Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ideja noskatīta Berlīnē
«Mainīšanās ar mantām un to nodošana tālāk citam būtībā nav nekas jauns – tā jau izsenis ir bijusi kā norma sabiedrībā. Bartera apmaiņa, kas izdevīga abām pusēm – es tev rudenī sīpolu maisu, tu man cāļus pavasarī!» stāsta Brīvbodes vadītāja Alise Ziemule-Zariņa. «Es pati pirmo reizi šāda veida swapshop jeb mantu maiņas punkta ideju ieraudzīju pirms astoņiem gadiem Berlīnē, kad Erasmus studiju prakses ietvaros bija iespēja strādāt organizācijā Kulturlabor Trial&Error. Toreiz nodomāju – kaut kāds tāds ir iespējams tikai Berlīnē! Tas bija kas vairāk par lietu apmaiņas punktu – ļaudis tur čumēja un mudžēja, sarunas ritēja dažādās valodās, cilvēki pārģērbās, pucējās, eksperimentēja, viens otram mācīja pāršūt un labot apģērbus, kāda kaimiņiene katru nedēļu visus apmeklētājus cienāja ar tēju un šokolādi. Tik darbīga un dzīvīga atmosfēra! Kad atbraucu atpakaļ, vien nodomāju, ka Latvijā gan tas neietu cauri.»
Citi lasa
Apmaiņas un tikšanās vieta
Tomēr pēc pāris gadiem biedrības Free Riga atvērtajās ēkās parādījās pirmās Brīvbodes, kurām nebija darba laika vai darbinieku – tās bija apmaiņas procesam atvēlētas telpas, kurās cilvēki jebkurā laikā varēja atnest un atstāt to, kas pašiem kļuvis lieks, un atrast ko noderīgu sev. «Prieks, ka šī ideja guva atbalstu, Rīga bija kļuvusi dinamiskāka un atvērtāka jaunajam. Kopā ar domubiedriem 2018. gadā izremontējām mums atvēlētās biedrības Free Riga telpas Turgeņeva ielā 13 un uzsākām darbu. Mums bija un joprojām ir svarīgi to veidot ne tikai kā mantu apmaiņas punktu, bet kā tikšanās vietu, kur iepazīties, radīt jaunas idejas, uzzināt jaunumus, iedzert tasi tējas un vienkārši jauki pavadīt laiku. Par to, ka plānotais izdevās, liecina, ka nu jau Rīgā ir trīs Brīvodes (arī Meža ielā un Viskaļu ielā), arī alūksniešiem ir šāda vieta, un daudzviet citur Latvijā jau interesējas par šādas iniciatīvas uzsākšanu. Līdzīgu vietu mantu apmaiņai var radīt jebkurš un jebkur – mēs labprāt arī dalāmies pieredzē un ar atbalstu!»
Dalīšanās prieks
«Spēks ir mazajās lietās, kas rada vienkāršu prieka sajūtu – dalīšanās ir pirmais solis sarunas uzsākšanai ar kaimiņu vai pat svešinieku. Ir laba sajūta, ka vari dot ko noderīgu kādam citam vai gluži vienkārši paņemt sev ko nepieciešamu. Tieši tik vienkārši! Mainīties ar lietām ir cilvēka dabā, arī maciņam tas ir draudzīgi. Man patīk ideja, ka šādā veidā arī saudzējam dabu, jo lietām tiek dota otra dzīve – tās nonāk jaunās rokās, nevis atkritumu konteinerā. Sekojot līdzi ziņu virsrakstiem par ekoloģijas tēmām, ir skaidrs, ka aizvien vairāk nāksies piedomāt par lietu ilgmūžību: vai man šī lieta patiešām vajadzīga? Ja apniks, vai tā būs gana kvalitatīva, lai to izmatotu kāds cits? Un galu galā – kur ir tas veselīgais balanss starp sekošanu modes tendencēm un vēlmi neradīt milzu atkritumu kalnus nākamajām paaudzēm?» pārdomās dalās Alises kolēģe Ilze Gūtmane.
Brīvbodes apmeklējuma mērķi ir visdažādākie – kādam tā ir vieta, kur atslogot rūpes par apģērba iegādi sev vai bērniem, vēl kāds te atrod to, ko citos veikalos grūti atrast, citi meklē iedvesmu un materiālus saviem radošajiem darbiem un eksperimentiem. Dalīšanās prieks – Tu dod, Tu ņem – Brīvbodēs vienmēr ir klātesošs!
Brīvbodes dosjē
*Brīvbode ir brīvprātīga bezpeļņas iniciatīva, kas darbojas Free Riga paspārnē kopš 2018. gada.
*Galvenā ideja ir dot mantām otru dzīvi, tādējādi pagarinot resursu dzīves ciklu un tuvinoties aprites ekonomikas modelim. Ikviens aicināts atstāt labas, kvalitatīvas lietas, kā arī bez maksas izraudzīties sev ko tīkamu un noderīgu.
*Maiņai der mantas labā stāvoklī, kas kādam sagādātu prieku – bērnu un pieaugušo apģērbs, grāmatas, sadzīves priekšmeti, mazā elektrotehnika, kā arī no remontdarbiem palikušas lietas (otas, krāsas, tapešu ruļļi un instrumenti).
*Brīvbodes punkti Rīgā – Turgeņeva ielā 13 (centrs), Meža ielā 4 (Āgenskalns) un Viskaļu ielā 36 (Čiekurkalns).
*Vairāk informācijas – šeit!
Projekts KOPĀ ZAĻĀK top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība “Žurnāls SANTA”.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
