Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rietumeiropā visbiežāk sastopama ogu jeb parastā īve (Taxus baccata L.), tāpēc to bieži dēvē arī par Eiropas īvi. Retāk sastopama ir Kanādas īve (Taxus canadensis) – ziemcietīgs, pazems krūms, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumos. 19. gadsimta sākumā ASV tika radīts hibrīds – vidējā īve (Taxus x media), tai ir daudz skaistu šķirņu.
Visas īves daļas, ieskaitot koši sarkanās ogas, cilvēkiem un lielākajai daļai mājdzīvnieku ir indīgas.
10 padomi, lai īve labi augtu
- Īve ir ēncietīgs augs, jo dabiskos apstākļos to noēno blakusesošie koki, bet aug arī saulē. Jauniem stādiem nepieciešams īpašs mikroklimats. Tie labāk aug nelielā noēnojumā, īpaši starp citiem skujkokiem. Īve ir vienīgais koks, kas pacieš pilnīgu ēnu. Vēlama aizsardzība pret aukstiem vējiem – īve labāk augs būvju tuvumā.
- Daudzas īvju šķirnes ar laiku izaug lielas, kas jāņem vērā stādot. Jāatceras, ka šie augi ir ne tikai indīgi, bet arī ilgmūžīgi, tātad paredzētajā vietā augs pat simtiem gadu!
- Īve aug ļoti lēni. Pirmajos 6–7 gados pēc iestādīšanas ikgadējais pieaugums nepārsniedz 10 centimetrus. Pēc 8 gadu sasniegšanas tās augšanas ātrums palielinās un ikgadējais pieaugums ir 15 centimetru augstumā un platumā. Vēlams stādīt uzreiz pastāvīgā vietā, jo – lai arī augs labi pacieš pārstādīšanu, katru reizi tas reaģē ar palēninātu augšanas tempu. Jo lielāks augs, jo mazāk tam vēlama pārstādīšana.
- Īvei ir labi attīstīta sakņu sistēma, kas ļauj augt pat akmeņainā augsnē. Auga saknes iegūst mitrumu no liela dziļuma, tāpēc pārejošs sausums tam nekaitē. Īve daudz sliktāk jūtas vietās, kur ir stāvošs ūdens, tāpēc tādos dārzos to labāk audzēt nevis augsnē, bet konteineros.
- Piemērota jebkura augsne, izņemot skābu. Augu stāda neitrālā vai kaļķainā, auglīgā zemē. Dažādām šķirnēm var būt atšķirīgas augsnes prasības, taču par universālu substrātu var uzskatīt vidēju smilšmāla un humusa augsni ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju. Substrāta variants var būt dārza smilšmāla vai melnzemes un trūdzemes sajaukums attiecībā 3:1, pievienojot arī nedaudz pelnu.
- Īvei patīk gaisa caurlaidīga augsne, tāpēc būtu labi to regulāri uzrušināt. Taču ne dziļi, bet tikai zemes virskārtu.
- Sausā laikā īvi laista reizi divās nedēļās, aprasinot arī lapotni. Vēlams laistīt pievakarē, tad augs līdz rītam atradīsies vēlamajā mikroklimatā. Īvei, tāpat kā citiem skujkokiem, patīk sakņu zonas mulčēšana.
- Īves ieteicams ik pavasari mēslot ar ilgstošas iedarbības kompleksajiem minerālmēsliem, kas speciāli domāti skujkokiem un satur visus tiem nepieciešamos elementus pareizajā koncentrācijā un proporcijās. Īves slimo reti. Dažreiz var parādīties raganu slotas ar bieziem, saīsinātiem dzinumiem un bālām skujām.
- Jaunus augus nopietni var apdraudēt barga ziema. Aizsegtā un aizsargātā vietā problēmu nav, īpaši, ja augs ir papildus nosiltināts, taču klajā laukā iestādīta jauna īve atrodas riska zonā. Pirmās trīs četras ziemas to vajadzētu sasegt ar egļu zariem.
Ziemcietīgākas ir īves zemās formas, kas ziemā atrodas zem sniega. Salā jauno īvju zari kļūst trausli un var salūzt. Tāpēc vēlā rudenī zarus sien buntē, nosedz ar neaustu materiālu vai liek balstus, kuri pasargā augu no bojājumiem, kas rodas no sniega vai ledaina lietus. Vēlams padomāt arī par aizsardzību no saules apdegumiem, īpaši jauniem augiem. Ja ir dziļš sniegs, īves jāsargā no stirnām, citādi koki tiks nopostīti. - Īvei piemīt izteikta spēja dzīt jaunus dzinumus, tāpēc jebkura apgriešana veicina intensīvu cerošanos. Nevajadzētu to apgriezt pārāk drastiski. Labāk biežāk un nedaudz, tad auga lapotne kļūs arvien blīvāka. Celms, kas paliek no nozāģētas īves, ar laiku apaug ar jauniem dzinumiem.
