Kas ir mazasinība jeb anēmija?
Anēmija jeb mazasinība pati par sevi nav slimība, tā ir kādas slimības vai traumas simptoms. Tāpēc vienmēr ir svarīgi noskaidrot, kāpēc mazasinība radusies. Ja anēmija ir smaga, dzīvnieks no tās var nomirt, bet visbiežāk viņš tomēr nomirst no pamatslimības, kas šo anēmiju izraisījusi.
Kas tad īsti ir anēmija? Tas ir organisma stāvoklis, kam raksturīgs samazināts eritrocītu un hemoglobīna daudzums asinīs. Eritrocīti ir īpaša veida šūnas, kas satur hemoglobīnu (tieši hemoglobīns asinis iekrāso sarkanas). To galvenā funkcija ir ieelpotā skābekļa piesaistīšana un transportēšana uz ķermeņa audiem. Šī ir dzīvībai ļoti svarīga funkcija, jo bez skābekļa audi aiziet bojā.
Pastāv uzskats, ka kaķiem organisma fizioloģisku īpatnību dēļ anēmija var izveidoties biežāk nekā, piemēram, suņiem, jo kaķu asins šūnām ir īsāks mūžs.
Suņu, tāpat arī cilvēku eritrocīti dzīvo aptuveni 110–120 dienas, zirgu – 145 dienas, bet kaķu – tikai aptuveni 70. Pēc tam eritrocīti sabrūk, tāpēc organismā nepārtraukti tiek ražotas jaunas asins šūnas.
Kas izraisa anēmiju kaķiem?
Anēmijai var būt daudz dažādu cēloņu, dažkārt darbojas pat vairāki vienlaikus.
Anēmijas pēc to cēloņiem var iedalīt trijās grupās:
- Anēmijas, kas rodas asins zuduma dēļ.
Tās saistītas ar asiņošanu – vai nu kaķim ir trauma, vai bijusi operācija, vai ir asins sarecēšanas traucējumi, iekšēju asiņošanu var izraisīt arī čūla kuņģī, audzējs nierē (tad asinis tiek zaudētas ar urīnu), zarnās. Iekšējo asiņošanu saimnieks var nepamanīt, bet tā var būt dzīvībai bīstama, tāpēc parasti, ja dzīvniekam bijusi nopietna trauma (nokritis no ļoti liela augstuma, notriekusi automašīna), viņu parasti atstāj klīnikā novērošanai.
Ielas kaķiem, īpaši maziem kaķēniem, mēdz būt daudz zarnu parazītu, kas dzīvniekam var radīt anēmiju. Arī blusas, ja ļoti savairojušās, kaķēnam spēj izsūkt daudz asiņu. - Hemolītiskas anēmijas, kad organisms pats sāk izšķīdināt eritrocītus.
Tam iemesls var būt gan toksīni, gan infekcijas, gan ar imunitāti saistīti procesi, kad kaut kādu iemeslu dēļ organisms sāk cīnīties pats pret sevi.
Kaķiem eritrocīti ir ļoti jutīgi pret dažādiem toksīniem – to ietekmē sarkanajās asins šūnās sākas izmaiņas, savukārt organisms šādas bojātas šūnas cenšas iznīcināt, un sekas ir anēmija. Toksiskas kaķim ir vairākas cilvēku zāles, ko saimnieks aiz nezināšanas var savam mīlulim iebarot, piemēram, paraceptamols, tailenols, aspirīns, no dārzeņiem bīstami ir sīpoli, mincis var saindēties arī ar metāliem – cinku, svinu. - Anēmijas, kas izveidojas tādēļ, ka kaulu smadzenes nespēj saražot pietiekami daudz asiņu šūnu.
Tas visbiežāk ir saistīts ar dažādām ieilgušām vainām – nieru slimībām, aknu kaitēm, endokrīnajām slimībām. Ja slimība ir hroniska, tā ietekmē visu organismu, tajā skaitā kaulu smadzenes, rezultātā tās eritrocītus ražo arvien mazāk un mazāk.
Arī vīrusu slimības, piemēram, kaķu imūndeficīta vīruss, leikēmijas vīruss, ietekmē kaulu smadzenes. Kaķi, tāpat kā cilvēki, slimo ar onkoloģisku kaulu smadzeņu slimību leikēmiju.
Pazīmes, kas var liecināt par anēmiju
Tipiskākā anēmijas pazīme – bāla gļotāda. Visvieglāk to konstatēt, apskatot smaganas. Tām jābūt apmēram tādā pašā krāsā kā cilvēka smaganas. Ja izskatās, ka kaķim tās ir bālākas, tad saimniekam jākļūst uzmanīgam. Saimnieks, kuram ar dzīvniekiem iepriekš nav bijusi līdzīga pieredze, vieglu anēmiju, visticamāk, nepamanīs.
Jo smagāka ir anēmija, jo bālākas kļūst smaganas.
Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka dzīvniekam varētu būt anēmija, jāpavēro, vai nav mainījusies arī viņa uzvedība. Anēmija rada nespēku, līdz ar to kaķis daudz guļ, ātri piekūst. Dzīvnieks arī elpo straujāk nekā parasti, varbūt pat elso, jo, kad organismam trūkst eritrocītu, tas nozīmē, ka trūkst arī skābekļa – samazinātais eritrocītu daudzums to uz audiem neaiztransportē pietiekamā daudzumā.
