Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Viens no latviska dārza kodiem ir lieli koki. Ja mēs šodien nedomāsim par liela izmēra kokiem, tad mūsu mazbērniem nebūs dižkoku, ko uzmērīt. Latvieša sētā jābūt vismaz dažiem kokiem, kas augstāki par mājas skursteni! Ja koki teritorijā ir – atliek to izbaudīt. Taču, ja nav, aicinu tos stādīt, apzinoties, ka tā būs dāvana nākamajām paaudzēm, mūsu mazbērniem. Latvieša laukiem vajag liepas – un to ir apbrīnojami daudz, turklāt vairums ir ziemcietīgas arī Latvijā! Var iestādīt savu liepu dārzu, sākot ar agri ziedošajām, beidzot ar vēlāk ziedošajām, kas nozīmē, ka lielu daļu vasaras dārzs smaržos pēc liepziediem. Visagrāk zied Krimas liepa (Tilia euchlora), tālāk seko Henrija liepa (Tilia henryana), sudraba liepa (Tilia tomentosa), platlapu liepa (Tilia platyphyllos). Iestādot dažādos laikos ziedošas liepas, dārzs teju visu vasaru smaržos pēc liepziediem. Liela vērtība latviskā dārzā ir arī ozoli, piemēram, gana interesantas ir sarkanā ozola (Quercus rubra) šķirnes.
- Vien retajam zināms, cik dārgi koki agrākos laikos bijušas ābeles, – impērijas laikos divus līdz trīs gadus vecu ābelīti varēja nopirkt par vidēja līmeņa strādnieka gada algu. Tādēļ daudzos mūsu senčos iesakņojusies apziņa, ka ābele ir liela svētība. Mūsdienu dārzā kā veltījumu latviskajām tradīcijām var stādīt klasiskās ābeļu šķirnes, no kurām daudzas selekcionētas tepat Latvijā. Piemēram, ‘Ničnera Zemeņu’, kas ir viena no vissenāk Latvijā selekcionētajām ābelēm, ‘Baltais Dzidrais’, ‘Serinka’, ‘Rudens Svītrotais’. Vēl kas būtiski – ja vēlamies ābeles, kādas auga mūsu omīšu dārzos – augumā dižas –, jāizvēlas stādi uz liela auguma potcelmiem.
- Mēs nevaram augiem samaksāt, lai tie aug ātrāk. Stādot fundamentālos augus, kuri viskrāšņākie būs pēc daudziem gadiem, līdztekus jāiedēsta arī ātrāk augošas struktūras, kas radīs pagalma noskaņu šodien. Parastā irbene (Viburnum opulus) ‘Roseum’ senatnē bija ļoti populārs un pieprasīts augs, un vienlaikus ir dekoratīva un mūsdienīga. Grimoņi mūsu dārzos saglabājušies vēl kopš muižu laikiem, turklāt grimonis ir ļoti ātraudzīgs – izvēloties šķirnes ar baltraibām lapām, vasarā būs iespaids, ka krūms zied. Tāpat – kas gan ir lauki bez smaržojoša jasmīna jeb filadelfa un ceriņkrūma?
- Latviskā dārzā vienmēr modē būs peonijas, ko var stādīt rindās gar ēkas sienām vai gar taciņu malām. Līdzīgu noskaņu radīs flokši, kāršu rozes un kazbārži. Latvietim vienmēr cieņā bijušas rievainās rozes (Rosa rugosa), kuru oranžos auglīšus var izmantot arī veselības uzlabošanai. Miegam un mieram, un arī aliņam pie sētas mieta daudzās latviešu sētās audzis apinis. Mūsdienās vīrusu laikā kvēpinām telpas ar tējaskoka eļļu, bet mūsu senči to darīja ar pagalmā noplūktu kadiķa zaru, tā ogas izmantojot kā garšvielu gaļas ēdienos.
- Dekoratīvie sīpoli nav tas, kas piestāvēs senai lauku sētai, savukārt pārējās sīpolpuķes – sniegpulksteņi, zilsniedzītes, krokusi, narcises, tulpes – bijušas jau senajos muižu dārzos klātesošas.
- Vērts padomāt par nezālēm dārzā! Vībotne, asinszāle, ķimeņu puduris. Ja īpašums ir piepilsētā un pļava apkārt dārzam gluži neplešas, ārstniecības augus, kas nav aizsargājami, var izrakt kādā pļavā un iestādīt savā dārzā.
- Rabarbers cēlies mūsu tuvāko austrumu kaimiņu zemē, tomēr savulaik tas bija ieguvis milzu popularitāti Eiropas virtuvē, būdams dārgāks par kanēli, kā arī Francijas izvirtušajam galmam kalpoja par līdzekli gremošanas uzlabošanai. To joprojām stāda muižu dārzos, un tas noteikti ir pelnījis būt latvieša laukos, godinot bērnības garšu. Turklāt tas iederas arī vietās, kur par strādāšanu dārzā nevar būt ne runas – rabarbers piedos, pat ja atbrauksiet uz laukiem tikai reizi nedēļā, lai uz sasiluša lievenīša nobaudītu ko dzirkstošu.
