šķīdina pa vienai ēdamkarotei uz 10 l ūdens. Ja slinkums pašam nest ūdeni un laistīt, tad brīdī, kad līst vai tikko nolijis lietiņš, var pavisam nedaudz pabārstīt tieši uz zemes. Ja ir koka pelni, rudenī pa saujiņai ap augu var pabērt arī tos.
- Palaikam jāpamēra augsnes skābums. Īrisiem vajag augsni ar neitrālu vai pat viegli sārmainu reakciju (pH 7–8). Ja kļūst par skābu, īrisu dobes vasaras otrajā pusē nobārsta ar dolomītmiltiem.
- Laistīt īpašas vajadzības nav, tas jādara tikai stādot.
- Ja negrib iegūt sēklas, noziedējušos ziedus pa vienam izlauž. Kad noziedējuši visi ziedi, lejā pie saknes izlauž vai nogriež arī pašu ziedkātu, lai netērē barības vielas un nesāk pūt, bojājot arī sakneni. Lapas atstāj līdz pat nākamajam pavasarim – kailsalā tas ir arī papildu siltums sakneņiem, kas kaili guļ zemes virspusē. Salam sākoties, var apklāt ar egļu zariem.
