Koka kubls dārzam

«Reiz pirms kādiem Ziemassvētkiem ienāca prātā – lai nebūtu jāpērk dāvanas, uztaisīšu labāk mums dārzā koka kublu,» stāsta Jānis. «Vanna tapa galdniecības darbnīcā. Nedaudz pakonsultējos ar lietpratējiem, kā tāda vanna jāveido, arī mans padomdevējs, kuram jau bija pieredze, taisīja sev kublu, tāpēc darbs ritēja raiti. Vanna tapa nedēļas laikā.»

Kā to uztaisīt?

• Kublu var izgatavot no dažādiem kokiem – gan egles, gan priedes, gan apses –, taču visilgāk kalpos ozols. Tas ir dārgākais materiāls, tomēr izturīgākais un ilgmūžīgākais. Mans kubls ir no ozola, bet apakša darināta no laminēta finiera.
• Vanna veidota no īpašā leņķī piezāģētiem dēļiem, kas nelaiž cauri ūdeni. Dēlis piemirkstot izplešas, līdz ar to, uzņemot ūdeni, tas kļūst platāks un ar briešanas spēku aizspiež ciet visas spraudziņas. Ja kaut kur minimāla spraudziņa palikusi, piebriestot tā aizveras, un nekas netek, tāpēc silikons nav jālieto.
• Vannas tilpums ir 2,8 kubikmetri, garums 2,5 metri, dziļums aprēķināts, lai, iesēžoties līdz kaklam, dēļa platums paliek pāri. Vislabāk veidot vannu augstāku, lai sēžot ir komfortabla sajūta un vējš pūš pāri.
• Soli vannā ar nerūsējoša tērauda skrūvēm tiek stiprināti pie sienām, jo, stiprinot pie vannas dibena, pastāv iespēja, ka kubls tecēs. Ja solus ievieto nestiprinot, var gadīties, ka tie peldēs.
• Ūdeni kublā ielej ar dārza šļūteni, savukārt ārā izlej pa noteci apakšā. Ūdens pēc kubla baudīšanas ir izmantojams, piemēram, dārza laistīšanai.
• Dēļus kopā satur metāla stīpas, un svarīgs ir to biezums – minimālais ir 3 mm, jo plānākas stīpas koks ātri vien pārplēsīs.
• Kublu lietojam galvenokārt aukstajos gadalaikos – rudenī, ziemā un pavasarī, vasarā ne. Ziemā to parasti tur tukšu, bez ūdens, bet pavasarī un vasarā vajadzīgs ūdens, jo vējš un saule koku žāvē.
• Kubla apkurei var izmantot iekšējo vai ārējo krāsni. Krāsniņu izgatavo no alumīnija vai nerūsējošā tērauda, taču alumīnijs labāk atdod siltumu. Iekšējo krāsni kurina no augšas, savukārt ārējā krāsniņa aprīkota ar čūsku – siltummaini, kas nodrošina cirkulāciju. Mums ir iekšējā krāsniņa, un tā ir aprīkota ar speciālu sētiņu, lai iekšā sēdošie neapdedzinātos. Virs krāsniņas izveidots arī īpašs plaukts glāžu novietošanai – tam jāatrodas augstāk par ūdens līmeni, turklāt tas nevar būt arī uz maliņas, lai nebūtu tā, ka, sēžoties iekšā, pēkšņi aizskalo visas glāzes.
• Kubla piekurināšanas laiks atkarīgs no krāsns sildvirsmas laukuma, bet caurmērā jārēķinās ar 3–4 stundām atkarībā no āra temperatūras – jo ārā aukstāks, jo lēnāk ūdens sasilst. Ūdens ilgi turas silts – ja vakarā kubls kurināts un naktī pārklāts ar pārvalku, vēl no rīta var iet sildīties. Parasti kublā iešanas temperatūra ir, sākot no 39 grādiem, maksimums ir 45 grādi, ja ārā ir mīnus 25 grādi, – tā ir ļoti karsta vanna. Pēc kubla baudīšanas labi uzreiz mesties sniegā – sajūta ir daudz interesantāka, nekā pirtī ejot. Kublā ķermeņa izsildīšanās dziļums ir lielāks nekā pirtī, taču temperatūras svārstības ir lielas, tāpēc jāuzmanās ar slodzi.
• Lai uzturēšanās kublā būtu patīkama, visi dēļi no iekšpuses tiek slīpēti. No ārpuses tie krāsoti ar speciālu koka aizsardzības impregnantu. Iekšpusi krāsot nedrīkst, tur kokam jāpaliek dabiskam, lai nav nekādas ķīmijas, jo kurš tad gribētu iet kublā ar ķīmiju? Turklāt, ja nepareizi nokrāso, pasliktinās koka piebriešana un kubls var neturēt ūdeni. Impregnējuma toni izvēlas saskanīgu ar dārzu vai teritoriju, kur vanna stāv. Ārpusi var arī nekrāsot, taču tad kubla mūžs būs īsāks.
• Vanna sver vairāk nekā 600 kg un novietota uz betona bruģa pamatlaukuma, jo svarīgi, lai kubla kājas būtu uz sausas pamatnes. Kājas nedrīkst būt mitrumā, īpaši vannām no egles vai priedes, citādi tās dažu gadu laikā nopūs.

Kubls paredzēts četriem cilvēkiem, bet tajā brīvi satilpst arī pieci.