Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
1
-
3
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Dzīvojot barā, žurkas bauda sabiedriskas dzīves labumus: skraida, spēlējas, sarunājas, dažkārt arī skrāpējas un kaujas. Ja piekūst, nolien kaktiņā pagulēt, bet pēc atpūtas atkal atgriežas pie pārējām. Barā dzīvojošām žurkām ir vairāk iespēju interesantai un kustīgai dzīvei. Turpretī dzīvnieciņam, kurš ir viens būrītī, atliek tikai gulēt un cerēt uz saimnieka uzmanību.
- Žurkas var turēt arī pa vienai. Kā tad īsti būtu labāk – vienu vai vairākas?
Protams, žurkas var turēt arī pa vienai. Tikai tādēļ, ka būs viena, viņa nenomirs. Žurciņa pielāgosies dzīvei vienatnē – ēdīs, dzers, gulēs, spēlēsies ar mantiņām būrītī, izrādīs interesi par apkārtējo pasauli, gaidīs, kad saimnieks viņai pievērsīsies un paspēlēsies. Tomēr, ja tu savu dzīvnieciņu mīli un gribi nodrošināt tam ne tikai eksistenci, bet laimīgu un priecīgu dzīvi, atceries, ka neviena mantiņa neaizstās otru žurciņu. Divatā viņas jutīsies daudz omulīgāk. Pat laboratorijā, kur žurkas tiek izmantotas dažādiem pētījumiem, tās nekad netur pa vienai, bet cenšas nodrošināt viņām dzīves apstākļus, kas pietuvināti dabiskajai videi. - Kāpēc žurka īpaši priecājas, kad viņu izlaiž no būrīša un parotaļājas?
Žurka, kas dzīvo vienatnē, izrādīs prieku ikreiz, kad aplaimosi viņu ar savu klātbūtni un uzmanību. Saprotams, ka saimnieks nevar būt ar viņu kopā visu diennakti, jo tev jāiet uz darbu vai skolu, jāsagatavo mājasdarbi, jāapmeklē treniņi vai pulciņi, kā arī jāpilda pienākumi mājās. Vienai esot, žurciņai ir garlaicīgi un skumji.
Atšķirībā no cilvēkiem, žurkas neguļ visu nakti bez pārtraukuma. Viņas ik pa laiciņam pasnauž gan dienā, gan naktī. Un nereti tieši naktī, kad saimnieks guļ, žurciņai sagribas paspēlēties. Bet ņem vērā – pat ja tu kļūsi par ideālu saimnieku savai mīlulei, būsi ar viņu kopā visu diennakti, gulēsi, kad viņa guļ, un spēlēsies, kad viņa gribēs spēlēties, vienalga tu nespēsi sniegt viņai to, ko varētu otra žurka. Piemēram – nevarēsi pakasīt ar zobiņiem viņai kažociņu tā, kā to darītu viņas sugasbrālis. - Žurkai ir «plaša sirds» – mīlēs visus!
Tas, vai dzīvnieciņš iemīlēs un cik stipri pieķersies saimniekam, nav atkarīgs no dzīvnieku skaita, bet gan no saimnieka attieksmes pret viņiem. Nodarbojies ar žurciņām vairākas reizes dienā, sākot jau ar pirmo dienu, kad ieved viņas savās mājās. Izturies maigi un uzmanīgi, pacienā ar kādu kārumu. Tad viņas iemīlēs tevi, jo novērtēs rūpes, nevis tāpēc, ka nepieciešama kompānija. Nu, iedomājies – ja vecāki tev aizliegtu satikties un pavadīt laiku ar citiem bērniem, vai tāpēc tu viņus mīlētu vairāk?
Žurka, kurai liegta citu žurku sabiedrība, var kļūt vienaldzīga, noslēgties sevī un pastāvīgi slēpties no citiem vai arī kļūt pārlieku nervoza, pat sākt grauz savu kažoku un ādu, tādējādi izrādot nepatiku pret nedabiskiem dzīves apstākļiem. Vientulība un garlaicība nedarīs laimīgu nevienu žurku!
Ja nolemsi iegādāties divas žurkas, iespējams, ka viņas pieķersies tev vairāk, nekā ja būtu viena. Tas tāpēc, ka viņām savstarpēji būs jācīnās par tavu uzmanību, tāpēc katra centīsies iemantot tavu mīlestību. Mēdz gadīties, ka žurciņa, kas sākotnēji dzīvojusi viena, iegūstot mājokļa biedru, pārmainās – kļūst dzīvespriecīgāka, aktīvāka un draudzīgāka pret saimnieku. Kautrīga, bailīga žurciņa, sajūtot, ka vairs nav viena krātiņā, otras sabiedrībā kļūst atklātāka un drošāka.
Ja gadās, ka abas iegādātās žurkas izrādās kautrīgas un noslēgtas, nenokar degunu! Velti viņām maksimāli daudz laika, iedrošini, pēc iespējas biežāk izlaid no krātiņa, turi klēpī, ļauj sevi apošņāt, iepazīt, ielīst azotē, pabaro no rokas, pacienā ar kādu kārumu. - Svešinieks ir svešinieks!
