Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Soli pa solim – kā sakopt izrakņātu zālienu?
- Kurmji jāizķer!
Ar to vien, ka izlīdzināsi kurmju rakumus, līdzēts nebūs. Ja kurmji ir sarakuši alas dārzā, tie turpinās čakli saimniekot, tāpēc, ja ir vēlme zālienu glābt, vispirms jāmēģina vaininiekus izķert. Tiesa, šo uzdevumu sarežģī fakts, ka daudziem dārzu īpašniekiem negribas kurmjiem nodarīt pāri – proti, ķert tos lamatās vai veikt tamlīdzīgus asiņainus pasākumus.
Jāņem vērā – ja dārzs ir pamatīgi izrakāts, tad, visdrīzāk, darbojies ir nevis viens, bet gan vairāki – vismaz trīs vai pat desmit – kurmji. Lādzīgākais izķeršanas variants ir ievietot kurmju rakumos speciālus tuneļus. Tie jāieliek kurmja alu galos, apsedzot ieeju ar lapām vai zariņiem – kurmis raksies pa alu un ieraksies iekšā tunelī. Tad nostrādās restīte tuneļa galā – proti, tā vienkārši aizvērsies ciet, dzīvnieciņu ieslogot, bet neievainojot.
Tālākās darbības atkarīgas no dārza saimnieka uzskatiem – saķertos kurmjus iznīcināt vai tomēr palaist brīvībā. Ja gribas labāk otro variantu, tad droši vien nāksies braukt, piemēram, uz mežu, jo izlaist kurmjus turpat aiz savas sētas nozīmētu sākt visu ķeršanu no gala, jo kurmji ātri vien būs atpakaļ dārzā. - Alas jāaizber.
Lai kurmju izrakāto zālienu atkal sakoptu, nepietiks ar to, ka izlīdzināsi tikai virszemē redzamās zemes čupas – ja augsne ir izcelta, tātad kaut kur pazemē ir tukšumi, un tie jādabū ciet. Zāliens lēnām un rūpīgi jāizstaigā – mīdot zemi ar kājām, parasti var sajust, kur augsne tāda kā mīkstāka. Šajās vietās jāpamīdās ilgāk, un iegrimušās vietas jāpapildina ar augsni – var izmantot to pašu virszemē izcelto zemi. Ja to neizdara uzreiz, kurmju rakumu vietas agri vai vēlu zālienā iekritīs dziļāk. - Zāliens jāpiesēj.
Vietās, kur zāliens ir stiprāk cietis, ieteicams to piesēt no jauna. Šim nolūkam vislabāk piemēroti universālie zāliena sēklu maisījumi. Droši var sēt jau tagad, aprīlī, tikai sākumposmā centīgi jālaista. Piesēšanai ņem apmēram 30–40 gramu sēklu uz kvadrātmetru – labāk mazliet vairāk nekā mazāk, jo daļu sēklu, iespējams, apēdīs putni, vēl cita daļa var nesadīgt utt.
Sēt vēlams bezvēja dienā, lai neizpūš pa gaisu. Pēc tam ar grābekli sēklas vajadzētu pavisam viegli ierušināt augsnē. Kamēr zāliena sēklas izdīgst un izveidojas saknītes, būtiska ir laistīšana, jo sākumā, īpaši, ja laiks pieturas sauss un saulains, sēklas var iekalst un nesadīgt.
Ņem vērā! Agrā pavasarī sēts zāliens dīgst ilgāk nekā vasarā – apmēram trīs nedēļas. - Pavasara mēslojums.
Īpaši tad, ja augsne ir smilšaina un visai nabadzīga, zālienu vajadzīgs kompleksais zāliena mēslojums, kas paredzēts tieši pavasarim. Savukārt, ja augsne ir auglīga un zāliens gana lekns, mēslot nav obligāti, galvenais ir regulāri pļaut, tad arī zāle augs labi un skaisti.
Kādas zāliena sēklas pirkt?
Citi lasa
Bojāto zāliena vietu piesēšanai piemērotākie ir zāliena sēklu maisījumi. Nevajag sēt vienas vai divu sugu sēklas – jo maisījumā būs lielāka sugu dažādība, jo lielāka iespēja, ka nelabvēlīgos apstākļos kāda no sugām izdzīvos.
Optimāli, ja maisījumā ir šādas sugas:
- sarkanā auzene (Festuca rubra)
- ganību airene (Lollium perenne)
- aitu auzene (Festuca ovina)
- smilga (Agrostis)
- baltais āboliņš (Trifolium repens)
- pļavas skarene (Poa pratensis)
Īpaši vēlama maisījumā ir pļavas skarene, jo tā ir ļoti izturīga.
Ja zālienu sabojājis sniega pelējums
Bieži pēc ziemas zālienā redzamas tā dēvētā sniega pelējuma sekas. Ar sniegu tam pat nav tiešas saistības – sniega pelējums ir sēņu slimība (Fusarium nivale), kas rodas mitros apstākļos, kad ziemā temperatūra ir augstāka par 0 grādiem. Lai izvairītos no šīs likstas, svarīgi jau rudenī zālienu rūpīgi nogrābt, neatstājot vecas lapas, sīkus zariņu un citus gružus – tas viss pelējuma sēnei patīk. Savukārt pavasarī zāliens noteikti kārtīgi jānogrābj, ideāli būtu to arī aerēt, lai saknēm piekļūst gaiss, – tas pelējumam nepatiks. Laika gaitā zāliens atkopsies, jo saknes šī sēne nebojā.
