Labāk nededzināt!
Daudzviet Latvijā ieviests aizliegums dedzināt lapas, jo to gruzdēšana piedūmo apkārtni, traucē kaimiņiem, turklāt dūmi nav veselīgi ne cilvēkam, ne videi.
Šo pašu iemeslu dēļ daudzās pašvaldībās aizliegts dedzināt arī zarus un citus dārza atkritumus. «Dedzināt kritušās lapas un zarus Liepājas pilsētas teritorijā ir aizliegts, jo tas rada stipru piedūmojumu un augstu ugunsbīstamības risku, turklāt degšanas procesā izdalās veselībai kaitīgas vielas,» informē Dace Ķēde, Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Līdzīgus argumentus min arī Rīgas domē, norādot, ka lapu dedzināšana ir viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma avotiem.
«Dūmi, kas rodas, dedzinot lapas, koncentrētā veidā ir arī kaitīgi veselībai. Lapas gruzd ilgstoši, it īpaši mitrā laikā, un tādējādi piesārņo gaisu, apkārtnē izplata netīkamu gruzdējuma smaku. Tas ir bīstami arī no ugunsdrošības viedokļa, un personas, kas pārkāpušas ugunsdrošības noteikumus, likumos noteiktajā kārtībā var saukt pie disciplinārās, administratīvās vai pat kriminālās atbildības», paskaidro Ilze Krūkle, Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļas speciāliste.
Vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis gan uzskata, ka periodiska lapu dedzināšana nelielos daudzumos īpašus draudus veselībai nerada. Galvenais – nestāvēt tiešos ugunskura dūmos, jo tad gan tie kairina elpošanas ceļus, acu gļotādu, izraisot klepu, acu asarošanu, galvassāpes un pasliktinot pašsajūtu.
Dedzinot ugunskurā lapas un koku zarus, izdalās vesela buķete gaisu piesārņojošo vielu: etiķskābe, acetons un citas, kā arī dažādi augstmolekulārie savienojumi, kurus sauc par darvas produktiem.
«Taču epizodiska ugunskuru dedzināšana praktiski nerada draudus cilvēka veselībai vai videi. Daudz lielāka ietekme uz vidi, protams, ir meža ugunsgrēkiem.» Normunds Kadiķis piebilst, ka lapu dedzināšanai ir kāds cits liels mīnuss – proti, kaimiņattiecību pasliktināšanās: «Regulāra piedūmojuma un kvēpu radīšana dzīvesvietā padara sliktāku dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas dzīvo kaimiņos, un viņu intereses noteikti jāņem vērā.»
Daļa pašvaldību saistošo noteikumu tomēr neaizliedz biomasas atkritumu (zaru, lapu utt.) sadedzināšanu ugunskurā. Lielākoties tas aizliegts lielu pilsētu pašvaldībās, ņemot vērā, ka tajās ir arī daudz citu gaisa piesārņojuma avotu. «Jā, dārza atkritumu dedzināšana daļā pašvaldību ir atļauta, taču it visur kategoriski ir aizliegta sadzīves atkritumu, jo īpaši plastmasas atkritumu dedzināšana ugunskurā vai mājas pavardā,» uzsver Normunds Kadiķis.
Par to, vai tavā dzīvesvietā lapu dedzināšana ir vai nav aizliegta, informāciju vari iegūt savā pašvaldībā!
Vai savāktās lapas var nodot atkritumos?
- Rīgā.
Rīgas pašvaldības teritorijā aizliegta organisko dārza atkritumu dedzināšana, taču jau ceturto gadu galvaspilsētā vairākos privātmāju rajonos tiek ierādītas īpašas vietas, kur nedēļu nogalēs privātpersonas var nodot savāktās lapas. Tās tālāk nogādā uz biomasas pārstrādes vietu Getliņu izgāztuvē. Pagājušā gadā Rīgā tā tika savāktas apmēram 100 tonnas lapu.
«Atkritumu apsaimniekotāji informēja, ka rīdzinieku atsaucība bijusi liela, un no visām savākšanas vietām automašīna aizbraukusi, pieblīvēta ar kritušajām lapām,» stāsta Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ilze Krūkle.
Līdzīgi kā pērn, arī šogad Rīgas pašvaldībā lapu savākšana notiks oktobra beigās un novembra sākumā.
Savākšanas vietas organizē pilsētas izpilddirekcijas, ņemot vērā iedzīvotāju priekšlikumus. Pašlaik nav vēl izveidots konkrēts adrešu saraksts. Sīkāka informācija oktobra otrajā pusē būs pieejama pašvaldības portālā www.riga.lv.
- Liepājā.
«Zaļos atkritumus visu gadu bez maksas var nodot sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes Grobiņas pagastā, bet laikā no 1. septembra līdz 30. novembrim apsaimniekošanas uzņēmums Eko Kurzeme arī piedāvā iespēju koku lapas, zāli un citus zaļos atkritumus nodot bez maksas šķirošanas laukumā Liepājā, Ezermalas ielā 11,» stāsta Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.
Uzņēmums Eko Kurzeme arī pēc pieprasījuma izbrauc pie iedzīvotājiem, lai lapu kaudzes savāktu ar iekrāvēju vai arī savāktu ar lapām piepildītus maisus (tās var likt iedzīvotāju pašu sarūpētos maisos). Vēl viena iespēja – iegādāties īpaši marķētus, lapām un citiem dārza atkritumiem paredzētus maisus (tie ir brūnā krāsā). Viens tāds maiss maksā 0,70 eiro, tos var nopirkt Eko Kurzeme klientu apkalpošanas centrā vai pasūtīt uz mājām dienās, kad izved sadzīves atkritumus. Kad šie maisi būs piepildīti, tos pēc klienta pieteikuma savāks bez maksas. - Valmierā.
Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā ir aizliegta zaļo atkritumu dedzināšana, tos arī nedrīkst izmest mežā. «Valmieras pilsētas pašvaldība jau vairākus gadus septembrī, oktobrī un novembra sākumā iedzīvotājiem piedāvā iespēju zaļos atkritumus (lapas, smalkus zarus, zāli) bez maksas nodot divos EKO laukumos,» informē Valmieras pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Ar lielu lapu daudzumu jātiek galā to privātmāju īpašniekiem, kuri dzīvo tuvumā koku alejām. Tur aug arī daudzi ozoli, un šo koku lapas kompostā nav ieteicams likt, jo tās ilgi trūd. Lai palīdzētu šiem iedzīvotājiem, pašvaldība viņiem nodrošina maisus, kuru ietilpība ir 1,1 kubikmetrs (ja ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju). Atkritumu apsaimniekotājs ZAAO bez maksas savāc šos maisus un nogādā poligonā Daibe, kur zaļos materiālus kompostē un vēlāk izmanto par pārklājamo materiālu atkritumu krātuvei.
Ņem vērā! Nodot var tikai lapas un citus zaļos atkritumus – sadzīves atkritumu piemaisījuma nedrīkst būt!