Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Pētnieks Hjū Spīrs rādīja žurkām ēdienu tuneļa galā, kur viņas nevar ieiet, bet pēc tam ļāva viņām aizmigt. Izrādījās, ka žurku smadzenēs uzliesmoja neironi, kad viņas iztēlojās ceļu līdz kārotajam kārumam. Spīrs norāda, ka žurkas, tāpat kā cilvēki, glabā maziņas savas pasaules kartes hipokampā. Tā ir smadzeņu struktūra, kas atrodas deniņu daivā, un tā ir atbildīga gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņu, orientēšanos telpā, kā arī par uzvedību.
Zinātniekiem zināms, ka atsevišķas vietas kodējas ar dažādām neironu kombinācijām, kuri vienlaicīgi aktivizējas. Miega laikā, kad žurkas sapņoja par kāroto vietu ar ēdienu, Spīrs pierakstīja hipokompa aktivitāti ar 50 elektrodu palīdzību. Kad žurkas pamodās, viņas aizveda atkal pie labirinta, taču nu jau vairs nebija restes priekšā un arī ēdiena tā galā. Grauzēji skrēja tieši pa to tuneli, kura galā agrāk redzēja ēdienu, bet viņu smadzenēs aktivizējās tie paši neironi, kas miegā pirms dažām minūtēm.
Zīmīgi, ka eksperiments ar cilvēka miegu deva līdzīgu rezultātu – atsevišķu smadzeņu daļu aktivitāte, vērojot priekšmetus miegā un nomodā, izrādījās identiska. Spīrsa eksperiments vēlreiz pierādīja hipotēzi par to, ka hipokomps palīdz cilvēkiem glabāt atmiņas par pagātni, kā arī iztēloties nākotni.
