Vai pagrabs var būt pilnīgi sauss?
Tam jābūt sausam. Daudzi netic, ka ar mūsdienīgām tehnoloģijām un hidroizolāciju iespējams izbūvēt pilnībā sausu pagrabstāvu pat zem gruntsūdeņu līmeņa. Tiesa, tas ir ļoti sarežģīti un dārgi, turklāt, ja gadījusies kaut niecīgākā kļūme būvniecības procesā vai, piemēram, bijusi nepareiza tehnoloģiju vai materiālu izvēle, ūdens var izlauzties cauri. Tāpēc pagraba izbūvi labāk uzticēt profesionāļiem. Šis nu tiešām nav tas gadījums, kad darīt pašam.
«Ja gruntsūdeņus pastāvīgi atsūknē no pagraba, līdz ar tiem izsūknē arī grunts daļiņas, un tas apdraud būves stabilitāti. Plūdi un gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās par 30–60 centimetriem pēdējos desmit gados radījuši problēmas ļoti daudzām būvēm: ūdens uz pagraba grīdām; slapjas sienas, kāpjošais kapilārais mitrums, kas rada problēmas arī cilvēku veselībai. Ar šo problēmu saistītos darbus labāk gan uzticēt sertificētiem profesionāļiem ar pieredzi. Īpašnieks pats var, piemēram, ierīkot horizontālo hidroizolācijas barjeru,» iesaka Aleksandrs Kapusts.
Kā būtu jāveido hidroizolācija, ceļot jaunu māju?
Pilna pakete iekļauj pamatu plātnes vai grīdas horizontālo hidroizolāciju, vertikālo ārējo hidroizolāciju, horizontālo hidroizolācijas barjeru pret kāpjošo kapilāro mitrumu, komunikācijas ievadu/izvadu hermetizāciju un tā tālāk.
«Veicot ģeotehnisko izpēti un ieprojektējot pagraba hidroizolācijas risinājumus atbilstoši hidroģeoloģiskajai situācijai, problēmu ar ūdeņiem pagrabā var atrisināt jau mājas būvniecības stadijā. Ekspluatācijas laikā tas tehniski ir krietni sarežģītāk. Iespējama drenāžas ierīkošana pa pamatu perimetru, lai noturētu gruntsūdens līmeni zem pagraba grīdas līmeņa. Dažādas injekcijas un membrānas var izrādīties neefektīvas, jo skar tikai lokālu norobežojošās konstrukcijas punktu, » saka būvinženieris Kaspars Bondars.
Kā aizvadīt notekūdeņus?
Notekūdeņi jāaizvada pēc iespējas tālāk no mājas sienām. Ja ēka atrodas pakalnā, drenāžas caurules var ievietot slīpi uz leju. Arī apmales ap māju vēlams veidot ar slīpumu uz ārpusi. Tāpat palodzēm jābūt slīpām. Galvenais, lai pie mājas sienām neveidojas peļķes, kurām nav, kur aizplūst.
Kā noteikt ūdens ieplūšanas cēloni?
Daļā gadījumu, kad pagrabā satecējis ūdens, pie vainas ir nokrišņi, kas paaugstina gruntsūdeņu līmeni. Ja virs zemes ir redzamas peļķes, visticamāk, grunts ir piesūkusies ar ūdeni, kas rada papildu spiedienu uz pamatiem, līdz beidzot izkļūst tiem cauri un ieplūst pagrabā. Tāpat ūdens pagrabā var iekļūt caur plaisām pamatos, spraugām grīdas un sienu savienojumu vietās, gar komunikāciju vadiem, pa logu ailēm. Šādā gadījumā nepieciešams pieaicināt speciālistu, kurš veiks apsekošanu un ieteiks pareizāko rīcbu katrā konkrētajā gadījumā.
Kādas var būt sekas, ja pagrabā pastāvīgi stāv ūdens?
Ja ilgstoši netiek risināta problēma ar gruntsūdeņiem pagrabā, ēkas sienas kļūst mitras un var sākt plaisāt. Parādās kapilārais mitrums, tas ir, ūdens sūcas pa sienu uz augšu, nokrīt apmetums, atlīmējas tapetes. Mitrums mājā veicina sēnīšu, baktēriju, mikrobu vairošanos, izraisa pelējumu.
Vai gruntsūdeņu spiediena dēļ siena var deformēties vai pat sabrukt?
Daži eksperti uzskata, ka labāk, lai ūdens tek cauri mājas pagrabam, citādi spiediens varot būt tik spēcīgs, ka mājas sienas kļūst šķības. Biežāk gan paceļas grīda.
Kā rīkoties, lai aizkavētu gruntsūdeņu ieplūšanu pagrabā?
Piemērotākais laiks hidroizolācijas izbūvei no ārpuses ir vasara, bet iekšdarbus var veikt arī ziemā. Ja izveidojusies avārijas situācija un ūdens draud iekļūt pat dzīvojamajās telpās, nav jāgaida vasara. Ja sienās ir plaisas, tās vispirms jāaiztaisa. Svarīga ir hidroizolācijas materiāla izvēle. Pret agresīvu gruntsūdeni labāk izmantot bitumena bāzes materiālus. Pagraba sienām piemērotāks būs apmetums, kas elpo.
Ja iegādājaties gatavu māju, der noskaidrot, vai, to būvējot, vispār veikti kādi hidroizolācijas pasākumi. Jāpievērš uzmanība sienām – vai nav kāpjoša kapilārā mitruma pazīmju.