Žurkām ir ļoti attīstīta savas teritorijas izjūta, viņas to cītīgi sargā no svešiniekiem. Ja pieaugušas žurkas teritorijā pēkšņi parādās sveša žurka, tā tiek uztverta kā ienaidnieks. Saimniece var nobīties un aizsargājoties kļūt agresīva, sacelt spalvu, šņākt, nikni sist ar asti, skaļi pīkstēt un pat uzbrukt svešiniecei. Tomēr, ja pratīsi pareizi iepazīstināt grauzējas, tad saimniece drīz vien pieņems jauniņo un viņas sadraudzēsies. Visvieglāk ir savstarpēji iepazīstināt jebkāda vecuma žurku mātītes, ar to parasti nav nekādu problēmu. Arī pieauguši žurku tēviņi labprāt iepazīstas un dzīvo kopā ar vīriešu kārtas žurku mazuļiem. Bet, lai savstarpēji iepazīstinātu pieaugušus žurku tēviņus, varbūt nāksies apbruņoties ar pacietību.
Sarežģījumi var rasties, ja izdomāsi iegādāties draugu žurkai, kas dzīvojusi viena gadu vai ilgāk. Iespējams, ka viņa pieņems pienācēju un priecāsies par jauniegūto biedru. Bet var arī gadīties, ka viņa noslēdzas sevī vai arī kļūst nikna un neparko negrib dalīt savas mājas ar jauniņo. Tādā gadījumā tev nāksies turēt katru atsevišķā būrītī. Vieglāk būs, ja savai pieaugušajai žurkai iegādāsies mazuli, bet labāk – divus uzreiz. Mazuļi spēlēsies viens ar otru un netraucēs lielajai žurkai dzīvot ierastajā ritmā. Parasti pieaugušas žurkas labprāt pieņem mazuļus. - Kā pareizi iepazīstināt un pieradināt žurkas vienu pie otras?
Visvieglāk ir iepazīstināt jaunus dzīvniekus – līdz divpadsmit nedēļu vecumam. Iepazīstināšanai jānotiek neitrālā teritorijā. Jau pirmajā dienā vari viņas likt vienā krātiņā, kas pirms tam ir kārtīgi iztīrīts.
Pieaugušas žurkas jāiepazīstina pakāpeniski. Sāc ar neitrālu teritoriju un tikai tad, kad redzi, ka viņām nav pretenziju vienai pret otru, vari likt būrītī. Ja tomēr viņas izrāda nepatiku vai sāk kauties, tūlīt izšķir, uzsmidzinot ūdeni no ūdens pistoles vai telpaugu rasinātāja. Atkārto iepazīstināšanas procesu vēlāk. Varbūt žurciņas sadraudzēsies uzreiz, bet varbūt paies divas nedēļas, līdz viņas pieņems viena otru. Ja abas žurkas grib būt līderes, ieteicams vēlreiz kārtīgi iztīrīt būrīti – tā, lai tajā nebūtu žurku smakas. Vislabāk, ja būrītis pastāvētu tukšs nedēļu pirms paredzamās iepazīstināšanas. Pretējā gadījumā žurka, kas dzīvojusi būrītī pirms tam, sajutusit pazīstamo smaku, centīsies aizsargāt savu teritoriju un neielaist tajā svešinieci.
Ja vēlies iepazīstināt pieaugušu žurku ar mazuli, ievieto viņus būrītī, kur dzīvojis mazulis. Būrīti nevajag tīrīt, tad mazulis tajā jutīsies droši, bet jaunpienācēja nekļūs agresīva.
Iepazīstinot dzīvniekus, ir svarīgi, lai tu pats būtu nosvērts un mierīgs. Žurkas ļoti labi jūt cilvēka noskaņojumu – ja tu būsi uztraucies, arī žurkas sāks nervozēt un vēl vairāk sargāt savu teritoriju. Atceries, ka tev jābūt pacietīgam, žurku iepazīstināšana var prasīt vienu līdz divas nedēļas, bet parasti tas noris veiksmīgi un dzīvnieciņi sadraudzējas. - Vai drīkst turēt kopā divus žurku tēviņus?
Jā, gan žurku tēviņi, gan mātītes var dzīvot viena dzimuma grupās. Bet kastrētie tēviņi var dzīvot gan ar mātītēm, gan tēviņiem. Var turēt kopā arī nekastrētus tēviņus ar mātītēm, tikai tādā gadījumā jāņem vērā, ka viņi ļoti strauji vairosies. Žurku audzētāji tēviņus parasti tur kopā pa sešiem, vairošanas nolūkā atdalot tos no grupas uz vienu dienu. Mēdz gadīties, ka tēviņš paaugstināto vīrišķo hormonu dēļ kļūst agresīvs, uzbrūk citiem tēviņiem, arī cilvēkam. Kastrēti žurku tēviņi ir daudz mierīgāki. Viņi vienlīdz labi var dzīvot kopā gan ar kastrētiem, gan nekastrētiem tēviņiem, kā arī ar mātītēm un mazuļiem. - Vai nav sarežģītāk turēt divas žurkas nekā vienu?
Nē. Jebkurš krātiņš, kas paredzēts vienas žurkas turēšanai, būs piemērots arī divām. Lai uzturētu to kārtībā, pietiks, ja reizi nedēļā kārtīgi iztīrīsi. Ar divām žurkām tev būs interesantāk, zināmā mērā pat vieglāk, jo viņas nejutīsies vientuļas, spēlēsies viena ar otru. Tev nebūs jājūtas vainīgam, ka velti viņām par maz laika. Dzīvojot divatā, žurciņas būs aktīvākas un dzīvespriecīgākas. Tev būs interesanti viņas vērot.