Kaķim, kam ir hemolītiskā anēmija, var būt bālas gļotādas un sarkans urīns – ja organisms savus eritrocītus iznīcina asinsvados un tas nonāk urīnā. Bet eritrocīti var tikt iznīcināti liesā, tad dzīvnieks kļūst nevis bāls, bet gan dzeltens, jo hemoglobīns, kas paliek pāri no sarkanajiem asinsķermenīšiem, aknās tiek pārveidots par žults pigmentu. Tā kā asinīs pieaug šī pigmenta koncentrācija, dzīvnieka āda un gļotāda iegūst dzeltenu krāsu.
Kā pasargāt
Anēmijai vienmēr ir kāds iemesls vai pat vairāki, turklāt, ja nav lielas asiņošanas, vairumā gadījumu tā neattīstās strauji. Tāpēc, lai pasargātu kaķi no anēmijas, svarīgi pēc iespējas ātri atklāt šos iemeslus. Saimniekam ik dienas jāseko sava mīluļa veselības stāvoklim. Ja pamana kādas izmaiņas, jāved pie veterinārārsta izmeklēt. Tiklīdz parādījusies anēmija, pēc iespējas ātrāk jānoskaidro, kāpēc viņam tā ir.
Svarīgi arī saimniekam ielāgot, ka kaķim nedrīkst dot cilvēkiem paredzētus medikamentus!
Nevajag arī mēģināt kaķi no gaļēdāja pārvērst par veģetārieti, viņam ir jāēd kaķiem paredzēta pārtika, kas satur dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.
Kā ārstēt
Mazasinība ne vienmēr pakļaujas ārstēšanai, it īpaši, ja tā ir akūta un stāvoklis strauji pasliktinās. Smagas akūtas anēmijas var beigties ar dzīvnieka nāvi. Tādos gadījumos dakterim ir ļoti maz laika īstā cēloņa noteikšanai un piemērotākā medikamenta meklēšanai. Ar hronisku slimību izraisītu anēmiju ir vieglāk tikt galā, kaut arī, iespējams, medikamenti dzīvniekam būs jālieto visu mūžu.
Ja kaķim ir leikēmija vai imūndeficīta vīruss, tad arī ārstēšana nelīdzēs, var vien atvieglot kaķa stāvokli, iekams viņš aiziet uz citiem medību laukiem.
Dažkārt ārstēšana prasa lielus līdzekļus. Piemēram, ja kaķim ir nieru mazspēja, anēmija viņam sākas tādēļ, ka nierēs vairs neveidojas viela eritropoetīns, kam jāiedarbojas uz kaulu smadzenēm, lai tās ražotu eritrocītus. Anēmiju iespējams apturēt, vajadzīgo vielu regulāri injicējot, bet šīs injekcijas ir ļoti dārgas un ne katrs saimnieks tās var atļauties.
Reizēm kaķim vajadzīga asins pārliešana. Parasti asinis pārlej gadījumos, kad ir smaga anēmija, un viņš no tās var nomirt, iekams būs iespējams noskaidrot, kas īsti dzīvniekam kaiš. Kaķi ar šādu smagu anēmiju ir iespējams glābt, ja vien laikus pagūst nogādāt klīnikā, ir zināms asins donors un pēc asins pārliešanas izdodas novērst anēmijas cēloni. Var gadīties, ka ar vienu donoru nepietiek, jo kaķim vienā reizē nevar ņemt vairāk kā 40 mililitru asiņu. Latvijā asinsbankas nav, bet kaķu asinis arī nevar uzglabāt, pārliešanai der tikai svaigas. Šī procedūra, protams, nav lēta, jo ir jāapmaksā anestēzija abiem kaķiem, materiāli, donora asinsgrupas testi u. c.
Asinis pārliešanu izmanto arī tad, ja ir asinsreces traucējumi.
Kaķu asinsgrupas
Kaķiem ir tikai trīs asinsgrupas.
- Lielākajai daļai bezšķirnes kaķu ir A grupas asinis (aptuveni 80%)
- Šķirnes kaķiem pārsvarā ir B grupa.
- Trešā ir AB asinsgrupa, bet tādu kaķu ir ļoti maz.
Vispiemērotākais donors kaķim būs tāds, kam ir tāda pati asinsgrupa. Ja B grupas kaķim ielies A grupas asinis, tad, visticamāk, viņš nomirs. Ja A grupas kaķim ielies B grupas asinis, viņa organisms reaģēs uz citas grupas asinīm, taču dzīvnieks bojā neaizies.
Svarīgi, lai barība ir pilnvērtīga
Ar anēmiju sirgstošiem kaķiem nav speciālas diētas. Arī profilakses nolūkos nav vajadzības kaķim dot kādus īpašus produktus. Svarīgākais, lai viņa barība saturētu visu organismam vajadzīgo. Diētu veterinārārsts nozīmē, ja tā vajadzīga anēmiju izraisījušās slimības ārstēšanai, piemēram, kaķim ar nieru mazspēju.
Cilvēkiem, īpaši sievietēm, anēmija lielākoties veidojas tādēļ, ka organismā trūkst eritrocītu ražošanai vajadzīgā dzelzs. Kaķiem tas ļoti reti ir anēmijas cēlonis, kas iespējams vien tad, ja kaķis dzīvo ekstremālos apstākļos, piemēram, saņem tikai ūdeņainu putru un netiek arī laukā nomedīt kādu peli. Tādos gadījumos veterinārārsts var ieteikt barībai pievienot dzelzs preparātus, bet lielākoties anēmijas iemesls ir cits, un tad galvenais ir pēc iespējas ātrāk to noskaidrot un novērst.