Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva.
Iesaka Sandra Dane, Dārzkopības institūta pētniece.
Korintēm ir 20 sugu un daudz hibrīdu. Latvijā izplatītākā ir Amelanchier spicata jeb vārpainā korinte, kas pie mums atceļojusi no Ziemeļamerikas un gan ar sēklām, gan spēcīgajām atvasēm izplatījusies priežu mežos tik plaši, ka Dabas aizsardzības pārvalde to iekļāvusi invazīvo augu sugu sarakstā. Vairums korinšu šķirņu nāk no Ziemeļamerikas, kur tās ir ļoti populāras.
Vēl Dārzkopības institūta kolekcijā apskatāma Lamarka korinte (Amelanchier lamarckii), kas biežāk sastopama krūma formā, ražena augumā, var izaugt līdz pat 7 metriem. Lapu plaukšanas laikā ļoti dekoratīva. Ogas šai sugai ir tumši sarkanas līdz melnas, palielas un garšīgas, un rudenī lapojums iekrāsojas spilgti oranžos toņos.
Lielziedu korintei (Amelanchier x grandiflora) ogas ir sarkani violetas un garšīgas, bet ienākas ļoti pakāpeniski, aug kā koks. Gludā korinte (Amelanchier laevis) izceļas ar sarkanām ogām un skaistu lapojuma krāsošanos gan plaukšanas laikā, gan rudens pusē. Alkšņlapu korinte (Amelanchier alnifolia) ir nedaudz zemāka, izaug apmēram līdz 5 metriem, ogas zilganmelnā krāsā un lielas. Vēl ir atvasainā sīkziedu korinte (Amelanchier stolonifera var. micropetala) – gluži neliels krūmiņš (augstums līdz 2 metriem), kas izceļas ar skaistu lapojumu, sulīgām zilmelnām ogām, piemērota zemiem dzīvžogiem.
Audzēšanas nianses
Korintes var augt visdažādākajos apstākļos, taču, lai labi ražotu, vajadzīga saulaina vieta, aizvējš un auglīga augsne. Tām patīk viegla augsne ar vāji skābu augsnes reakciju, bet nav pa prātam augsti gruntsūdeņi.
Vislabāk stādīt trīsgadīgu stādu, turklāt stādot nedrīkst iekaltēt saknes. Stāda 70 centimetru dziļās bedrēs, lai saknes pilnībā nosegtu ar augsni. Ja tā ir smaga, stādīšanas bedrē jāieber smilšaina augsne vai parastā smilts. Vari stādīt līdz 7 centimetriem dziļāk, nekā stāds audzis līdz šim.
Krūmveida korintes vainagu veido dažādu vecumu dzinumi. Vecākajiem dzinumiem ir 8–10 gadi, katru gadu no sakņu atvasēm atstāj 1–2 dzinumus, kas aug vistuvāk krūma centram, lai krūma pakāpeniskajā atjaunošanā tā centrs pārāk neizplestos un vēlāk netraucētu tā apkopšanu.
Ja vēlies pavairot korintes, vari atstāt vairākus dzinumus, ko vēlāk atdalīt kā stādus.
Krūmu pēc nepieciešamības retina, saīsina dzinumus, izgriež sausos, bojātos un slimos zarus. Neatstājot celmu, izgriež visus vājos, izstīdzējušos, tievos zarus. Kopumā krūmā būtu jābūt 10–15 dzinumiem, kurus saīsina līdz 2–2,5 metru augstumam. Visas liekās atvases nogriež līdz augsnes virskārtai. Kad pieaugums ir mazāks par 10 centimetriem, veic atjaunojošo griešanu. Rūpīgi kopjot krūmu, tas var sasniegt pat 70 gadu vecumu.
Iegādājoties stādu, noteikti jānoskaidro, vai tas ir patsaknis, potēts vai acots. Patsaknis jākopj, kā iepriekš aprakstīts. Toties, ja stāds ir potēts vai acots, visas sakņu atvases jāizgriež, jo tie būs pamatsugas dzinumi, bet šķirne būs tikai uz tā dzinuma, uz kura tā uzpotēta.
Nogatavojas pakāpeniski
Korintes ienākas pakāpeniski jūlijā un augustā. Nogatavošanās laiks atkarīgs no laikapstākļiem, sugas un šķirnes. Pirmie augļi ķekarā ir gatavi nepilnus divus mēnešus pēc ziedēšanas. Uzskata, ka augļi nogatavojas pakāpeniski sēklu daudzuma dēļ. Jo vairāk sēklu, jo ātrāk nobriest auglis. Visu korinšu augļi ir ēdami un ļoti garšo arī putniem. Tie dažādām sugām un šķirnēm atšķiras ar krāsu, lielumu un garšu. Augļu garšu nosaka arī meteoroloģiskie apstākļi.
Vislabāk ēst svaigus augļus, jo tie satur visvairāk vērtīgo vielu. Istabas temperatūrā tos var uzglabāt 5–7 dienas, bet ne ilgāk, jo korintēm strauji samazinās vērtība un tās sažūst vai arī sāk pelēt, ja telpā ir liels gaisa mitrums. Ja glabā dzesētavā vai vēsā vietā, vērtīgās vielas zūd mazāk.
No augļiem var iegūt gan sulu, gan gatavot ievārījumus, želejas, vīnus, kompotus. Sevišķi labi garšo dažādu ogu sajaukumi.
Slimības un kaitēkļi
Korintes var slimot ar visām rožu dzimtai tipiskajām infekcijām, un tās mēdz bojāt arī tai raksturīgie kaitēkļi. Korintēm nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu, tādēļ ar kaitēkļiem jācīnās pašu rokām. Kukaiņus vienkārši nolasa vai bojātos dzinumus izgriež un sadedzina.
Korintes mēdz bojāt arī laputis, tiesa, reti. Visbīstamākā ir bakteriālā iedega (ierosinātājs Erwinia amylovora), taču no tās iespējams izvairīties, iegādājoties sertificētus stādus.
Korintes kalpo kā mājvieta arī derīgajiem kukaiņiem, piemēram, plēsējērcēm.
Svarīgs jautājums
Vai korintei vajag draudziņu, lai apputeksnētos?
Nē, visas sugas un šķirnes ir pašauglīgas. Parasti tām nav problēmu ar pašapputi.
Palīgs šķirņu izvēlē
- ‘Success’. Viena no pirmajām selekcionētajām šķirnēm, var izaugt 2 metrus augsts krūms. Selekcionēta ASV, varētu būt izveidota no Amelanchier sanguinea. Augļu masa var sasniegt līdz pat 8,7 g.
- ‘Martin’. Šķirne izveidota no sugas Amelanchier alnifolia. Ražo bagātīgi, ziemcietīga. Veido spēcīgi augošu krūmu. Sulīgo augļu diametrs mēdz sasniegt 18 mm. Ķekarā līdz 15 augļu.
- ‘Northline’. Šķirne izveidota no sugas Amelanchier alnifolia. Krūms var izaugt līdz 3 m augsts un 6 m plats. Augsta ražība, ziemcietīga. Augļu diametrs mēdz sasniegt 16 mm, ķekarā līdz 14 augļu.
- ‘Smoky’. Šķirne izveidota no sugas Amelanchier alnifolia. Krūms var sasniegt 4 m augstumu. Augsta ražība, līdz 40 kg no krūma. Augļi ovālas formas, līdz 16 mm diametrā, ķekarā līdz 12 augļiem. Viena no izplatītākajām šķirnēm Kanādā.
- ‘Thiessen’. Šķirne izveidota no sugas Amelanchier alnifolia. Krūms var izaugt līdz 5 m augstumam un 5 m platumam, bet vidēji ir 2–3 m augsts un 1,5–2 m plats.
Foto: Sandra Dane'Thiessen'
Tikai ne vārpaino korinti!
- Aija Kaškure, dendroloģe ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi un brīvdārzniece:
Par korinti varētu sacīt, ka tajā apvienots patīkamais ar derīgo – ir arī, ko apēst, nevis tikai acis mielot. Bieži vien mums korintes asociējas ar džungļiem, jo vārpainā korinte, ka sastopama Latvijas mežos, ļoti sparīgi vairojas ar sakņu atvasēm. Jo vairāk ar trimmeri tās pļausi, jo sparīgāk ataugs un ies plašumā. Vārpainā korinte kļuvusi par nacionālo nelaimi. Vienīgais, kas to spēj nobeigt, ir ēna. Gluži tāpat kā aronijas, arī korintes ir rožu dzimtas augi, kuriem vajag sauli un vēlreiz sauli.
Par sugām un šķirnēm
- Izcila ir ‘Ballerina’ – augums līdz 6 metriem, ir vairāki stumbri. Lielas, saldas ogas, lielas spožas lapas, kas rudenī krāsojas. Krūms pārmērīgi nesabiezē. Var pavairot gan sējot, gan uzpotējot. Ja potē, tad jārēķinās, ka potcelms dos ne šķirnes atvases. Kalsnavas kokaudzētava piedāvā labus šķirnes sēklaudžus.
- Alkšņlapu korintes šķirnes ir brīvās apputes atlasīti sējeņi. No tiem laba ir ‘Thiessen’ – aug uz viena stumbra un ir ļoti lielas, purpurmelnas ogas. Pašlaik Latvijā var dabūt arī ar meristēmām vairotus korinšu šķirņu stādus. Tas nozīmē, ka visi bērni, ko tas palaidīs pasaulē, arī būs tādas pašas šķirnes. Ar meristēmām tiek vairotas alkšņlapu korintes šķirne ‘Obelisk’, kuras augums ir 1,5 metri, arī ‘Thiessen’ un Kanādas korinte ‘Prince William’, kas veido 3–6 metrus augstu krūmu. Ar ziemcietību šai korintei viss ir kārtībā.
- Ja svarīgs ir vizuālais efekts, ne tik daudz ogas, tad noteikti laba izvēle ir Lamarka korinte. Ogas normāla lieluma, toties lapas plaukstot ir vara sarkanas. Var iegādāties arī stādus, kas potēti uz pīlādža potcelma.
- Savdabīga ir atvasainā sīkziedu korinte. Šoreiz nav pamata satraukties par vārdu atvasainā, jo nemaz tika daudz atvašu tā neveido. Toties noapaļotais vainags ir tikai 2 metrus augsts un 1,5 metrus plats. Kad pirmās gatavās ogas novāc, pārējās, kas palikušas ķekarā, nevis sažūst, kā mēdz notikt ar citām korintēm, bet nobriest par lielam ogām. Tāpēc par šo korinti man sakāmi vislabākie vārdi. Ja pa sausu nogāzi jānostāda robeža, tad atvasainā sīkziedu korinte ir laba izvēle.
Kur nopirkt stādus
- Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā
- Zemnieku saimniecībā Gulbji Pūrē un Rīgā
- Stādu audzētavā Rožlejas Lielvārdē
- Stādaudzētavā Lēpes Garkalnē
- Latvijas valsts mežu kokaudzētavās
- Zaļenieku kokaudzētavā Zaļeniekos un Rīgā
- Kokaudzētavā Basteji Kandavas pagastā
- Kokaudzētavā Meža rasas Vīpes pagastā
- Stādaudzētavā Blīdene Blīdenes pagastā